man jau arī žēl... pieaugušos, darbaspējīgos - tos gan nē, bet bērneļus un vecos ļaužus... cilvēks varbūt visu mūžu strādājis un labu darījis, bet mūža nogalē ubagot jāiet... pie tā paša veikala pāris gadus atpakaļ Ziemassvētku dienā tantuks stāv salā un sniegā, saadītām zeķītēm rokā... neubago, mēģina zeķītes pārdot... no veikala ārā nākot iespiedu saujā maisiņu ar kūciņām un bulciņām un nopirku 2 pārus zeķu... un kas par to, ka man tās nemaz nederēja...

un arī klaiņojošos suņukus un kaķukus žēl bezgala...:(((

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:_-__((
iisteniibaa baigo depresiju uzdzen tas viss. Taalu nav jaiet - mans vecteevs, kamer bija jauns, stradaja par taksistu, pelniija lielu naudu, braukaja pa visu PSRS, mums ar masicu veda viskautkadas davanas, gimene nezinaja, ko noziimee nav naudas. Vinsh ari taisija iekrajumus, toreiz uz graamatinjas. Un kad sākās perestroika - visi iekrājumi - čušš, un pārvērtās par 24 latiem...Un vinjam pensijas laiks, stradat vairs nevareeja. Beigaas paris gadus pirms naaves gaaja ogot, makshkereet, un to visu pardeva. Man bija loti skumiigi. Jo vinsh nebija cilveks, kas slinkoja un nestradaja. Bet musdienu valsts iekarta ir nezeliiga pret pensionariem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tur jau tā lieta, ka visas tās perestroikas pārvilka svītru ļoti daudzu - tagad vecu - ļaužu pūliņiem un ietaupījumiem...
mana MV tētis arī visu mūžu jūrā gājis, strādājis par deviņiem, bet redzies - pensiju rēķinās tik pēc tiem gadiem, kas nostrādāti pēc 1991.gada... a kā tad ar tiem iepriekšējiem 20-25 gadiem? tie neskaitās, vai?

(Reply to this) (Parent)