Sadomātava - Komentāri

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūnijs 29., 2006


[info]itta11:43
pirms dažiem gadiem ap šito laiku sēdēju drausmīgi vecā, tarkšķošā, zaļā 40-niekā bezizmēra nopļautu pļavu vidū un lēnām, rāmi, ar 1-o (ja grābeklis) vai 2-o (ja "jūle") ātrumu dudināju no viena gala uz otru, no otra uz pirmo. Dienu no dienas. Dunduri lidoja pa vienām durvīm iekšā, pa otrām ārā. retais negausis, noignorējot pretinsektu pūšamo, tomēr mēdza uztaisīt kādu niezošu pumpu. ar grābekli man diezko nepatika - tam mēdza lūst stienīši, tad vajadzēja labot - bet tās šplintes tik grūti nāca ārā! un, lai nomainītu vienu stienīti, bij jānoārda viss zars, tad jāsaliek atpakaļ. Turklāt, reizēm zaļais mēdza noslāpt (dvēselīte neturēja), bet pielaišana ar "puskaču" man dikti nepatika, kaut arī man vienmēr bija līdzi gumijas cimdi, lai rokas ar eļļām nenosmērētu - savādāk pēc tam ilgi nevarēja dabūt pavisam tīras.
un tad pie manis ik gadu nāca draudzēties lapsiņa - staigāja zaļajam nopakaļus, lasīja vardes un peles no siena vāliem.
un to baudu, saulrietā iegrimstot sāļajā jūras ūdenī!

tagad sēžu ēnainā kabinetā, klabinu klaviatūru, blenžu monitorā, laikā, kad "tur ārā" viss notiek - smaržo siens, sisina sienāži, āda aplīp ar putekļiem un saule dedzina vaigus.
gribu atpakaļ!

Read Comments

Reply


No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..

> Go to Top
Sviesta Ciba