| |
[Feb. 23rd, 2017|08:40 am] |
Darbs pie kompja ir kā kazai tumšā kūtiņā stāvēt, ēst un dot pienu - savu uzmanību svešajam, kas pieķēries pie tavas sejas.
Man jātaisa portfolio, lai dabūtu jaunus pasūtījumus darbam ar datoru, ko es faktiski negribu. Jo neskaitot tieši dizainu, ļoti daudz datorlaiku prasa visa tā administrēšana, jēpasti u.cit.cuk. Beigās tu visu dienu ar seju balinātājā nosēdi. Un vēl uzšķaudi apkārtējām dzīvām dvēslēm, ka esi fakin svarīgi aizņemts, lai viņi pagaida nākošo dzīvi.
Bet doma ir tāda, ka es zinu, kur atrodas Jaunzēlandes galvaspilsēta un kā sauc Amerikan prezidentu, bet nezinu, kur atrodas mana liesa un kā sauc to mollīgo kaimiņieni ar tramīgo skatienu. Jo tā grib citi, viņi - svešie. |
|
|