|
|
|
Novembris 22., 2004
08:35 - Dabūju, ko gribēju...:)
Vajaga tikai stipri gribēt. Un dabūju es sniegu aiz apkakles, sniegu zābakos, sniegu aiz brillēm, slapjus cimdus un bikšu galus. Izpikojāmies. Izslidinājāmies ar auto.
Un tad liktenīgi sadomājām uz mūsu jaunveidoto kalnu aizšmaukt - jāievērtē kā nekā. Kalns jau izskatās skaisti. Apsnidzis balts. Un kaut kāda mārrutka (varbūt tā paša melnā kaķa, kurš pārskrēja pār ceļu?) pēc mums savajadzējās sākt pa to šļūkt lejā uz kājām. Vienreiz - wauuuu!!. Otreiz - aidā! Trešoreiz - aiiiiiiiiiiiiiii! Un nogāzos zemē kā nopļauta. Šie nāk man klāt un grib celt mani augšā, bet es tikai bļauju: nekustiniet mani, SĀĀĀĀPPPPP!!!!! 5 minūtes pagulēju sniegā. Tad varēju celties. Un klibot uz mašīnu, citiem piepalīdzot. Un uz 5 stāvu uzkāpt - vesela ceremonija. Naktī sāpēja. Šorīt sāp. labi, ka nav piepampis pārāk ļoti.
|
14:53 - savādais pusdienlaiks...
Pusdienlaikā nedevos, kā ierasts, uz savu iecienīto ēstūzi. Šoreiz braucu uz - traumpunktu. Sataisīju sāpēs savilktu ģīmi (daudz jau nebija jāpietēlo nemaz) - lai jau pa gabalu redz, ka sāp un lai nečikinās. Bez rindas pie traumatologa (tantuki, kas uz pārsiešanām atnākuši, kaut ko burkšķēja zem deguna, bet Tante pārliecinošo nodimdināja - ar traumu bez rindas!). Tālāk nosūtījums uz rentgenu. Tūlīt saņemtas "bildes" un atkal bez rindas pie traumatologa. par laimi, nekas nava lauzts. man jau tie kauli laikam dikti izturīgi.:) Promejot vēl reģistratūras tantuks līdzjūtīgi apvaicājās, kas ta nu izrādījās. Un papriecājās līdz ar mani, ka nav lūzumu.
Patīkami, salīdzinājumā ar parasto rentgenēšanas procedūru - liels piķis, gara rinda, ilgi bildes jāgaida...:)
|
16:43
mana kailā dvēselīte...dveselīte purvus brien....
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |