![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
07:49 pm
Šodien lietinš. drusciņ. zemītei vajag vairāk.
Vakardien dabūju pastrādāt zem kautkādas lampas, man nezinot. (nu zem tās, kādas lieto slimnīcās, lai dezinficētu brūces, infrasarkano staru lampas vai kautkas tamlīdzīgs.) Šodien pleci dedzina un ir traki sarkani. Pēc tam āda nākšot nost kā tad, kad pārsauļots. Nu neko, smalki.
Labi, tas tur sīkums. Īstenībā es gribēju pateikt, ka Dieviņš par nevienu neaizmirst un zin, ko katram vajag. Nevajag lūgt viņam, lai viņš dod kautko gatavu tev. Viņš nedos tāpat vien, tādēļ, ka tu kaut vai ļoti lūdz. Vajag pamainīt attieksmi un lūgt, lai viņš dod iespēju tev pie tā "kaut kā" tikt. Kad es to attieksmi pirmoreiz pamainīju, tas bija neapzināti. Taču viņš iespēju deva pēc kāda mēneša manas lūgšanās. Arī tagad man vajadzēja iespēju, lai es varētu dabūt naudu tiesībām. Es to apzinājos. Es to lūdzu tikai vienu reizi... tikai vienu vienīgu... viņš sadzirdēja...230 ls nemētājas pa kabatu pat normālā darbā strādājošam, nemaz nerunājot par mani - nestrādājošu skolnieku. Un te, laukos, nopelnīt naudu pusaudzim vispār ir kaut kas nereāls. Te pa vasaru dabūt strādāt dabūn labākajā gadījumā 16 no 100 pusaudžiem un ne jau katrs tur nostrādā visu vasaru un ne jau katrs nopelna pieklājīgi. Bet mēs ar mīļoto kopā uz 2 mēnešiem būsim to 15 pusaudžu vidū. Plānots, ka uz abiem sanāks mēnesī 170 ls.
Vasara būs saspringta un fiziski smaga: māja-darbs-autokursi-lauki... un starp tiem visiem relatīvi liels attālums dabā. Domāju, ka dabūšu vasarā riteni.
Ceru, ka viss izdosies...