Gribas sevi žēlot, bet pēc tam būs slikti. Nevaru līdz galam atrast zelta vidusceļu, kurā man ir labi, un citiem dzīvot netraucēju.
Ļoti gribu visas savas mantas samesti kaudzē, un atbrīvoties no visa liekā. Sen jau vajadzēja. Nekad nav enerģijas sentimentu digitalizēt.
Jo vairāk skatos uz novārtā atstātiem plauktiem, atceros to, kā bērnībā krāsoju staļļu slitas un mūsmāju suņu būdu. Brīvā laikā vienmēr bija vasara. Un bija vētrā smaržojošs ozola vainags virs galvas, un kaķis, kurš zem krekla cīkstās, un nesaprot, ka es viņu cenšos pasargāt no lietus.
Tagad brīvs laiks ir tikai vēlu vakaros un naktīs, un tā nekad nav gana.