iphys' Journal
 
 [Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 15 most recent journal entries recorded in iphys' LiveJournal:

    Monday, November 16th, 2020
    11:29 pm
    Tas nav gluži riebums pret sevi, bet gan kauns un vilšanās.

    Kad citiem ir slikti, liekas, ka visas domas jāatvelta viņiem. Domāt par sevi ir slikti, jo citiem ir sliktāk. Domāt par sevi ir egoistiski un nicināmi.

    Tik muļķīgi. Tā tam nevajadzētu būt. Bet es tā jūtos, un tāpēc es pārstāju domāt pavisam.

    -

    Drīz beigsies zāles.
    Sunday, May 3rd, 2020
    11:59 pm
    Apzināti vai nē, gadiem ilgi cenšos saprast, kas par vainu. Kaite pēc kaites, simptomi, un zāles. Īstenībā es vienkārši gribu būt mierā ar sevi. Skatīties spogulī, un būt mierā. Iziet ielās, un būt mierā. Sarunāties ar cilvēkiem, un būt mierā. Problēma tajā, ka nezinu, kas ir tās lietas, kas man jāsasniedz, lai būtu miers. Un censties bez skaidrības negribu. Un ja nu es kļūdos? Nemiers nemirst.
    Wednesday, February 5th, 2020
    9:30 pm
    Tiny adventures are also adventures.
    (Especially when you're tiny.)
    Thursday, January 30th, 2020
    1:22 pm
    COUNTRY ROADS, TAKE ME HOME. TO THE PLACE WHERE I BELONG
    UNDER VANŠU BRIDGE
    Tuesday, January 28th, 2020
    9:13 pm
    Vai es gribu par daudz, ja, tuvam cilvēkam stāstot par fizisku mentālās slimības pasliktināšanās simptomu, ko šis cilvēks ir izraisījis, es sagaidu ko citu, nevis "a kam tagad viegli?"

    Piezīme:
    Man ļoti patīk divdabji, visādas divdabju formas, un gari teikumi. Can you tell?
    4:55 pm
    Pirmo reizi raudāju darbā.
    To make matters worse, es to sāku darīt visiem redzot, un turpināju darīt blakus cilvēkam, no kura baidos kā Nevils no Strupa. Visas rokas ir sarkanas, bet asins nav.

    Vispārēji uzlabojumi mentālajai veselībai rezultējas nespējā tikt galā ar īslaicīgiem sistēmas īssavienojumiem.
    1:39 pm
    Ir cilvēki, kuriem mani panākumi nekad nav gana.
    Sāp ne jau tapēc, ka tie ir vistuvākie cilvēki, bet gan tāpēc, ka viņu viedoklis kļūst par manējo.
    Kauns, vainas apziņa un vilšanās - kombinācija Pandoras lādes atvēršanai.
    11:14 am
    Man jāiemācās saprast, ka cilvēki nezina, kā es reaģēšu uz viņu teikto.
    Un arī to, ka cilvēki ne vienmēr domā ko ļaunu vai aizskarošu. Dažreiz tie ir tikai fakti.
    Monday, January 27th, 2020
    5:28 pm
    Mans jaunais ielu vārds: analysis paralysis.
    Friday, January 17th, 2020
    11:53 am
    Tā nav problēma šodienai, bet kaut kad būtu jāatrisina tas, ka es dodos uz darbu arī tad, kad slimoju. Vai precīzāk to, ka man bail pateikt ļaudīm, ka darbi netiks izdarīti, jo mans ķermenis ir atteicis.
    1:13 am
    Gribas sevi žēlot, bet pēc tam būs slikti. Nevaru līdz galam atrast zelta vidusceļu, kurā man ir labi, un citiem dzīvot netraucēju.

    Ļoti gribu visas savas mantas samesti kaudzē, un atbrīvoties no visa liekā. Sen jau vajadzēja. Nekad nav enerģijas sentimentu digitalizēt.

    Jo vairāk skatos uz novārtā atstātiem plauktiem, atceros to, kā bērnībā krāsoju staļļu slitas un mūsmāju suņu būdu. Brīvā laikā vienmēr bija vasara. Un bija vētrā smaržojošs ozola vainags virs galvas, un kaķis, kurš zem krekla cīkstās, un nesaprot, ka es viņu cenšos pasargāt no lietus.

    Tagad brīvs laiks ir tikai vēlu vakaros un naktīs, un tā nekad nav gana.
    Thursday, January 16th, 2020
    8:24 pm
    Negribu izjust vainu. Negribu, bet tā nāk.
    Dzīvoju priviliģētu dzīvi bez studentu kredītiem.
    Wednesday, January 15th, 2020
    10:26 pm
    Arī pozitīvs satraukums ir satraukums.
    Nedrīkstu aizmirst elpot.
    12:38 am
    Gribu saprast, vai domām piemīt cikliskums. Negribu pētīt un analizēt, tas neliekas tā vērts. Bet, ja kāds var vienkārši pateikt, ka ir vai nav, let me know.

    Current Mood: pensive
    Tuesday, January 14th, 2020
    8:53 pm
    Nedroša vide
    Šodien nav bijusi viegla diena. Naktī sākās identitātes apšaubīšana. Toreiz vēl viss bija diezgan pozitīvi - neteiktu, ka kritu izmisumā. Es vienkārši informēju sevi.

    No rīta tas jau bija norimis. Man likās, ka tika atrasts pieņemams sākums nopietnam lēmumam. Tas bija ļoti neierasti pozitīvs pavērsiens.

    Šaubas neatgriezās, bet pusdienās sapratu, ka ir kaut kas cits, ko ir savā dzīvē jāanalizē. Pietam, es arī jutu neapmierinātību. Par cilvēkiem, kas lietas pēta no savas prizmas; par to, ka es tā nevaru darīt, un citi to nesaprot; par to, ka mans domāšanas veids bez maz vai bez iespējas atspēlēties tika nodēvēts par nepareizu.

    Centos sevi attaisnot - pie sevis tik lūdzos, lai tik ļaudis nedomā, ka mani arī šai domu nostūrī ir pārņēmusi slimība. Draugi, es saprotu jūsu bažas, bet tāds vienkārši ir mans raksturs.

    Likās, ka pāries, bet pēc tam tomēr uznāca gruzis. Pilna galva ar eksistenciālām domām, un tad vēl jātiek galā ar emocijām, kuras knapi atpazīstu (un tās, protams, lielākoties negatīvas).

    Šķiet, ka pagāja labs laiks, līdz sevi dabūju atpakaļ uz sliedēm. Un tad es izlēmu sākt klabi. Atvēru, aizvēru, galu galā neko neuzrakstīju. Sabijos, ka anonīmā vidē būs cilvēki, kuri sapratīs par daudz, vai nesapratīs nemaz.

    Pa vidam tur vēl slūžas pavērās, bet ne par to šoreiz stāsts.

    ---

    Vēlāk vakarā gāju garām urdzošam strautam. Tumsā labi varēja saskatīt baltās putas, ūdens bija tik melns. Koku ēnās slēpos no vēja un svešinieku acīm. Sapratu, ka visām lietām tumsā parādās vēl viena daba.

    Pat tad jutu, ka klabes metaforiskajās anonimitātes ēnās es neatradīšu drošu patvērumu. Bet man gribējās kādam pateikt par to, cik skaisti tas strauts tur tecēja - ar un bez mērķa vienlaikus. Tad nu es atvēru klabi vēlreiz, un tāpat - ar un bez mērķa - ļāvu šodienai no manis izplūst.

    Current Mood: pensive
    Current Music: Son Lux - Lost It To Trying
About Sviesta Ciba