intheend -

Mar. 12th, 2006

08:06 am

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

...šorīt bija rīts, tāds rīts, kad atverot acis es vairs negribēju celties un skriet dīvot dzīvi, skriet un baudīt katru dienu ar visu savu spēku... ...gribējās mūžīgi palikt guļot un necelties.

Parasti es ļoti precīzi novērtēju cilvēkus un zinu, ko no viņiem es varu sagaidīt. Taču esmu vīlies. Vai atkal esmu izrādījies pārāk naivs...? Vīlies, ka mana māsa, kuru pazīstu visu mūžu, izrādās, liekuļo. Esmu vīlies. Nekad nebūtu domājis, ka kādreiz gribēsies no šejienes aizbēgt...

Gan jau būs labi :\

(Leave a comment)