inquam

Married for 63 years, this time I asked them what advice they had to share. Talking over each other excitedly, she said, "We never fight." and he responded with a sweet smile on his face, "I decided a long time ago, I'd rather be happy than right."

from soulemama

Kur pazūd mīlestība? Kur pazūd uguns no ugunskura? Deg, deg un izdeg, jo slinkums iet pēc malkas. Abiem jānes tās pagales un jākurina. Un tā ir liela māksla.
Krīzēs saka: esmu saņēmis, ko varēju, un esmu devis, ko varēju. Tomēr vajag mācēt to pārvarēt, nevis kliegt, ka mīlestība beigusies un jāiet kārties. Tas ir pacietības trūkums. Bet, ja neiet, tad neiet. Ja nav kazai piena, tad nav. Šķiršanās arī ir māksla. Man ne ar vienu brūti nav sliktas attiecības. Es nemāku naidoties.

Ja acs trenēta uz sūdu pamanīšanu un gaišo neredzi, tad nekā. Es neuztveru dzīvi kā īstenību, un tas palīdz tikt sūdiem pāri. Bieži uz sevi skatos no malas.

Ko dzīvē vajag izmēģināt? Sievietei - dzemdēt. Vīrietim - atkarībā no profesijas. Mans atskaites punkts vienmēr bijis - tikt līdz pirmizrādei.

-->to intervijas noskaņu grūti noraksturot vienā vārdā, bet ja vajadzētu, teiktu, ka tā ir īsta un patiesa! Bez uzspēlējuma, bez izpušķojumiem, tāda sirsnīga un patiesa!

ne reizi vien ir mēģināts sakārtot domas, bet vienmēr efekts ir īslaicīgs / virspusīgs... protams, tāda amatiera aktivitātes nevar pretendēt uz meditācijas statusu, bet aktivitāte pēc būtības ir apstāšanās vienā punktā un visa, kas notiek apkārt 'izslēgšana'. to darīt, vieglāk, kad acis aizvērtas. bet tiklīdz aizveru acis, mēģinot ieskatīties sevī, tā saprotu, cik maz ikdienas steigā es novērtēju, kāds haoss tiek radīts domās. nezinu, kapēc iepriekš tas nebija radījis manī sašutumu.
nolēmu intereses pēc 'paskatīties, kur noved' haoss domās. godīgi sakot, nesagaidīju neko sakarīgu, jo tas haoss ir nebeidzams un plašs kā izplatījums. ir skaidrs, ka nedrīkst ļaut haosam vaļu, jāiztīra visa miskaste no domām ārā, lai iestātos vismaz mirklīgs klusums. nākamais līmenis ir šī klusuma paildzināšana. tur es vēl neesmu.

šodien radās pārdomas par egoisma sasaisti ar sevis žēlošanu. tādējādi, sevi žēlojot neizdari tās lietas, ko būdams kopā ar kādu un ejot uz kompromisiem, - izdari un par tām beigās prieks (cerams).
piemērs no sadzīves - pusdienslaikā vienatnē klimstot pa veikalu saproti, ka apnikums uz veselīgo pārtiku pārņēmis līdz pēdīgam, tad nolem sevi pažēlot un paņem kaut ko riktīgi neveselīgu. būtu ar kādu kopā, droši vien, ka neatļautos... tak sev vari atzīties, ka apnicis izvairīties no konfektēm - paņem un paciņu noloki klusībā, nevienam neredzot un uzreiz kļūst labi...
tomēr reizēm vajag... tā teikt, līdzsvaram :)

nevilšus radās tēma par twittera salīdzinājumu ar web žurnālu, kurā tikko kā piereģistrējos [pārsteidzoši, cik daudzas lietas dzīvē vēljoprojām notiek pirmo reizi par spīti tam, ka pirmā jaunība jau aiz muguras]
twitter zīmju ierobežojums uzliek tādu kā standartu formulēties lakoniski, tak gribās brīžiem domas izvērst :) tapēc patīkamai alternatīvai, kur nav milzīgs daudzums visādas blakus informācijas, 'nogruntējos' šeit. cerams, ka izdosies saglabāt domas tīrību. pagaidām vizuāli žurnāls šo 'tīrību' atbalsta.
tātad vēl mazliet par twitter - tas ir kā tāds katls, kurā vārās viss kas, tas nav viens galaprodukts [vai vajag?], bet tu vari tajā sev kaut ko izķeksēt :) operatīviem mērķiem labi der, jo ātri notiek informācijas apmaiņa. brīžiem gan tāds informācijas blīvums nogurdina. tad ir patīkami apstāties un apskatīties apkārt vietā, kur ieraksti neskrien kā pa lenti, kas norāvusies...