istabas_ozols

Lasīju Siņeļņikova grāmatiņu par to, kāpēc rodas slimības. man ir slikta redze. es neredzu tālumā. skarbi atstāstot, tur rakstīts, ka cilvēks ievelkas sevī, norobežojas no realitātes. dažreiz sev pasakot, es to negribu redzēt un viņš sāk arī neredzēt. tāpēc es atlauzu skaiduplāksni no vannas istabas loga, mājas logi ir tavas acis. tiem jābūt tīriem. es jūtīgi uztveru tādas grāmatiņas, tās ir tikpat dzīvas un populāras kā lubenes, un ne jau tāpēc, ka tauta tāda sekla un dziļi aprobežota, bet gan tāpēc, ka tas strādā. tāpat kā kartupelis pret kārpu dilstošā mēnesī. es šo metodi empīriski nekad nepārbaudīšu, vai dioptriju skaits ir tieši proporcionāls mājas netīro logu kvadrātam. redze dioptrijās= tīro logu skaits x (netīro logu skaits) kvadrātā. antizinātniski, mītiskās pasaules džungļi, atspulgs peļķē, neķītrais fanātisms, pagānisma plānprātība. ja vienīgi mans acu ārsts būtu man pateicis jau laicīgāk. puisīt, nomazgā mājās logus, ar citrona sulu un siltu ūdeni, noslauki putekļus no koka rāmjiem, mīli savus mājas logus un veries platām bērna acīm uz pasauli, vai vēl labāk esi bērns. viss tev tagad ir jāatklāj no jauna. un uz papīra receptes viņš izrakstīs zāles- mājās no mācību grāmatām vai labāk no matemātikas grāmatām jauztaisa papīra dzērves, katrai jādod vārds un tas jāturpina tik ilgi līdz redze pilnībā atjaunojas.