[21 Sep 2010|09:29am]
- The only time you are afraid is when you are happy. You just don`t expect it to last.
- Because it doesn`t.


Līdz ar septītās sezonas sākumu atgriežas arī izpratne par to, kāpēc Hauss ir salmiņš, pie kura konsekventi anhedoniskā manierē ķeros dzīves grūtākajos brīžos - lai atpazītu un vēlreiz izspēlētu visas savas smagākās kļūdas in life un ieraudzītu, ka tās atrisināt ir bezcerīgi.
4 comments|post comment

[20 Sep 2010|08:05am]
Briesmīga nakts. Grāmata, miegs, murgi, grāmata, miegs, murgi.
1 comment|post comment

[19 Sep 2010|09:38pm]
[ mood | melancholy ]

Piektdienas vakarā iedzinu telefonā jaunu zvana melodiju, un nupat atģidos, ka vēl ne reizi neesmu to dzirdējusi, jo neviens nav zvanījis. Tas izklausās un jūtas pēc kaut kā, par ko bēdāties.

1 comment|post comment

[14 Sep 2010|07:47pm]
Sešpadsmit dienas ar divi piecdesmit. Tieši sanāks transportam uz lekcijām. Survival mode on!
post comment

[13 Sep 2010|09:22am]
Aivars padalījās ar interesantu resursu. Autors ar lielu zinātnisku entuziasmu ir salīdzinājis Feisbuka lietotāju norādītās iecienītākās grāmatas ar šo lietotāju rezultātiem valsts eksāmenos. Rezultātā iegūstam koordinātu taisni ar nosacīti "dumjo" un "gudro" cilvēku grāmatām.
... tālāk ... )
Žēl, ka Dorians ir miris, par rezultātiem varētu diskutēt dienām ilgi, bet pirmais, kas man iekrita acīs, ir fakts, ka Bībele kotējas zemāk par "I don`t read" :)
9 comments|post comment

[10 Sep 2010|08:59pm]
Šeldons ir varonis vai antivaronis?
7 comments|post comment

[10 Sep 2010|06:56pm]
Nupat E. Reiters pa radio teica, ka katra lietus lāse trāpa mērķī.
1 comment|post comment

[07 Sep 2010|07:05pm]
Gājiens uz universitāti "parunāties" izvērtās kā Paruļska varonim, kurš nokāpa no kalna un tika parauts armijā. Iestājos klātniekos, nākamgad man būs bakalaura grāds, kaut kādā veidā pa diviem semestriem jāsavāc astoņi kredītpunkti C priekšmetos, un vispār... Un vispār. Psc.
2 comments|post comment

[30 Aug 2010|09:02am]
Firefly, jēēj. Beidzot atradu kaut ko, kas ir vienkārši labs un izklaidē, nevis labs un iedzen depresijā vai pastiprina esošo (ja ir).
4 comments|post comment

[22 Aug 2010|03:11pm]
Beidzot pie manas sienas labi redzamā vietā nokļuvuši divi literāri/kinematogrāfiski tēli - Edvards Šķērrocis un Jons Snovs no Mārtina sāgas. Būs kāds, ar ko vajadzības gadījumā saskandināt.
1 comment|post comment

[20 Aug 2010|07:18pm]
Mūzikas vēsture nebeidz patīkami pārsteigt (izbrīnīt?) - Morisu Ravēlu pusmūžā notrieca taksometrs, un pēcāk viņam sāka parādīties visādi nelabi ar galvas traumām saistīti simptomi. Iedziļinājušies dažādās Ravēla mākslinieciskajās izpausmēs, zinātnieki ir izdomājuši, ka viņam jau neilgi pirms tam pakāpeniski izstrādājusies pieres daivas demence, kas izskaidrojot viņa populārākā skaņdarba Boléro struktūru, kurā ir manāma tendence uz vienas un tās pašas tēmas atkārtošanos. Lai tā būtu, tas tikai apstiprina daudzu māksliniecisko personību pašnovērojumu, ka viņu galvas/rokas/citas mākslu radošās ķermeņa daļas brīžiem vada kādi augstāki vai vismaz no viņiem neatkarīgi spēki.
post comment

[20 Aug 2010|06:25pm]
Nupat uzzināju, ka pāris ierakstus iepriekš minētais citāts "I can't listen to that much Wagner. I start getting the urge to conquer Poland" pieder Vudijam Allenam kā savas filmas scenārija autoram. Vispār izbrīnījos, jo Allens ir ebrejs. Ja es būtu mākslinieks, es droši vien nekautrētos no savas slepenās vēlmes kādreiz paciemoties Sibīrijā - kautrējos tāpēc, ka nešķiet diez ko glīti un ētiski doties tūrisma braucienā uz vietu, kur savulaik apmira puse manas nācijas inteliģences.
2 comments|post comment

[20 Aug 2010|02:20pm]
Uzminiet nu, kurš visu vakaru vienatnē klausīsies Vāgneru un dusmosies uz maucīgām sievietēm?
13 comments|post comment

[15 Aug 2010|09:41pm]
Divas dienas pie dabas atgrieza ticību labajam.
1 comment|post comment

[11 Aug 2010|04:45pm]
S. Paruļskis, Trīs sekundes debesu  )
2 comments|post comment

[10 Aug 2010|03:55pm]
Jā, un vēl taču piedzīvojums no rīta. Ceļā uz mājām mani uzrunāja iereibis, bet samērā laba paskata vīrietis. Kā jau gana daudz uzklausījusi Diānas bēdu stāstus par dzērājiem, kas uzplijas ar visādiem nelabiem piedāvājumiem, es nelaidu ļekas vaļā tikai divu iemeslu dēļ - pirmais bija jau minētās vizuālās kvalitātes, otrais bija azotē ielikta vārna. Tā un tā - esot ieraudzījis putnu un devies pie tuvējiem veterināriem (pēc žesta klīnikas virzienā nopratu, ka runa ir par pretīgo miesnieku kantori, kas savulaik nobendēja manu kaķeni), bet tur ticis atšūts un saņēmis lapiņu ar trim adresēm, kurās vērsties pēc palīdzības. Pēc tam, kad biju atbilstoši savām krievu sarunvalodas zināšanām nodirektējusi šo personu uz Kurzemes prospekta pusi, viņš ielūkojās man acīs un pavisam atklāti atzina, ka esot, protams, piedzēries, bet putns mirst, un viņš to tā neatstāšot un gribot palīdzēt.
Ko lai saka, skaista epizode, kas saviļņoja sirdi un lika aizdomāties par to, kas nu kuram svarīgs. Gan jau šo cilvēku mājās kā Dostojevska Marmeladovu gaida nikna, nogurusi un varbūt pat izbadējusies sieva, no kuras perspektīvas kaut kādas vārnas glābšanas operācija ir pilnīgs sviests. Bet es personīgi esmu tikai puteklis, un mana vērtība uz cilvēku sugas fona ir proporcionāli tikpat maznozīmīga kā viena vārna no savstarpēji identiski pelēkmelna bara piemājas bērza zaros.
post comment

[10 Aug 2010|10:29am]
Naktī piedzīvoju interesantu parādību jeb sapni sapnī. Kaut kādam tēlam - A. un kaut kā hibrīdam, kā parasti - nupat biju stāstījusi, ka mēdzu redzēt briesmīgus murgus. Pēc mirkļa jutu, ka ieslīgstu "miegā", un tad tik sākās.
Ja tā padomā, to turpmāko daļu varētu pašanalizēt, par cik jutu, ka prāts visiem spēkiem cenšas uzģenerēt pēc iespējas mani kā indivīdu biedējošākas un šausminošākas lietas. Bet tas tā.
Protams, tas viss man nepatika, un es centos pamosties, pirms zaļie ziemeļblāzmas radījumi beidz plēst iekšas viens otram un ķeras pie manis. Un pamodos arī, bet ne jau pavisam, bet gan atgriezos iepriekšējā sapnī.
Jungs/Freids uz to varbūt norādītu kā uz ieslīgšanu Id? Varbūt apokalipses vai iemīlēšanās tuvošanās?
3 comments|post comment

[22 Jul 2010|04:42pm]
[ mood | labu labais ]

Ak, endorfīni!

post comment

[15 Jul 2010|09:12am]
Šonakt sapnī erotiska pelde ar Ilmāru Šlāpinu/Aivaru baseinā, kura dziļumā guļ visāda WW2 tehnika, kā arī dzeloņstieples un zāģis, kas ievilka manā kājā garu, asiņainu švīku. Es jau neesmu Freids, bet man viss ir skaidrs, ja!
5 comments|post comment

[14 Jul 2010|11:43am]
Haha, unbelievable - pilnīgi nejauši staigājot pa youtubu, izdzirdēju un atradu to piece, par ko žēlojos dažus postus iepriekš. Hell yeah!
P.S. Un tagad varu pilntiesīgi paziņot, ka Ravēla "Boléro" un ārija "Habanera" no Bizē "Karmenas" ir kaislīgākie un cilvēka dvēseles erotiskos pārdzīvojumus precīzāk atainojošie klasiskie skaņdarbi, kādus man jebkad laimējies dzirdēt.
1 comment|post comment

navigation
[ viewing | 220 entries back ]
[ go | earlier/later ]