| |
[Apr. 4th, 2016|12:24 pm] |
|
viendien satiku sievieti, kurai bija 'čūskādas' somiņa un - leoparda patterna treniņbikses. es nepaspēju iztēloties to izmisumu un kaunu, kas ir leopardam, kad viņš pats sevi peļķes atspulgā ierauga. jo kauna un izmisuma nav. leoparrds padomā - ak kungs, kā gan es izskatos, kur tas mani aizvedīs? |
|
|
| |
[Apr. 4th, 2016|08:21 pm] |
kad notiek piedzīvojumi, izveidojas savienojums ar dzīvi, to nemaz ar' nepiefiksē. jūti tikai tādu kā daļiņu plūsmu. tās bombardē ādu ar neparedzamo, nezināmo kombināciju. un tikai pēc tam, atskatoties saproti - oujēss!
vārdsakot biju aizbraucis uz vidzemes augstieni un stāvēju uz viena sniegota pakalna. sniegam bija cietas pikas konsistence un tikai katrs 25 solis izkrita 25 cm zemāk. līdz apdullumam koša saule. bezvējš un dienvidus. no sniega nāca vērsme kā no lupas, kas kukaini dedzina - saule atstarojās + cepināja no augšas. paralēli bija jūtams aukstā pagraba, pavasara jūras ledainums. izbaudīju karstumu un reizē atvēsinājos. |
|
|