Vēl joprojām reizēm darbā mēģinu dzert zaļo tēju. Izrādās, ka, ja to neaplej ar verdošu ūdeni un nemarinē tajā ilgāk par 2 - 3 min, tad iegūst tādu puslīdz neitrālu suslu. Vot! Un tad es tai pievienoju medu. Šajā brīdī visi zinātnieki sāk plēst matus un bļaustīties, ka medu nevajagot pievienot tējai, jo tā tas zaudē visas savas kvalitātes. Ja nu ļoti griboties, tad varot piekost klāt tējai, bet šķaidīt gan nevajadzētu. Nu bet, dārgie draugi, ja es sadzeros to tēju un piekožu tai klāt medu, vai tad viss tas labums, nonākot kunģī, vienalga nesajaucas vienā putrā? Neesmu dzirdējis par tā saucamajiem atsevišķajiem tējas un medus kambariem. Kad dzirdēšu, pateikšu.

Iekš trīs vīri laivā ir forever alone galdiņš (atvainojos, ka nenofotografēju, aizmirsu), kurš stāv stūrī ar divām šķautnēm pie sienas, pie tā ir tikai viens krēsls un krēslam pretī ir, sienā iestrādāts, ir spogulis. Un jā, tā ir vieta, kur konkrēti pieēsties, jo porcijas ir mega lielas. Plus vēl tā ir vienīgā vieta, kur esmu redzējis saldalu (IPA un IPAs man garšo vairāk par visiem citiem aliem), lai kas tas arī būtu.