01:51 am - Zahiri!
...ir jau (tikai?) divas stundas pēc pusnakts...
Septembra beigās pateicoties laimīgai nejaušībai manās rokās nonāca Paulu Koleju grāmata ''Pjedro upes malā es sēdēju un raudāju''. Tas ir stāsts par mīlestību, par to, kā tā sākās... laikam gan ne jau nejaušības pēc grāmata nokļuva manās rokās... šķiet, ka tā vajadzēja. Bet es reizē biju pārāk akls un tajā pašā laikā pārāk aizņemts ar mirkļa izdzīvošanu ar visu savu būtni, lai lasot vilktu paralēles ar to, kas man priekšā. Tagad tas jau ir izdzīvots. Un izdzīvots varen raibi- ar plaša spektra paisumiem un bēgumiem.
...bet tagad man rokās ir nonācis nākamais šī autora garadarbs ''Zahiri'', kurš stāsta par mīlestību... nē, ne par pirmo liesmu, kas uzplaiksnī kā zibens naksnīgajās debesīs... gluži pretēji- par to, kas notiek pēc laika.
...vai tas ir brīdinājums, lai es zinātu, no kā jāizvairās tagad, kad manā dzīvē šoreiz ir nodzisis zibens uzplaiksnījums un sākusi degt mūžīgā uguns...?
...pārāk daudz paralēles jau esmu novilcis tajās pāris stundās izlasītajās 196 lapaspusēs... un grāmata ir vēl tikai pusē...?
Šovakaram pietiks, laba daudz nevajag.
Tikai atceries- nesteidzies- viss notiks tad, kad tam jānotiek...
![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/tired.gif){kind=small}
tired![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/sad.gif){kind=small}
guilty