intheend - Post a comment

intheend

09:13 pm

Bij man reiz meitene reiz, Līga vārdā. Ar viņu bija labi, taču tagad viss ir savādāk un es viņu tik augstu vairs nevērtēju. Taču neesmu par lepnu, lai atzītu ka viens viņas nesen uzrakstīts garadarbs, kuram uzdūros draugos.lv, tomēr spēja mani aizgrābt un manās acīs vērtējumu par viņu pacelt, vismaz uz mirkli:

"skatos pa logu un domāju par visu. par to, kādēļ kaimiņš, kurš ir automehāniķis jau kuro mēnesi brauc ar savu mašīnu, kurai nav ieslēgti uguņi..? domāju par to, cik labi jūtās meitene stāvot pie "Laimas" pulksteņa un redzot, ka viņai lēni un ar laimīgu sejas izteiksmi sejā tuvojās viņas puisis ar orandžu gerberu rokās...Diez cik ilgi viņš pavadīja puķu veikalā, lai izvēlētos tieši šo puķi...? domāju par to, cik daudz laika manas skolas direktore no rīta pavada pie spoguļa, veidojot savus matus sarežģītā un stīvā frizūrā..? domāju par to, ka citi cilvēki arī tomēr kko jūt. piemēram, mans paziņa draugos daudz raksta sirdi plosošus tekstus, kas liek sarauties un atcerēties, ka esmu kādreiz arī tā jutusies.. bet disenēs, kad viņu redzu, tad viņš ir tik jautrs! ak, cik viegli noslēpt savas emocijas, domas, jūtas... domāju par to, cik skolēni skolā izskatās priecīgi, citi joko, citi tikai smaida, liekot nojaust, ka arī viņš ir sapratis joku, kaut arī tā varbūt nemaz nav. mēs taču nevaram ielauzties cita pasaulē. .....vai ne? domāju par to, vai mana draudzene maz ir mana draudzene un vai viņa stāsta man visu vai uz mana prieka rēķina savā istabā skumst, jo viņai nav tas, ko viņa gribētu iegūt...? domāju par to, kāpēc daži cilvēki afišē savas, ai tik ļoti, lielās skumjas..? varbūt viņi vēlās mīlestību un sapratni?... domāju par to, cik ilgs laiks un cik liels darbs COSMOS jāiegulda, lai ierakstītu vienu vienīgu dziesmu?... domāju par to, ko domā tie garāmgājēji, kuriem es paeju garām tad, kad jūtos ļoti slikti un ko viņi domā tad, kad es staroju? vai viņi maz to pamana? un galu galā - cik liela nozīme ir apkārtējo cilvēku domām un viedoklim?... domāju par to, kāpēc cilvēki raud tad, kad viņiem būtu jāpriecājās? kāpēc mana klases audzinātāja pirms Žetonvakara klasē viena pati raudāja? kāpēc es klases vecāku pasākumā neraudāju? vai cilvēku emocijas ir atkarīgas no dvēseles stāvokļa?... domāju par to, cik liela pacietība ir vajadzīga topošajiem ārstiem, lai iemācītos visus latīniskos nosaukumus? domāju par to, vai mans kaķis, kas ir miris jau vairāk kā mēnesi jūtās labi un viņam vairs nesāp? domāju par to, vai visam, kas dzīvē notiek ir savs pamatojums? domāju par to, kāpēc lepnumam ir tik liels spēks?...(heh, ne velti čigāni sev nevēlamai personai novēl, kaut tā lepna paliktu!). domāju par to, ko domāja un kā šodien jutās Irbe tajā brīdī, kad viņš slidoja nost no laukuma un viņa vietā nāca otrs vārtsargs..? vai tiešām viņa acīs es redzēju sāpes vai man tikai izlikās? kāpēc mēs nopeļam mūsu komandu, kaut arī tā pārdzīvo ne mazāk kā mēs?... un atkal aizbrauca kaimiņš/ automehāniķis ar sarkano mašīnu pa ceļu uz mājām...uguņi jau kuro mēnesi vēl joprojām nav iedegti."