| staipīgās zeķes likums |
Mar. 3rd, 2017|01:51 pm |
vienu brīdi domāju, ka pasaule ir tukli ļumīga sieviņa, kas aizgūtnēm skrien pa doma baznīcas kori. un nevar apstāties, jo novelsies no jumta, un nevar turpināt skriet, jo sirds vairs netur. un pat ja notiks brīnums - kore vienreiz vienalga beigsies.
bet tad sapratu, ka tā ir balansa dzīve, kad tu ar kāju pirkstgaliem balsties pret jumta maliņu un šerminies ar skatu uz asfaltu lejā. kā piemērs - kad atmetu dzeršanu, es domāju, ka nu man katru mēnesi lieki 200 eiro parādīsies. tie ir vieni labi apavi un vēl kas patīkams. bet nekā, tā - pilnīgi nekādas pārmaiņas. tad atmetu smēķēšanu un cerēju uz liekiem 100 eiro, bet zerro kaltes klāres vaser.
tāds lūk staipīgās zeķes likums. neatkarīgi no nekā - tu paliec, kur esi. |
|