intheend -

May. 7th, 2006

08:19 pm

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Biju brīvdienās laukos, forši pastrādāju, super. Bija tik foršs laiciņš. Labais. Uzreiz jūtos kā cilvēks. Darbs mērkaķi par cilvēku... Tagad man arī laukos ir dators. Lieliski. Atkal cenšos atsākt fotogrāfēšanu, toties ģitāra jau kādu mēnesi palikusi pavisam novārtā. Esmu jau cēļā uz vasaru. Nevaru sagaidīt, kad skola beigsies, varēšu atkal pa laukiem tusēt. 20. maijā sākas kursi... autokursi... kuros es piedalīšos. Tikai kur lai 2 mēnešu laikā rauj 200 ls...? Ir kādi priekšlikumi...?
Skola tuvojas beigām. Ar atzīmēm ir kā ar staigāšanu pa naža asmeni - varbūt būs ok, varbūt nebīs. Bet neko negribas darīt lietas labā, kaut varētu.
Jā, šovasara būs tād izcūkāta - autokursu dēļ sanāks tā, it nekā - lauki, dzīvoklis, lauki, dzī... un tā līdz jūlija beigām. Bez tam tā nauda ar kaut kur jāizrauj, bet nevienam nav, kuram varētu prasīt.
Šodien biju baznīcā. Kopš esmu kopā ar Rūtu, par Dievu ikdienā nesanāk domāt nemaz. Agrāk es varēju stundām sēdēt un domāt, lūgt, runāties ar viņu... tagad tam vnk neatliek laika. Man tik ļoti žēl.

Jā, un piedod par to, ko es šodien izdarīju. Varbūt tā nauda tādēļ tam biezajam izkrita pie baznīcas, kad viņš taisījās to mest ziedojumu traukā, lai tā nonāktu pie manis. Tas biezais taču izņēma no maka nākamo divdesmitnieku un tur iemeta. Nedusmo, Dievs, ja kļūdos. Nedusmo, jo es pusi no tās summas šonedēļ iemetu tur, kur tā bija domāta un atlikušo apsolu atdod baznīcai, tiklīdz būs nokārtoti parādi par tiesībām. Piedod man par to, lūdzu.

Es tikai gribēju pateikt- piedod arī, ka nesanāk tev atvēlēt tik daudz laika, cik gribētos un vajadzētu. Palīdzi man nenomaldīties.

(Leave a comment)