Below are 11 journal entries, after skipping by the 60 most recent ones recorded in insomia's LiveJournal:

[ Next 20 >> ]

Friday, May 1st, 2009
8:49 pm	emocijas sit augstu vilni. mēs izrunājāmies. un notika tas,ko es vismazāk gaidīju - viņam tiešām ir simpātijas pret mani, un ilzes vietā viņš labprātāk būtu kopā ar mani. no vienas puses neiedomājami lieliski, no otras - es stāvu starp savas labākās draudzenes un viņas čaļa attiecībām. vienā ziņā es iegūtu lielisku pusi un draugu, tepat tuvumā. bet otrā - es paaudētu labāko draudzeni un saietu ar viņas ragos. te nu ir jāmeklē situācijas risinājums. šodien biju tik apmulsusi, tāpat arī runājot ar viņu. sirds sitās straujāk nekā ierasti. un es sēžu un nezinu, ko lai iesāk. raudāt vai smieties. šo vakaru noteikti pavadīšu garās pārdomās, bet viņš.. es nezinu ,kur tikai šobrīd šim visam ir jāpaliek starp mums. sāpīgs jautājums... (Comment on this)
6:55 pm	part2 es esmu sasodīti greizsirdīga, bļā, man viņš patīk, ahh. atskārtu to atnākot mājās. vairs nav ziņu no viņa, pilnībā nekādas reakcijas. tikai tie savādie, caururbjošie skatieni. varētu ierauties sasodīti lieliskā flirtā, taču nē.. viņa.. viņa stāv kaut kur pa vidu.. ja vien nebūtu šī draudzība.. (Comment on this)
4:56 pm	part 1 5dienas rīts tīri labi iesākās. pamodos pārāk ātri, taču paspēju sadarīt visu, kas nepieciešams. jēj, mājās bija tāds miers, klusums. mūsu norunātā tikšana notika stundu agrāk, jo viņai gribējās uzpīpēt. tā nu devāmies ārā, pa ceļam paķēru viņas jaku. maršruts turpinājās līdz veikalam - cigaretes un pavisam viegls kokteilītis. nu neko devāmies uz jūru, pasēdējām un iegrimām jautrās sarunās un spēlītēs ar šuneli. tā nu šis moments ilga apmēram stundu, līdz uzzvanīja meitēns. nu neko, šī kaut ko saškrobojusies par mani. savā ziņā mani tas neuztrauca. gaidījām ilzes jauno čali, kuru biju redzējusi tikai 1 reizi un pēc tās pašas tikšanās reizes, kad viņi vēl neskaitījās pāris viņš meta uz mani acis, tas atklājās arī mūsu slepenajā sarunā. tā kā viņš nokavēja autobusu devāmies uz centra pusi - un satikām ainu. viņa klusēja, kā jau ierasts. šo to pārrunājām un devāmies tālāk. pasēdējām slavenajā stadionā un tad devāmies uz estrādi, jo ilzes čalis tomēr paziņoja,ka būs engurē. atkal gaidījām viņu pie veikala. un jā, sajūta tāda savāda. izkāpjot no mašīnas viņa acis pievērsās nevis ilzei, bet gan man. uz brīdi mūsu skatieni sastapās bet es beigās novērsos. nedrīkst. nav mans. pastaigu turpinājām un es jutu kā viņš mani ik pa laikaam vēro. pašķīrāmies uz brīdi un tad es atkal devos pie viņiem. savādi. es šodien nespēju sakarīgi paraksti viss vienkārši birst un birst. kā būs tālāk? nav ne šausmas (Comment on this)
Thursday, April 30th, 2009
8:53 pm	pēc vakardienas pāris stundu smagā dzerstiņa šodien esmu tīri svaiga. no rīta sev par brīnumu atvēru acis pirms modinātājs sāka zvanīt un pie tam negulēju tālāk vēl kādas 15 minūtes kā parasti, bet gan piecēlos un nodevos ikrīta rituāliem. un pateicoties tam šis bija pirmais rīts, kad mazais šunelis mani brutāli nemodināja. tādējādi šodien diezgan laicīgi biju skolā, agrāk nekā citas reizes. un protams pirmā doma ieejot skolā: diez ko teiks garāmgājēji un vakardienas bumbulēšanas biedri , dalībnieki un novērotāji. bet par laimi no rīta nedzirdēju nekādus komentārus, vienīgais bija mans sašutums, ka paciņā ir palikušas tikai 2 cigaretes bet diena vēl ir gara. stundas tika aizvadītas kā parasti, pa vidam kāds kontoldarbs, laiskošanās stunda, nopietns darbs arī pavēdīja, taču diena nebija smaga. jā , un viņš mans klasesbiedrs ar kuru vakar bišk ielaidos, bet tā pavisam nenopietni, bija neitrāls, tāds, kā lai saka - kā parasti. diena nobeidzās veiksmīgi un biju laimīga ,kad nonācu mājās. taču nekādu prieku man nesagādāja māja, kurā iekšpusē temperatūra bija krietni lielāka nekā ārpus tās. un es jau cerēju, ka šodien nometīšos kkur sētsvidū saulītē un ķeršu iedegumu. un pie reizes izlīdzināšu to,kas jau ir iededzis. protams, kā jau parasti ieslēdzu datoru, nedaudz pačakarējos ar netu un jā - vēstule jau priekšā. domāju, moš puikiņš atrakstījis kā jau ierasts, et nē.. - mans vakardienas klasesbiedrs ar vienkāršu ,ikdienišķi jautājumu. ok, ok - virzam nenopietnu sarunu par vakardienas notikumiem, tikai alkahola apmērā, nekas vairāk netika pieminēts. tikai viņš ieguva manu nr., un mūsu saruna noteikti turpināsies vēlāk.. neliela atkāpe no šodienas: pēdējās dienās vispār nav nekādas nojautas. mani mēģina šokēt, es pati šokējos. un tas dāvinātais lācis joprojām guļ uz sekcijas. izrādās mana draudzene sagājusi kopā ar džeku, kas vēl nesen mani nopētīja kā tādu iekārojamu mantu un kā izrādās, būtu mēģinājos ar mani šo to bīdīt. bet tā bija mūsu saruna bez draudzenes. un jā, par to klases biedru ar viss miglā tīts. karoč, ziepes galīgās.. =) no viena gala jāsāk. (Comment on this)
Monday, April 27th, 2009
9:34 pm	tā bija tikai maza, muļķīga, un atvainojos neīsta aizraušanās. tas bija muļķīgi, rozā brilles 10 kārtās. un pie tam es šādi muļķoju viņu ar savām izjūtām, īsākais laika sprīdis. šodien nepavisam negribējās celties, mazā suneniene gan pamodināja ,bet ne laicīgi, pirmās 10 minūtes spēju pretoties viņai. protams, viss rīts iesākts steigā, taču neko nenokavēju. lai gan negribējās iet uz to iestādi ,vārdā skola. morālās pohas mani grauž joprojām (es savā ziņā nožēloju savu uzvedību, fui,fui,fui). protams, dzirdēju pāris nepatīkamus komentārus, taču tie nespēja mani nogruzīt, jo redzi tās abas meitenes tomēr uzturēja ar mani kontaktu, tās bija tikai iedomas, ka esam sagājušas naidā pēc 6dienas pasākuma, lai gan mana vaina bija tikai 10 %. satiku tā vakara mazos izvirtīgos varoņus, saruna minūtes garumā, hmm, smiekli uuuuun pats labākais - ne tik ļoti vairs nemocīja mani morālie. ieurbos vienā romānā,ko paņēmu no privātās bibliotēkas - diezgan aizraujoša. hmm, jā un skype atkal parādās viņa teksti,beizturami un kaitinoši. (Comment on this)
Wednesday, April 15th, 2009
8:18 pm	ahh, kā šodien nāca miegs. pilnīgi neļāva no gultas kāpt ārā un izslēdza modinātāju. bet 7:40 kaut kā izdevās izkāpt no gultas, jo bija palikušas tikai 40 minūtes līdz zavanm uz pirmo stundu. mhm, laiks ārā ar nebija diez ko spīdošs, taču tajā brīdī nenojautu ,ka tas šodien izmainīs garstāvokli. protams, skolas ierastais ritms nav mainījies, 40 min. , cigarete, 40 min. , cigarete un tā visu dienu, un protams muļķīgie jociņi stundu laikā un ārpus tām, kas brīžiem rada tādas smieklu lēkmes,ka pat pilnībā nezin, kur likties. šodien atkal uznāca lielais kārdinājums aizmšaukt no stundām - tas šorezi (atkal) mani pievarēja - un 2 stundas atkal klāt. šodien devos apciemot tēvu, bet šis kā izrādās bija devies citur, tādēļ uzsitu lielo klaču ar viņa mammu - par manu nākamo izlaidumu, darbu un izklaidēm - jā ,ar šīs vecmāmiņas ir vienmēr jauki parunāties :) atnākot mājās atkal ķēros pie sarakstes, kas brīžiem bija pavisam nesakarīga, bet citu brīdi pavisam nopietna. jā, rīt jau 4diena, 5dien jādodas ceļā, galvenais tik atlicis visu sarunāt un sameklēt nepieciešamo. jau biju atradusi kā tad ir pavadīt nedēļas nogales ārpus mājām, kopā ar mīļoto cilvēku. redz, attālums nepavisam nav šķērslis. brīžiem gan uznāk tādas dīvainas domas galvā. šodien visnepatīkamā lieta, ko jau kādu laiku pamanīju - tās %$^$%& zāles ir ar blakusefektiem - pāris lieki kg klāt. galīg traucē tā padarīšana. diena galīg savāda un ne visai izdevusies. par to liecina arī dīvainā rakstīšanas maniere. (Comment on this)
Sunday, April 12th, 2009
11:48 pm	nu tā, Lieldienas pienāca kā jau parasti, taču kaušanās ar olām nedaudz nokavējās, jo visi bijām iegrimuši mājas darbos. piecēlos ar diezgan patīkamu garstāvokli - laikam jau izkāpu no gultas šoreiz ar labo kāju. protams viss tika padarīts laicīgi un tā sēžot pie datora, atkal dzirdēju ne visai vēlamo balsi - jā, atkal viņš bija ieradies ciemos. bet nu protams, ne jau pie manis un labi vien ka tā. visa diena tika pavadīta saulītē ņemoties pa sētsvidu , atlājot kārtējo reizi garāmgājējiem mūsu izklaidēšanos. diena bija samērā interesanta, lai arī gan sākumā likās ka tā būs tāda vienīga ģimenes kopā sanākšana. protams, viesis jau atkal paspēja piedzerties un palielīties ar saviem iepriekšējajiem dienas un vakara piedzīvojumiem. beigās jau sāku garlaikoties un galvā pavīdēja doma izšaut ārā - šovakar taču koncerts un pēc tam baļļuks - tikai viena problēma - ar naudu tā pašvakāk. sazvanījāmies un visa trijotne devāmies uz koncertu, bet tālāk par veikalu netikām. protams, ikdienas pirkums - cigaretes arī neizpalika. tā nu aizgājām līdz k/n, tomēr kaut kā pārdomājām un iekša nedevāmies, bet gan aizšāvām uz vietējo rotaļu laukumu pasēdēt un parunāties. pa ceļam negaidīts mīļā zvans - grib braukt ciemos, bet kaut kā arī tas izpalika un palikām pie tā - nākamnedēļ visa nogale mūsējā. pēkšņi savajadzējās kāds šampis, bet beigās palikām pie pāris aliņiem - lai jau. pirms tam apzvanījām pāris tautiešus, kuri sāka uzrasties tikai pēc ilgāka laika. vov , satiku sen neredzētu cilvēku, manāmi iereibušu, bet tas tā. pusstundu paniekojāmies rotaļu laukumā un izdomājam, ka šis vakars tā arī izpaliks un devāmies pa mājām. ja, protams, ikvakara rituāls - apmeklēt draugiem.lv un jā, vēstule jau priekšā - mīļais manāmi iereibis. nedaudz uzdeva pa asinīm - 2sms un viņš jau mani zvanīja un 100 % nomierināja. ahh, tik labi palika ,ka pilnībā iederējās teiciens: pilnīgi akmens no sirds novēlās. jā, arvien vairāk apstiprinās, ka šī nav kārtējā parastā iepatikšanās ,bet kas vairāk. vakars jau būtu kaut nedaudz izdevies, ja vien ģimenes locekļu starpā atkal nenorisinātos mūžīgās sarunas par ģimenes dzīvi, naudu , mantu un visu pārējo, kur pāris reizes arī dirdēju pieminam manu vārdu, bet mūzika mani kaut cik nomierina un nepievēršu vairs šīm sarunām nekādu uzmanību. uuuun jā, nevaru vien sagaidīt nākamo 5dienu. kā mazs bērns varētu iespiegties - vīīīī!! =) (Comment on this)
Saturday, April 11th, 2009
11:10 pm	jēj. diez no kā man pielipis šis mazais sauklis? jā, jā - no tā paša mīļotā cilvēka. diena šodien samērā izdevusies, jau atverot acis un palūkojoties pa lou sapratu - būs ok. tā nu šodien dirnēju visu laiku netā, gaidot ,kad varēšu uzsākt interesantu saraksti ar kādu, bet visvairāk gaidīju ziņu no viņa. protams, ilgi jau nebija jāgaida un mūsu saruna atsākās no jauna - apspriedām dažādas muļķības un protams jautājumi: ko vakar darīji? ko šodien darīsi? ahh, es laikam esmu iemīlējusies - neticami, bet tā ir. un tam visam pa vidu vēl lieldienas, bet pats trakākais - iesāpējusies problēma par '' draudzeni ''. bet to problēmu sanāca nedaudz atlikt. tā nu šī diena tika pavadīta olas krāsojot, nu riktīgi lieldienīgas noskaņas. protams jau arī netradicionāli lieldienām - pīrāgu cepšana un kāds šašlika gabals, tīri tā neko - jā,rīt buš radu gastronomiskās izvirtības. pēc tā visa , bija tāda sajūta - itkā visu dienu būtu cītīgi strādājusi. karsta vanna nenāca par ļaunu un protams, atkal esot vienatnē domas aizklīda pie viņa, par nākamo nedēļas nogali,kas iespējams tiks pavadīta kopā (tāds nu ir tas attālums, bet ne nepārvarams šķērslis). un pat vēlākās sarunas ar omi, nespēja izsist mani no sliedēm. domāju autopilotā. pat vēl tgd domas virzās vien ap viņu: ko viņš tagad dara? kur ir? mm, jā. un ir patīkami apzināties,ka tas ir abpusēji. sweet dreams, honey :) (Comment on this)
Thursday, April 9th, 2009
6:51 pm	sabojātā diena. negaiditais viesis. šorīt, atverot acis, pirmā doma, kas ienāca prātā bija: cik ir pulkstens? laiks pēkšņi izmainījies, ārā , kā jau ierasts katru rītu nespīdēja saule. to bija nomainījis apmācies un drēgns laiks. ilgi nevarēju saņemt drosmi izkāpt no gultas, mēģināju sevi apmānīt ar to, ka vēl ir agrs un jāpaguļ pāris stundiņas - nesanāca - acis atvēru ik pēc 15 min., jo ikreiz dzirdēju kādu ienākam kādu istabā un piesēžamies pie datora. tuvojoties jau pusdienslaikam jutu, ka mājās iestājies klusums - tātad laiks celties un ievērtēt situāciju. galīgi negribējās uzskriet virsū mammai, par laimi, nebija viņa mājās. apskatoties spogulī, bija negaidīts pārsteigums - vakardienas alkahola deva nebija atstājusi gandrīz nekādas pēdas, izņemot nedaudz tumšus lokus ap acīm. bet drēbes gan bija nelabojamas, pievilkušās ar dūmiem un viscaur ar jūras smiltīm apķepušas - jā, tāds nu bija mūsu vakardienas pikniks pie jūras :). protams, neilgi pēc manas atmošanās ieradās mamma, tajā brīdī mazgāju traukus un nelikos ne zinis, tjipa - viss kā parasti. tā nu viņa ar māsu tomēr mani aplaimoja un devās nelielā pastaigā līdz tuvējiem veikaliem, lai atjaunotu ledusskapja sastāvu. tā nu es ar atvieglojumu piesēdos tepat pie datora, lai ievērtētu,kas tad šeit labs notiek. taču nepagāja ne ilgs brīdis, kad jau dzirdzēju zvanām telefonu - bet ne savējo. hmm, mamma bija savu nejauši aizmirsusi, nu labi jāpaceļ jau vien bija. un tad mani pārsteidza zvanītājs - jā, mans, MANS, bijušais atkal zvanīja, lai apjautātos kā tad iet manai mammai. tajā brīdī nodomāju, ka labāk būtu nelikusies ne zinis, bet bija jau par vēlu un jo telefons man atradās pie auss un es atbildēju, ka māte izgājusi.neko, noliku telefonu vietā un domāju, ko gan šim savajadzējas. likās , ka nu kādu brīdi bija no viņa miers. kā tad! pēc 5 minūtēm viņš iedomājās pazvanīt mani un atnākt ciemos ,atspoguļot patiesību. ak , jel! nezin kas tā bija par sakritīu, bet viņš ieradās reizē ar manu mammu un māsu - kāda neraža,pie sevis nodomāju. neko darīt, izgājām ārā aprunāties( un jā, viņš izjauca manu skype saraksti, kuru visu laiku gaidīju). sākās atkal vieni un tie paši teksti par atvainošanos un mūsu pagātni. un frāze: kas bijis, tas bijis tur vairs galīgi neiederējās. protams, man par nožēlu viņam izrādījās taisnība , ka mana '' mīļā '' draudzene mani reāli čakarē (protams, daļu jau es pirms tam zināju, bet nepievērsu tam nekādu lielo uzmanību) un es drīz noiešu pa burbuli, ja netikšu vaļā no šīs ''draudzības''. Jā, grūts solis, lai gan itkā visu laiku turējāmies kopā, lai arī brīžiem abas nebijām pārliecinātas (itsevišķi jau es) ka to visp. var saukt par draudzību. drīzāk jau kaut kāda čomošanās. tā nu izrunājām kaut cik šīs lietas, un devos vārīt tēju viņam , lai ātrāk varētu nodoties tālāk savām nodarbēm. jā, beigās viņš ar manas mammas noļerkstēja diezgan ilgu laiku, bet es tikmēr uzgriezusi mūziku pēc iespējas skaļāk nelikos ne zinis. beigās jau māte posās uz darbu, viņš arī nozuda. un tad pēc viņu sarunas ,māte ienāca istabā visai nīgra un uzmeta man nāvējošu skatienu ar frāzi: nu neslēp, neslēp! par draugiem.lv sākumlapu. brīdi sēdēju un domāju - par ko tas domāts - par bildi, kas pieejama tikai draugiem vai arī visai garo saraksti par dažnedažādām stulbībāb un tajā pašā laikā arī visai nopietnām lietām ar manu tā saucamo '' draudzeni''. biju laimīga, kad viņa beidzot devās uz savu darbu un māja palika tukša. (Comment on this)
Monday, March 23rd, 2009
6:25 pm	šodien atkal uznāca neizbeidzamā kāre aizlaisties no kādas stundas. un šī kāre uzvarēja, kuras rezultātā sēdējām uz veciem dēļiem un tukšojām tjipa aliņu. uhh, kā gribas to 5dienu. par to arī risinājās mūsu šis dienas sarunas. protams,nežēlojām arī ekonomiku un devāmies pakaļ uz bibliotēku pēc obligātās literatūras grāmatām. J. Jaunsudrabiņš "Vēja ziedi". datoru kārtējo reizi pieveicis kaut kāds nožēlojams vīruss un man tagad ar viņu jācīnās. (Comment on this)
Sunday, March 22nd, 2009
8:44 pm	līdz vasarai pie manis noteikti NEnotiks nekādi pasākumi - un ne jau tāpēc, ka es to negribētu, bet gan tāpēc, lai nebūtu kādam prieks viņu izjaukt. bet pēdējā reize nebija neslikta. viss ok, mēs - mazs bariņš iekārtojāmies viesistabā un sākām ierastās izklaides. un ar to arī sākās - iepazinu vienu lielisku cilvēku - lai arī sākumā tāds viņš nu nepavisam man nelikās. tas atklājās tikai pēc viņa prombraukšanas. tajā pašā vakarā - sarunas, sarunas un negaidīts skūpsts. ar to arī sākas viss tas līdz kam esmu nonākusi. atlika tikai parunāt vairāk - un jā, es jau viņu gaidu - precīzāk gaidu viņa vēstuli vai sms, jo attālums 90 km. un tā jau nedēļu no vietas. (Comment on this)