Mesijas rokasgrāmata

Atgādinājumi viedai dvēselei

(4.) Perspektīva-
izmanto to vai zaudē.
Ja nonāksi līdz šai lappusei,
tu aizmirsīsi, ka tas, kas notiek
tev apkārt, nav īstenība.

Padomā par to.
Atceries, no kurienes tu nāc,
uz kurieni ej un kāpēc esi radījis
šo haosu, kurā tagad atrodies.
Tu mirsi šausmīgā nāvē, atceries to.
Tā būs laba mācība, un tev tas patiks
labāk, ja paturēsi prātā šos faktus.
Tomēr uztver savu miršanu ar zināmu nopietnību.
Zemāk attīstītās dzīvības formas
Nesapratīs tavus
Smieklus ceļā uz soda vietu
un nosauks tevi par jukušu.

Mācīties
nozīmē atsaukt atmiņā
to, ko tu zini.
Darīt nozīmē parādīt,
ka tu to zini.
Mācīt ir atgādināt citiem,
ka viņi to zina tikpat labi kā tu.
Ikviens cilvēks mācās
dara, māca pats.

Tavs vienīgais
pienākums katra sava mūža laikā
ir būt patiesam pret sevi.
Būt patiesam pret kādu citu
vai kaut ko citu ir ne tikai
neiespējami,
bet gan tā arī ir
viltus mesijas pazīme.

Visvienkāršākie jautājumi
Ir arī visdziļākie.
Kur tu esi dzimis? Kur ir tavas mājas?
Kurp tu dodies?
Ko tu dari?
Padomā par to ik pa brīdim un
pavēro, kā mainās atbildes.
Vislabāk,
Māci citiem to,
Ko tev pašam visvairāk vajadzētu
iemācīties.

Dzīvo tā,
lai nekad nebūtu jākaunas,
ja kaut ko no tā,
ko tu esi pateicis vai izdarījis,
uzzinātu visa pasaule-
pat, ja tas, kas atklātos,
nebūtu patiesība.

Draugi jau pirmajās minūtēs
tevi sapratīs labāk
nekā paziņas,
kuri varētu tevi iepazīt
tūkstoš
gadus.

Labākais veids,
kā izvairīties no atbildības,
ir pateikt: „Es esmu
atbildīgs.”

Tevi caur dzīvi vada
kāds iekšējs radījums, kas mācās,
rotaļīga garīga būtne-
īstais tu pats.
Nenovērsies
no iespējamās nākotnes,
pirms neesi pārliecināts,
vai tev nav no tās
kaut kas ko mācīties.
Tu vienmēr vari brīvi
mainīt savas domas un
izvēlēties citu nākotni vai
citu
pagātni.


(5.)Nav tādas problēmas,
kura neturētu rokās dāvanu,
kas domāta tev,
Tu meklē problēmas,
jo tev nepieciešamas
šīs dāvanas.

(6.)Saite, kas vieno īstu ģimeni,
nav asinssaite, bet gan tā,
kura saista ar cieņu un prieku,
ko jūs ienesat cits cita dzīvē.
Bet vienas ģimenes locekļi
Reti uzaug
Zem viena jumta.

(7.) Apstrīdi
savus ierobežojumus,
un tu pārliecināsies,
ka tie
ir tavi.

(9.) Iztēlojies
Visumu skaistu
un patiesu un
pilnīgu.

Tad pārliecinies par vienu:
Esamība to ir iztēlojusies
mazliet labāku
nekā tu,

(10.)(98.lpp)
Ja patiešām vēlies, lai no tavas dzīves pazūd mākoņi, nedari to ar milzīgu piepūli. Vienkārši atslābinies un izstum no savām domām, Lūk, kur visa māka!

Mākonis nezina,
kāpēc tas kustas tieši
tajā virzienā
un tieši ar tādu
ātrumu,

Tas šķiet kā impulss... tieši turp
pašlaik jādodas. Bet debesis zina,
kur un kāpēc peld mākoņi,
un tu arī to zināsi, ja
pacelsies pietiekami augstu,
lai redzētu aiz
apvāršņa.

(11.) Tev nekad
netiek dota vēlēšanās,
ka netiek dots arī spēks
to piepildīt.
Tomēr Tu vari
papūlēties tās labā.

Pasaule
ir burtnīca, kuras lappusēs
tu rēķini.
Tā nav reālitāte,
kaut arī, ja vēlies,
tu vari tajā izpaust realitāti.
Tu vari rakstīt arī niekus
vai melus un izplēst
lappuses.

(12.) Sākotnējais grēks ir
ierobežot Esamību.
Nedari to!

Ja
pamēģināsi
uz kādu brīdi
būt nereāls
tu sapratīsi,
ka izdomas tēli dažkārt
ir daudz īstāki nekā
cilvēki, kuriem ir ķermeņi
un sirdspuksti.

(13.) Tava
sirdsapziņa ir
tava egoisma mērs.
Ieklausies tajā
uzmanīgi.

(14.) Katrs cilvēks,
visi tavas dzīves notikumi
ir tev apkārt tāpēc,
ka tu esi tos
radījis.
Tavā ziņā
ir izvēle,
Ko ar tiem iesākt.

(124.lpp)
Kur nonāk tava iztēle, tur ir arī pieredze. Cilvēks ir tāds, kādu viņš sevi iedomājas. Tas no kā es baidos, mani piemeklē. Domā un kļūsti bagāts! Radošā pieeja visam, lai gūtu prieku un labumu sev. Kā atrast draugus, paliekot tādam, kāds esi?

(15.) Patiesībai,
kuru tu runā,
nav ne pagātnes,
ne nākotnes,
Tā vienkārši ir,
un tas arī viss,
kas tai vajadzīgs.

Ir kāds
pārbaudes veids,
kā noteikt,
vai tava misija uz zemes
ir beigusies:
Ja tu esi dzīvs,
tad vēl ne.

(16.)
-Cik skaisti, Donald! Nezināju, ka tu proti spēlēt ģitāru!
-Nezināji? Vai tu domā, ja kāds aizietu pie Jēzus Kristus un pasniegtu spēlēt ģitāru, viņš sacītu: „Es neprotu spēlēt šo instrumentu”?
Šimonda nolika ģitāru savā vietā un kopā ar mani aizgāja saules gaismā.
-Varbūt tu domā: ja garām ietu kāds, kas runā krievu vai persiešu valodā, Meistars neprastu atbildēt? Vai arī, ja šis cilvēks gribētu vadīt kāpurķēžu traktoru vai lidmašīnu, viņš to nemācētu?
-Un tu patiešām proti itin visu?
-Tu tāpat. Es vienkārši zinu, ka to visu protu.
-Es varu spēlēt ģitāru tāpat kā tu?
-Nē, tev būs pašam savs stils, citās nekā manējais.
-Kā es to spēšu?- Negrasījos iet atpakaļ un pirkt ģitāru, tikai jutu ziņkāri,
-Vienkārši: kad spēlē, atsakies no visiem kavēkļiem un ticībām. Pieskaries šai lietai, it kā tā būtu visa tava dzīve, un tā tas arī ir, tikai kādā citā mūžā. Apzinies, ka tu vari spēlēt labi, un ļauj zemapziņai vadīt savus pirkstus.
Es kaut kur biju lasījis par mācīšanos ar hipnozes palīdzību, Studentiem iestāstīja, ka viņi ir mākslas meistari, un viņi patiešām spēlēja vai gleznoja, vai rakstīja kā profesionāli mākslinieki.
(17.) Lai dzīvotu
brīvi un laimīgi
tev jāupurē
garlaicība.
Tas ne vienmēr ir viegls
upuris.

(18.) Nebaidies no atvadām.
Tās nepieciešamas, lai
varētu atkal satikties.
Un ar tiem, kas ir
draugi
tu noteikti atkal satiksies
pēc dažiem mirkļiem
vai dažiem mūžiem.

(19.)
Tavas nezināšanas
Zīme
ir tas, cik dziļi
tu tici netaisnībai
un traģēdijai.
Ko kāpurs
Sauc par pasaules galu
Meistars dēvē par tauriņu.

Viss
šajā grāmatā
var būt
nepatiesība.