veronika's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Sunday, January 23rd, 2005
| Time |
Event |
| 5:46p |
mans draugs ir izbijis zobu tehniķis. viņa mājas iekšpagalms ir pilns ar vecu zobārsta pacienta krēslu. kad silts un nelīst es izuju uzpīpēt atguļos un skatos debesīs aizvērtām acīm. dažreiz man gribas, lai tas būtu vecs ginekologa krēsls. vasarā velkāju īsas kleitiņas. manu iekštilbu sajūtas saglabājas arī citreiz un kad nolīst pirmā nakts pār ielu, es izeju vērot skursteni. stāvu ēnā pie dobes un skrubinu ķieģeli zem palodzes. mazi kaķi nemanāmi pārskrien ielu un kļūst mazliet bailīgi. uz šīm sajūtām kā aicinošām adatām saliekusies skraidu gar māju stūriem un visur tiecos ieraudzīt kaķus. manu skursteni nolaupa vadi un kad paslēpta zem trepēm vai bēniņos neredzu izeju, es lecu, atsitu galvu vai saceļu troknsi, sastingstu, ļauju lai ķermeni paņem zobrati. tie izvelk cauri sensorus, pārbauda grūtis un vēderu un aiziet tālāk pieskardamies veciem papīriem.
es guļu uz dzeltenas avīzes, katra kustība čaukst un mākoņi tielējas. ielej mums sodu, vēl mazliet. es slinki kustinu pirkstus kā rādīdama, ka man nevar. ka nevaru pakustēt, ka vēdera dobums man pielipis. mazie kaķi nāk mani klaudīt un es nespēdama kustēties, domās uzlienu uz krēsla. parauju ceļgalus zem zoda lūdzos lai krēsls mani paņem visu līdz pēdējam | | 6:01p |
izkārto manus matus kā patīku. es guļu, nekustos, acīs rubīni meklē dzimteni. rokās bezspēks atņēmis spēkām pienu no manu krūšu galiem paceļas balodis. atnes man ziņu par to, kas notika. par to kur mans ceļš aizveda nevietā. kā lai es pamostos, manu ceļgalu daiviņas lipīgos palagos iesprostos dzinējsuns. rej, ārdās plēš miesu no iekšpuses. sakaltuši dubļi un putraimi uz rokām atpogāta vēnu karte. man lūdzu mazo porciju, es ieleju glāzē mazu ciklonu. etiķetes melo, es neticu pārbaudēm kaimiņos dzied.
ja ieslēgtu radio varētu redzēt pārraidi. manos deniņos kāds ir pārliecināts. ja ieslēgtu radio es redzētu, es redzētu kur atrodos un zinātu atbildi. man vajadzīgs tikai viens dzīvs vārdsu un es lidotu. ja mani atpogātu no gultas veļas, es spētu piecelties. atmestu matus un lidotu, peldētu, es spētu dziedāt, matu gumija | | 7:11p |
viņš noliecās pār tualetes papīra rulli pie sienas un izdarīja mērījumus - n papīra loksnes nesaskaroties trešajā stundā pēc ielūguma. nav slikti. kājas ikri pieskārās aukstajam māla poda vaigam un atlūza. pirksti kā atdalošies kvadrātiņi izretināja sastāvējušos gaisu un starp nolaistajām žalūzijām iespīdēja inspektorlampas smaids. ja es būtu taurenis, es palektos, plūmju zari bija aizdarījuši plakstiņus |
|