![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
02:19 pm
Dievs gan mums māk iebakstīt ar pirkstu acī un likt saprast...
Visu nedēļu gaidīju nenēļas nogali un priecājos- no 5dienas līdz nākamai 1dienai mājās būšu viens, nekas nav ieplānots, varēšu visu to laiku veltīt sev...
pienāk 6dienas rīts un es sāku domāt- hmm, baigi garlaicīgi un vientulīgi...
Pēcpusdienā piezvana un saka, ka man steidzīgi jābrauc uz Rīgu... tad nu es ķeru un grābju, ko nu varu. Vācu mantas, skatos autobusu sarakstus, kā varu tikt ātrāk uz turieni. Paralēli haotiskai skraidīšanai pa dzīvokli domāju- bija sākusies tik jauka un mierpilna nedēļas nogale, kādēļ viņa nevarēja tā arī turpināties...?
Tad, kad nu biju sataisījies, lai dotos ārā no mājas, man piezvana un pasaka, ka es tomēr varu nebraukt.
GRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRR
Nu labi, patiesībā jau biju priecīgs, jo šitādi neplānoti izsaukumi mani galīgi spēj izsist no sliedēm.
Tagad atlikušo šodienu un vēl visu rītdienu sēdēšu mājās un priecāšos par to, ko visu nedēļu biju gaidījis...