Zuummm...
Šodien sarunāju cilvēku, pat veselus divus cilvēkus, kuri man beidzot iepīs franču bizes. Nu tad beidzot kaut kas sāk bīdīties. Es laikam izvēlēšos otro cilvēku.
Tā nu sanāca, ka šodienas laikā es nomainīju blakussēdētājus veselas divas reizes, tagad blakus man sēž tieši viņa... Viens no diviem cilvēkiem klasē, kurus es vēlos iepazīt.
Uz rītdienu jāievāko kādas 12 grāmatas... + vēl 3 mājasdarbi... besīgi... Negribu... Ko es vispār gribu...? Es zinu, ko es gribu.VIENMĒR Es gribu visu dienu savā istabā sēdēt sveču gaismā, ošņāt laba vīraka aromātu, spēlēt ģiču un klausīties Maiku Oldfildu... Jā, pa brīžam, pārmaiņas pēc, kaut ko uzveidot ar melnu krāsu un, protams, otu uz savas istabas sienām...
Zuummm...
Labi, labi, nav jau mana dzīve ne pesimistiska, ne depresīva, taču vnk nedaudz grūti adaptēties sabiedrībā tā uzreiz pēc 8 mēnešu atrašanās tikai dažu normālu radinieku lokā... (protams, arī tā ir sabiedrība, pat ļoti laba, bet tas ir savādāk) Biju pārāk pieradis pie tās mierpilnās dzīves- vientulība, miers, sveces, ģiča... blin... tā negribu iziet ārpus saviem mūriem...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |