Man ir melnalkšņa dvēsele,
Noslēgta sevī un sūra.
Tu mani citādu domāji,
Līdzīgu devīgai jūrai.
Man ir melnalkšņa dvēsele,
Deru vien ugunskuram.
Cita, tev cita ir jāmeklē
Dzīves kuģim par burām...
Tik stulbi mana dzīve ir iegrozījusies. Jūtos kā kaut kāds bārenis no pasakas.
Situācija sekojoša: Kā jau tu, Dinchik, zini, dzīvoju pie savas māsas un nu jau veselu gadu dzīvoju šeit kopā ar savu otro pusīti. Straujiem soļiem tuvojas izlaidums - vēl 141 diena. (es skaitu dienas, noplēšot katru rītu blociņam, kurš karājas man pie gultas, vienu lapiņu ar atlikušo dienu skaitu)
Gan jau esi kādreiz redzējusi, ka gadās, ka cilvēki, kuriem dzīves nav pārāk izdevušās, agri vai vēlu atmet ilūzijas un kļūst ciniķi pret dzīvi, viņi kļūst tādi melni un netīri, es pat teiktu, ļauni. Tā šķiet ir noticis ar manu māsu. Nu tad mums ar Rūtu tā dzīve kļūst te tāda so-so. Grūti ir te novilkt pat kārtējo dienu. Un pagaidām mums nav, kur likties, mēs nevaram nekur aizbēgt, jo jāpabeidz skola. Tā ir depresija a)
Depresija b) man uznāk, kad katru vakaru aozdomājos, kur es likšos pēc māc. gada beigām. Es tad atrastu, kur viens likties, jo man prasības nav augstas. (Un vispār es iespējams, būtu hipijs vai tamlīdzīgs brīvdomātājs ;))
Bet es neesmu viens, man ir astīte, par kuru esmu atbildīgs.
Labi, uz ielas jau nepaliksim. Man ir vecāki, pie kuriem dzīvosim, kamēr atradīsim paši sev mājas. Bet man tik ļoti negribas būt kādam uz kakla. Vēljovairāk tādēļ, ka mani vecāki ir vienpatņi. Viņi reizēm pat traucē viens otram, kur nu vēl, kad mēs tajā dzīvoklī būsim 4 cilvēki... Vispār jau viņi ir superīgi cilvēki, bet vnk vienpatņi. Tādi paši, kāds patiesībā esmu es.
Uz ielas jau nepaliksim, bet ko darīt tālāk - mūžam jau uz kakla citam nedzīvosim. Man gada laikā (tas nav noteikts termiņš, bet manis izrēķinātais optimālais laiks) jāatrod, kur dzīvot. Vnk kur palikt tad jau varētu atrast arī nedēļas laikā. Bat galīgi garām būtu kaut kur īrēt, jo pastāv risks, ka mums jebkurā brīdī var pateikt - viss, tinaties. Tātad - atliek gada laikā iegādāties savu dzīvokli vai māju. Bet kā lai gada laikā tik daudz naudas dabūn? nopelnīt nereāli. Kredītu neviens nedos, man tikai 19 gadi, bez oficiāliem pietiekamiem ienākumiem. Darbs jau vienmēr atrastos, lai varētu maksāt kredītu un pieticīgi dzīvot. Bet kredītiestādēm tas būtu po. Viņiem vajag OFICIĀLU darbu ar PIETIEKAMI LIELU algu. Bet ar manu OFICIĀLO pieredzi OFICIĀLĀ DARBĀ netikt.
Pareizi, esmu dziļā pakaļā.
Padomu, lūūūdzu...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |