|
Augusts 1., 2006
08:14 vakarā tomēr izgāju paskriet - pēc 2 nedēļu pārtraukuma. sākums nebija viegls, bet pēc tam jau aizgāja... ierastā maršruta beigās pat uznāca vēlme to pagarināt, izmetot vēl kādu līkumu pa Reņķa dārzu, bet šo domu atmetu, kad ieraudzīju, cik daudz ļaužu tur apgrozījās. Man vakardienai pietika ar vienu "palučajetsa!", vienu "es arī drīkstu skriet ar tevi?", vienas garāmbraucošas mašīnas taurēšanu un riteņbraucēju-sīkpuiku "ko tik lēni? mēs tūlīt apdzīsim!" Vai nu pa šīm divām nedēļām vienkārši esmu atradinājusies no visa šitā, vai arī ļaužiem no karstuma smadzenes atmiekšķējušās? Bet mērķi tomēr sasniedzu - izskatās, ka kuņģis beidzot tomēr iedarbojās. Man tādas diezgan pamatotas aizdomas, ka jams slinkot sāka dēļ manis pašas slinkošanas...
|
11:04 tas ir mans laiks. un tikai mans. tā pusstunda un vēl mazliet. laiks netraucētām domām laiks svaigam gaisam laiks sirdspukstiem 140x minūtē laiks plaukstošiem/vīstošiem dārziem laiks smaržīgām pļavām laiks ziedošiem kokiem laiks veldzējošai miglai laiks saulrietiem pamalē laiks sviedru lāsītēm uz deguna laiks saskaņai ar sevi un dabu sev apkārt sajust, sasmaržot, saskatīt ar 140 sitieniem minūtē...
|
11:56 ak jā, es tak vakar publiski nepapriecājos par vēl vienu fantastiski jauku ziņu - viena tuva kolēģe par māmiņu kļuva! :)
|
16:33 beidzot tiku pie labāka kompja. :)
un tagad manu aci priecē 19" LCD nevis kaut kāds vecs grabulis un šīs pēcpusdienas laikā nevienu reizi nav uznākusi vēlme spārdīt zem galda esošo kasti, a ar iepriekšējo labprāt būtu futeni spēlējusi :)
|
21:15 betas un delviras apciemojums bija UHHHHH! :)))))) laiks paskrēja pārāk nemanot.. :) biežāk šitā vajadzētu! ;)
|
|
|
|
Sviesta Ciba |