-

August 31st, 2013
 

08:11 am

Pierāvos augšā, histēriski raudot. Sēdējām omes virtuvē, pēkšņi atvērās durvis un tur stāvēja vectēvs, viss tāds svaigs, gaišs, smaidīgs un varens ... es metos viņam ap kaklu un raudāju, raudāju, raudāju aiz laimes un atvieglojuma, ka beidzot esam satikušies.

Man viņa pietrūkst.
Powered by Sviesta Ciba