insommnia

21:45: viņa&viņš
mans_psihiatrs un pinjons par prieku taps puksts ar dziļu domu

lūk viena no manām vāverēm, visādi jauka meitene, dzīvo kopā ar latvju bāleliņu jau gadus 3.
latvju bāleliņš kā jau kārtīgs trimdas latvietis, domā tikai par naudas pelnīšanu un beibei īsti uzmanību nepievērš.
mājas dzīvē ari nepiedalās, tup pie kompja, reizi mēnesī iziet ar kolēgiem iedzert pa pintei, bet pārējā laikā sūdzas,
ka nevar atļauties nekur iet, jo $ nav :D a pasūtīt no jēbaja var mierīgi visādus štrumentus un figņas.

nu lūk, latvju zeltene kā zeltene, esot bijusi ballīšu karaliene, jo sen atpakaļ draudzējās ar dj. tagad pataisita par mājas peli,
kamēr attiecības bij ok, tikmēr abi tīri apmierināti.
bet tad, kaut kad jau pavasarī sākās dumpis uz klāja. vispirms džeks sāka bļaustīties, jo laikam bij sapratis, ka beibe ir pilnīgā viņa
varā, jo viņš, redz, strādā un var viņu uzturēt, un tas nozīmē, ka viņai ir jādara viss ko šis sagrib.
kaut kad jau tas viss apnīk, tad sākās spurošanās, kašķi, salabšana utt...

kaut kādā brīdī rodas puika no malas, kurš palēnām, bet sāk beibē izraisīt kaut kādas pozitīvas sajūtas. viņa sāk salīdzināt...
un nu jau ir tā, ka abiem jumts aizbraucis, bet latvju bāleliņš sapratis, ka beibe slīd no viņa pārvaldības prom, vispirms kašķējās, nu jau
pāris dienas sēž ausis nolaidis ar ragiem sūnās.

un te nu sākas manas pārdomas

cik skumji ir noskatīties kā puiks cenšas, bet pats noteikti saprot, ka nav jau vairs kam censties
beibe saka, ka viņai vienalga (bet vienalga jau nevar būt pēc 3 kopā pavadītiem gadiem)
tai pašā laikā viņa raujas pie tā otra puikas, otrs puiks viņu lutina, čubina utt... beibe atradusi mazu darbiņu, kļūst pašpārliecinātāka...

nu ir jau skaidri redzams, ka latvju bāleliņš šajā cīņā ir zaudētājs. bet lai vai kā man tomēr ir viņa žēl,
lai gan svešās attiecībās ar saviem padomiem nejaucos.

pati esu gājusi cauri šīm stadijām, kad liekas, ka otram neesi vajadzīgs, it kā centies ko darīt, bet īsti nezini ko, un otrs tev nepalīdz
bet vienkārši slīd prom...

un šājā brīdī es varu priecāties, ka esmu šim posmam izgājusi cauri un atstājusi aiz muguras. tā kā man joprojām ir bail no attiecībām,
tad izvēlos opciju dzert un drāzties.
kāpēc?
tāpēc, ka negribu iekrist... lai gan man liekas, ka lēnām sāku krist... bet vēl spēju spirināties pretī...
vakar gaidot atbildes sms, pieķēru sevi pie visādu muļķību izgudrošanas... feck, tas nav labi

viņa šobrīd lido, staro, rāda sms, kurās puiks no malas raksta komplimentus. un man pat gribas ticēt, ka viņš tā arī domā
tas ir skaisti... redzēs, kas te notiks mēneša beigās...



</span> upd, aizmirsu piebilst, ka ieks tēvzemes viņa uzturēja viņu un kad jams atbrauca peļņā uz UK, vēl sūtīja $ how cool is this?

Tags: life