| |
[Dec. 6th, 2015|12:58 pm] |
| [ | mjūzik |
| | Flunk - Loast Causes | ] |
Pirms 15 gadiem, Miera ielas dzīvoklī atšķīru Kafkas “Pils” un sāku lasīt ievadu.
Tā beigās bija minēts, ka K nodur no mugurpuses. Viņš stāv uz maza tiltiņa, nedaudz nomaļus no galvenās ielas un nodūrējs ir sieviete, jeb kādas tuvas sievietes sūtīts. Neiedziļinājos.
Nosodījos, ka atklāj sižetu un kāri lasīju tālāk. Piedevām, kad viņš tur satika to trako bābu skolā, tad vēl pie sevis piemetināju, ka tā jau arī būs tā dūrēja, pēc tādas, tipō, izklausās.
Vārds pa vārdam un grāmata beidzas. Pārsteigts svārstīju to rokās un štukoju, kur tad gaidītā duršanas epizode. Vēlreiz pārskrēju ievadam – tur arī nav. Tad piegāju tehniski un bezmaz ar lineālu izrevidēju ievadu – nav! Bet tik skaidri atceros, visu to epizodes sajūtu, acu priekšā upītes līkumu, melnos ūdeņus, galvenās ielas smagnējo māju ēnas sniegā, nodevības sajūtu... un man beidzot pieleca, tas viss ir no fakinās paralēlās pasaules, tautas valodā – gļuks.
Nav nekad tā bijis? Varbūt vienkārši neesi atpazinis, bet gan uztvēris par īstenību.
Nopūtos un nodomāju, ka nu sāksies interesanta dzīve, kad melnu no balta neatšķir un lasi to kā nav. Tomēr nē. Iespējams, vēl esmu tikpat smagi gļukojis, bet piefiksēju to tikai divreiz un par to citreiz. |
|
|