| |
[Jun. 15th, 2017|09:00 am] |
biju iegriezies vienā pagrabā Miera ielā pie santehniķa, kurš tur bija ierīkojis savu midzeni. tur visas lielā pagraba sienas nokarinātas ar gleznām. izskatījās, ka viņš tās savācis no pamestajiem dzīvokļiem. tāda pazemes jarmarka.
tad nu pētīju tos bezdievīgos, zili zaļos gleznojumus un prātoju - kas tieši ir tas šausmīgais amatieru veidojumos. un tādos gleznojumos tas izpaužas vistrakāk. tieši "bezdievīgs" ir tas vārds, kas to raksturo.
santehniķis man stāstīja, kā viņš ierīkojis savā vannas istabā spoguļsienu un nu varējis skatīties, kā pats ar savu sievu pa vannu meņģējas. es skatījos uz porām viņa netīri spīdīgajā vaigā un uz elles gleznām visapkārt. |
|
|
| |
[Jun. 15th, 2017|10:03 pm] |
pāris reizes esmu izjutis saplūsmi ar sabiedrību un laika garu. tas ir plašs un mierīgs brīdis, kad pazūd šaubas un tev piestāv tas, kas šobrīd modē. vari nenogurt un neapnikt. entuziasms ir konstanta gravitācija un interese straume zem ledus.
noteikti ir cilvēki, kuriem šie brīži ir vairāk - patīkamā sajūta, kad esi savējo barā un karoga ēnā. |
|
|