kā man patīk tā šizīgi vienaldzīgā sajūta, kad tu saproti, ko tu dari un kas notiek apkārt, tavs prāts to it kā uztver, bet tajā pat laikā, informācija neaizķeras prātā un tev galvā ir tik vien kā tādas nesvarīgas domiņas kā, piemēram, vai ar glāzi var sasmalcināt cukuru un nez cik liels ir sāls gabaliņš salīdzinājumā ar cukura graudu, kā rezultātā tu nonāc pie tādas vitāli svarīgas un nozīmīgas atziņas, ka jo vairāk cukura, jo grūtāk to saspiest. un visu pēcpusdienu, un attiecīgi arī vakaru, es dzīvoju uz šāda gara stāvokļa viļņa ar sajūtu, ka esmu kaut kāds sapīpējies hipijs ar bremzētu smadzeņu darbību, lai gan arī tā nevar teikt, jo faktiski smadzenes darbojas (nosacīti) normāli, t.i., savas galvenās funkcijas pilda. taču es nesūdzos, jo man tas patīk.

jeg elsker deg, soulmate. ^_^ ♥
es mīlu tevi, vislabākā sieva pasaulē. ^_^
and i love myself too. ^_^