|
|
|
Novembris 3., 2004
00:23
nevaru es saņemties un iekāpt tukšajā gultā...
sēžu es vēl te un nespēju nospiest shut down...
sēžu un raudu...un Spruksts skatās manī neizpratnes pilnu skatienu
Bet, ko lai dara, ka man pietrūkst... pietrūkst līdz ārprātam. Nespēju ielīst gulēt, kad zinu, ka nebūs siltā, mīļā līkuma, kur ieritināties. ka nebūs viņa silti sargājošais mīļais apskāviens man šovakar... un rīt arī nē. pat ne parīt. tikai 5dien. un 5diena tik sasodīti tālu...
jūtos tā it kā gabals miesas būtu man norauts...mana puse no sirds...
zinu, ka atbrauks. zinu, ka viss ir kārtībā.
bet ilgas tā sāp...
|
10:44
šorīt acis aizpampušas..bet ir ok.:)
pošamies uz mana runčuka delikāto operāciju...
|
13:03
mēs esam atgriezušies...
sirds pušu plīst, redzot, cik viņš nevarīgs. saliecies kā pīrādziņš. un nevarīgi blisina ačteles. lēnām mostas... un kūņojas, galvu man padusē paslēpis...
viss ir labi..mēs esam mājās...
|
13:16
saraudātas acis...
izplūdusi skropstu tuša...
sarkans deguns...
pilna karstvīna pudele ledusskapī...
vīnogu maisiņš uz galda...
uz ledusskapja - šokolāde ar veseliem riekstiem...
šovakar svinēšu savas skumjas...
|
14:32
atkal jau smaidu.
cik daudz nozīmes tomēr ir pat tikai vienam telefona zvanam.:)
|
14:53
jau mēģinām staigāt. grūti un grīļīgi. bet pamazām uz priekšu iet...
|
16:30
Spruksts sajuta nepieciešamību ielīst dīvāna kastē - viņa drošibas saliņā. lia jau..lai izčuč savu nelabumu tumsiņā...lai nolien prom no visa un visiem. tā viņam labāk...
|
16:43
uz balkona margas zīlīte vidžina..maza, smuka, veikla...neatlaidīga.
varbūt atnesusi man kādu ziņu? no mana zīļuka?
Nākamajā dzīvē man gribētos būt par zīlīti.:)
|
17:17
kā es priecājos, ka man ir atvaļinājums un ka es neesmu darbā. tikko ar kolēģi pa telefonu runāju. nabaga viņš. tur - karalauks. cietēji visi. ja pat viņam - vispacietīgākajam no mums visiem, visdarbonīgākajam darbaholiķītim, vislojālākajam pret uzņēmumu no mums visiem - ja pat viņam ir apriebies, ja pat viņš grib citu darbavietu..nu tad ko tur vairs....
|
17:43
viņš jau atkal ar mani sarunājas. un mēģina spēlēties ar jauno rotaļlietu. viss uz labu.:)
|
18:16
un kur ir robeža tā, kuru nedrīkst pārkāpt draugs?
vai vispār ir robeža?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |