|
Augusts 1., 2006
itta | 08:14 vakarā tomēr izgāju paskriet - pēc 2 nedēļu pārtraukuma. sākums nebija viegls, bet pēc tam jau aizgāja... ierastā maršruta beigās pat uznāca vēlme to pagarināt, izmetot vēl kādu līkumu pa Reņķa dārzu, bet šo domu atmetu, kad ieraudzīju, cik daudz ļaužu tur apgrozījās. Man vakardienai pietika ar vienu "palučajetsa!", vienu "es arī drīkstu skriet ar tevi?", vienas garāmbraucošas mašīnas taurēšanu un riteņbraucēju-sīkpuiku "ko tik lēni? mēs tūlīt apdzīsim!" Vai nu pa šīm divām nedēļām vienkārši esmu atradinājusies no visa šitā, vai arī ļaužiem no karstuma smadzenes atmiekšķējušās? Bet mērķi tomēr sasniedzu - izskatās, ka kuņģis beidzot tomēr iedarbojās. Man tādas diezgan pamatotas aizdomas, ka jams slinkot sāka dēļ manis pašas slinkošanas...
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |