...man kaut kas atvērās un es laikam sapratu, kādēļ skolā manu dzīvi diezgan pamatīgi čakarē vairākas personās. Es tā labi padomāju, ka es esmu tāds pats un varbūt pat trakāks mājās pret sīci. Vakardien es tā vnk pēkšņi par to iedomājos iedomājos un apsolījos Dievam, ka kļūšu pret viņu iecietīgāks. Nevaru būt pārliecināts, ka tas tiešām ir cēlonis (noziegums<--->sods), taču šodien skolā nebija miņas no tiem cilvēkiem, kuri man nelika mieru. Var jau būt, ka tā bija tikai sakritība, taču es tāpat šodien vakarā centos būt pēc iespējas iecietīgāks pret sīko. Tad jau redzēs, kā tas turpināsies...