|
|
|
Jūnijs 29., 2006
08:36
kašmars, cik grūti no rītiem tikt augšā - ar nepacietību velku pēdējās 2 nedēļas, kad tikšu atvaļinājumā..
|
10:52
vakardien trakais gāziens ietrāpījās tieši tad, kad devos mājup no darba. protams, bez lietussarga. minūtes laikā drēbes izmirka līdz ādai. bet tagad toties varu ievilkt ķeksīti šogada kalendārā: pa peļķēm ar kurpēm bradāts, bikses samērcētas (kaut gan nebija jau, ko mērcēt - tāpat saslapa), plakšķinoties pa putekšņu pilnajām lietus tērcītēm uz bruģa.
bet vislabāk man patika, ka no slapjuma veltīgi bēgošie gājēji ielās nevis īgni rauca uzacis, bet kļuva tik smaidīgi, kādus ikdienā parasti nemēdz redzēt. :)
|
11:43
pirms dažiem gadiem ap šito laiku sēdēju drausmīgi vecā, tarkšķošā, zaļā 40-niekā bezizmēra nopļautu pļavu vidū un lēnām, rāmi, ar 1-o (ja grābeklis) vai 2-o (ja "jūle") ātrumu dudināju no viena gala uz otru, no otra uz pirmo. Dienu no dienas. Dunduri lidoja pa vienām durvīm iekšā, pa otrām ārā. retais negausis, noignorējot pretinsektu pūšamo, tomēr mēdza uztaisīt kādu niezošu pumpu. ar grābekli man diezko nepatika - tam mēdza lūst stienīši, tad vajadzēja labot - bet tās šplintes tik grūti nāca ārā! un, lai nomainītu vienu stienīti, bij jānoārda viss zars, tad jāsaliek atpakaļ. Turklāt, reizēm zaļais mēdza noslāpt (dvēselīte neturēja), bet pielaišana ar "puskaču" man dikti nepatika, kaut arī man vienmēr bija līdzi gumijas cimdi, lai rokas ar eļļām nenosmērētu - savādāk pēc tam ilgi nevarēja dabūt pavisam tīras.
un tad pie manis ik gadu nāca draudzēties lapsiņa - staigāja zaļajam nopakaļus, lasīja vardes un peles no siena vāliem.
un to baudu, saulrietā iegrimstot sāļajā jūras ūdenī!
tagad sēžu ēnainā kabinetā, klabinu klaviatūru, blenžu monitorā, laikā, kad "tur ārā" viss notiek - smaržo siens, sisina sienāži, āda aplīp ar putekļiem un saule dedzina vaigus.
gribu atpakaļ!
|
14:47
pusdienlaika "saldajā ēdienā" - erotiska rakstura īsziņa. :)))))))))
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |