Jaunieši jau neticēs, bet pieaugt (novecot) ir labi. Galvenokārt tāpēc, ka parādās spēja paredzēt lietas uz priekšu. Slikts noskaņojums? Tad jāpārbauda, vai nav pilnmēness, negulētas vairākas naktis, paaugstināta darba apjoma rosināts stress vai rudens (jo psihiskās novirzes, ja tādas piemīt, saasinās rudenī un pavasarī). Līdzko tiek konstatēts kāds no sev raksturīgajiem riska faktoriem jeb trigeriem, var atslābt un veicīgi piemeklēt ārstniecisko līdzekli, piemēram, pabūšanu vienatnē, tikšanos ar uzticības personu un/vai kritiskos gadījumos brāli pāli.
Vēl vieglāk ir šīs tendences pamanīt cilvēkos no malas, piemēram, bērnos - ja juniors uzvedas sev neraksturīgi, vajag prātā iziet cauri trigeru sarakstam: nogurums, izsalkums, miega traucējumi. Vajadzīgo paņemam un izlabojam, redzam uzlabojumus un dzīvojam tālāk.
Pat mīlas mokas ar zināmu pieredzes bagāžu var izanalizēt līdz kaulam - ja plānota satikšanās ar eksi, tad apmēram divas dienas pēc tam var rēķināties ar ilgu skumjām, pazeminātām darba un vispār eksistences spējām, un pēc tam atkal miers. Pat darba grafiku var ieplānot atbilstoši.
Un tādā garā dragājam līdz, nezinu, pensijai jeb Apsolītajai Zemei un Laikam.
|