|
|
|
Novembris 4., 2004
00:12 - Un izbeidzās karstvīns....
viegls reibonis skar plakstus un atbrīvo locekļus.
pirksti neklausa kā vajag.
zolīte spēlējas lieliski.
esmu noreibusi no karstvīna litra..no sevis...no šīsdienas pārdzīvojumiem.
minka atlabst..un nav apvainojies uz mani..šonakt atkal gulēs man blakām. jo blakām negulēs MV...
bet tas jau nekas. viņš pārbrauks parīt. tikai šī nakts un tad vēl viena. un viņš atkal būs mājās.
šovakar nenoreibu viena. kaut kur aptuveni 100 km attālu ar mani kopā noreiba manas dvēseles līdzzinātāja..
laikam vajadzētu iet gulēt, bet vēl negribas.:) gribas palikt nomodā.
gribas būt ar jums.
gribas vēl karstvīnu.
laikam dikti sen neesmu noreibusi līdz beigām. bet varbūt gribētos. un kas par to, ka slikti peč tam? un kas par to, ka pēcāk morālie? vienkārši aizmirst realitāti un ļauties vīna skurbumam... laikam vajadzēja nopirkt 2us.:)
bet ko nu vairs.
saldus jums visiem sapņus.
es par jums piedomāšu.
jo gulēt vēl neiešu.
|
13:51
viņš nav uz mani apvainojies. viņš nav uz mani dusmīgs. vēl joprojām viņš meklē pie manis patvērumu. un naktī gulēja, pieglaudies manam vaigam. un murrāja ilgi, ilgi...
mums viss atkal ir pilnīgā kārtībā.:) jāpagaida tik, kamēr ēstgriba atgriezīsies.
|
14:11 - dīvaino sapņu nakts..:)
šonakt man arī dīvains sapnis. par cilvēku, par kuru nebiju domājusi ilgi. cilvēku, kurš kādu manas dzīves daļu man bija tuvs. cilvēku, kuru es uzskatīju par vienu no saviem labākajiem draugiem.
tagad sapnī, mēs atkal skrējām roku rokā. braucām ar mašīnu. pie stūres viena cita meitene. iebraucām grāvī, kūleņojām. man un viņai nekas. to trešo gan aizveda uz slimnīcu. un tad mūsu galvenais uzdevums bija - aiziet pateikt tās meitenes vecākiem, ka viņu aizveda uz slimnīcu. jāiet kādi 300 metri. drausssssmīgas peļķes un līst. man kājās kaut kādas gumijas iešļūcenes. viņai - augtpapēžu laiviņas. un nez kāpēc sanāca tā, ka es viņu nesu. un bija tik viegli...
savāds sapnis...
|
14:23
jāiet pie vardēm pazolēt...
|
15:28
come here, my lover... something on your mind.... listen to no other - they can be unkind...
hold on to the concept of love always, darling...
Smaga, pelēka migla gulstas pār pilsētu. Debesis neredz. Māju jumti tinušies pelēkās villainēs. Laikam šiem vēsi paliek..sajūt ziemas dvašu...koki kaili. Kokiem salst. Kā lūdzoši ubagi izstiepuši savas kailās zaru rokas pret debesīm. Lūdz pavasari.
Uz palodzes plīvo sveces liesma. Nemierīga...un krizantēma novītusi. Ziemas priekšvakars...
Bet gribas vēl tikai mirkli paturēt vasaru. Nu vēl tikai īsu brīdi. Nelaist to prom. Sajust silto augusta nakšu zvaigžņoto debešu apskāvienus. Kailām pēdām skriet pa siltajām pludmales smiltīm. Atgulties zaļā pļavā un sasmaržot zemes elpu..nu vēl tikai mirkli. Lūdzu!!!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |