Ka tevi divi deviņi, vēl pat novembris nav pienācis un jau snieg!

Es sapnī nevaru paskriet. Tehniski jau skrienu, bet ātruma nav nekāda - līdzīgi, kā mēģināt skriet, kad esi līdz kaklam ūdenī. Nu lūk un pirms nedēļas vai divām noskatījos "Inception", kuras sižetu jau biju pamanījies veiksmīgi aizmirst. Tonakt redzēju sapni, kurā skrēju kaut kādu skolas "maratonu" pa pilsētas ielām. Svarīgs ir brīdis, kad nonācu finiša taisnē, esot pirmajā vietā (pa ceļam bija jaut kādi uzdevumi jārisina tādēļ pārējie aizkavējās) un es kūlos kā traks, bet nevarēju paskriet un visi man gāja garām kā stāvošam. Un es skaidri atceros, ka kuļoties nodomāju, ka "šādi paskriet es nevaru tikai sapnī". Vai sapņa ES no šīs logiskās domas izfiškoja ka sapņo? Nē neizfiškoja!