| |
[Nov. 4th, 2016|03:29 pm] |
es gribētu tādu superspēju - neiekrist tagadnē.
trešdien nedaudz saaukstējos un vispār garīgais uz nuļļi grozījās. viss riebās un likās tāds būs mūžīgi. braucu trolejbusā un skatījos tās šausmīgās multenes, kur moca vienu lielu baltpelēku izdzimteni un šausminājos par to ciešanu pilno bezkomfortu, kuru sauc par dzīvi. es sevi centos pārliecināt, ka nav jau pirmoreiz melnais mākulis un optimisms atgriezīsies, bet nē - tā ilgstošās tagadnes ticamība bija daudz pārāka par pieredzi. šon knapi atguvos.
bet trolejbusos tā depresņaka vietā varēja rādīt kung-fu filmas. būtu mundrāk. |
|
|