jā, šī
doma ir nošpikota no![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
walkire
50 fakti par mani
1. Es piedzimu pirms sešpadsmit gadiem, bet sāku dzīvot pirms diviem.
2. Dažreiz man liekas, ka esmu stulbāka kā izskatos, bet dažreiz, savukārt, ka izskatos stubāka nekā esmu.
3. Izrādās, ka esmu vairāk snorrīga nekā man kādreiz likās, ka būšu.
4. Man ir tikai viens draugs, bet ironiskākais ir tas, ka man nevajag un es negribu vēl.
5. Pie noteiktiem apstākļiem noteikti cilvēki spēj mani ļoti viegli saraudināt.
6. Es ļoti bieži nosēžos pretī savam spogulim un runāju ar sevi, iedomājoties, ka runāju ar kādu citu. Un tad es sev atbildu.
7. Es jūtos ļoti mazvērtīga un nenozīmīga. Tā, ka, ja manis nebūtu, nekas nemainītos un nevienam nekā nepietrūktu.
8. Izrādās, ka es spēju sadzīvot ar savu brāli labāk nekā ar māti un tēvu, lai gan agrāk likās, ka tas vispār nav iespējams.
9. Es negribu bērnus un es negribu seksu. Un es negribu attiecības ne ar savu, ne pretējo dzimumu.
10. Es gribu nomirt psihiatriskajā slimnīcā.
11. Es neuzskatu, ka cilvēkam ir tiesības dot kādam dzīvību, nepajautājot, vai viņš to vēlas (un tā kā embrijs nevar atbildēt, sievietes nedrīkstētu dzemdēt).
12. Mani mati ir mans lielākais skaistums un tiem man nav žēl itin nekā.
13. Man nav bail nomirt, bet es negribu izdarīt pašnāvību.
14. Es spēju labi un ticami samelot, ja es to vēlos, bet bieži vien nespēju pateikt taisnību tā, lai neizklausītos pēc meliem.
15. Es skaļi esmu teikusi „es tevi mīlu” tikai divas reizes un tikai vienam cilvēkam.
16. Ja es kādam iesitu, iesperu, uzkāpju uz kājas, utt., pirmais, ko es saku ir nevis „piedodiet/atvainojiet”, bet „bļe” vai „au” (lai gan man pašai taču nesāp).
17. Es neesmu komunikabla un cenšos nepieķerties cilvēkiem, jo parasti viss izvēršas ne tā, kā gribētos un pēc tam ir grūtāk nekā vajadzētu būt.
18. Es esmu iemācījusies paciest sāpes un īpaši nesūdzēties par tām, bet dažreiz pienāk brīži, kad gribās uzskaitīt visu, kas sāp un sagaidīt, kad kāds samīļos un pažēlos.
19. Man ļoti patīk garmataini, blondi somi svārkos. Un vispār garmataini vīrieši (svārkos) ir ļoti jauki. Bet man viņus gribās tikai tādēļ, lai noliktu istabā uz plauktiņa un katru dienu skatītos uz viņiem un siekalotos.
20. Es nesmēķēju cigaretes, tikai ūdenspīpi. Un arī tikai tādēļ, ka man patīk dūmi, nevis pats smēķēšanas process.
21. Un man garšo tikai alus.
22. Es varētu dzīvot zem kāda tilta un gulēt kartona kastē un tas būtu pietiekami komfortabli.
23. Es lamājos pārāk daudz un pārāk skaļi. Parasti nokliedzos un tikai tad saprotu, ka nevajadzēja. (Bet nav jau mana vaina, ka mana mute strādā ātrāk nekā manas smadzenes. (:D))
24. Es neticu Dievam un parasti to nerakstu ar lielo burtu.
25. Bieži vien, kad es runāju (vai dziedu), man ausīs griežas pašas balss.
26. Es nesaprotu cilvēkus un man liekas, ka viņi nesaprot mani, ļoti iespējams tādēļ, ka tā arī parasti ir.
27. Esmu vairāk klausītāja nevis runātāja tips un es neprotu dot padomus un palīdzēt sarežģītās situācijās.
28. Es ēdu tikai vistas gaļu, jo visa pārējā liekas negaršīga. Un man nav žēl to dzīvnieku, kas ir miruši, lai mums, cilvēkiem, būtu, ko ēst. Ja viņi nespēj aizbēgt, paši vainīgi.
29. Ja man būtu izvēle starp piedzimšanu mūsdienu sabiedrībā un pirmatnējo cilvēku sabiedrībā, es izvēlētos otro variantu, jo viņiem viss bija vienkāršāk.
30. Mans lielākais netikums ir slinkums, no kura es negribu un nespēju atbrīvoties.
31. Ja man tik ļoti vienmēr negribētos ēst un es spētu badoties, es slimotu ar anoreksiju.
32. Man nepatīk atkārtot sevis teikto divas vai vairāk reizes un parasti, ja man pēc pirmās pateikšanas pārprasa, ko es teicu, es saku, ka neteicu neko.
33. Man nav aizspriedumu pret homoseksuāliem cilvēkiem, bet man nepatīk afroamerikāņi (jo viņi vienkārši izskatās ne tā, kā man patiktu (jo man patīk gaiši un blondi cilvēki), citādi jau nekāda vaina) un pārliecināti kristieši, kas cenšās pārliecināt par savu taisnību, un vispār tie, kas pārāk stipri kaut kam tic, ir kaitinoši. Un vēl man nepatīk šovinistiski un netoleranti krievi un britu sekstūristi, kas iedrošinās man pieskarties vai kaut ko teikt. Bet tas viss, protams, nav akmenī cirsts un visam ir izņēmumi.
34. Man patīk, ja cilvēki var argumentēti un loģiski paskaidrot savu viedokli, lai arī es pati bieži vien to nevaru.
35. Man patīk apmākušās debesis un biezi jo biezi slāņu mākoņi, kas nelaiž cauri saules starus.
36. Man visai bieži gadās vēlme iespert cilvēkiem pa seju, lai arī es zinu, ka tīri fiziski es to nevaru, jo esmu nīkule un mana fiziskā forma ir pilnīgi garām.
37. Es protu pasmieties par sevi un to, ko es daru... un tas ir tas, par ko es smejos teju vienmēr.
38. Es neesmu jauka, es neesmu gudra, es neesmu tas cilvēks, kura sabiedrībā būtu patīkami uzturēties, es neesmu tā, par kuru cilvēki saka kaut ko labu un ko vēlas satikt vēlreiz, un dažreiz tas liek justies slikti un nožēlojami, bet es nedomāju, ka es gribētu, darīt kaut ko, lai to mainītu, turklāt, es nedomāju, es spētu ko tādu izdarīt.
39. Man patīk izskatīties tā, ka spoguļattēls liekas skaists.
40. Es esmu laimīga. Esmu laimīga arī tad, kad neesmu un kad izskatās, ka neesmu.
41. Patiesībā nav tādu lietu, kas man liktos briesmīgi pretīgas un šausmīgas. Es spēju sadzīvot ar visu.
42. Dažreiz es piedzīvoju reakcijas trūkumu.
43. Gadās, ka tad, kad ar kādu „runāju” pieķeru sevi pie domas „Ko, pie visiem svētajiem, tu tur muldi?/ Zināji, ka mani tas neinteresē?/ Tu nudien esi negudrs cilvēks”. Labi, ka tādos brīžos man pietiek saprāta paturēt savu lielo muti ciet.
44. Teju vienmēr, kad citiem liekas, ka es (fotogrāfijās galvenokārt) izskatos labi, man pašai liekas tieši pretēji.
45. Es ļoti bieži aizmirstu svarīgas lietas, to vietā atceroties mazsvarīgās un otrādi.
46. Mani neinteresē „slaveno” cilvēku dzīve un tas, ko viņi dara, bet es vienalga mēdzu palasīt, ko viņi darījuši un/vai teikuši.
47. Es nespētu dzīvot dziļos (vai arī ne tik dziļos) laukos. Man vajag pilsētu, cilvēkus un daudz mājas apkārt, pat ja es ar cilvēkiem nerunāju un mājās nedzīvoju.
48. Man patīk aukstas sniega pārslas, kas ieķerās matos un tur arī paliek. Man patīk uz tām skatīties, līdz tās izkūst un paliek tāda maza, slapja ūdens pile. Man patīk, kad lielās sniegpārslas lēni krīt no gaisa.
49. Man patīk tas, ka esmu latviete un dzīvoju Latvijā.
50. Man patīku es un mana nožēlojamā, tukšā, bet laimīgā dzīve.