| |
[Dec. 24th, 2005|06:06 pm] |
|
pastaiga tumšā mežā vakara pusē raisīja domas.vakars pie Alises turpināja patīkamo noskaņu,kaut gan diezgan drūmo,bet tas nekas,tas piederas pie ritējuma.aizmigu ar roku zem auss,atstādama pareizticīgo krusta nospiedumu uz rokas.un pastaigā pa mežu domas šaudījās kā zvirbuļi.domāju par to,kā strīdos ar mammu un spraužu sejā pārākos argumentus,taču ikdienā,kad šāda izdevība rodas,esmu apmulsusi,visi domugraudi izkūp.iespējams iespraužu pāris stiprās,manuprāt,frāzes,bet vēlāk apdomājos un saprotu...bļe,Ines,labāk vispār nerunā.tu nekad nebūsi advokāts,tu pati aizstāvēties nemāki.jā un tad es vienkārši visas scēnas,kurās es,protams,beigās esmu uzvarētāja,kas godam aizstāvējusies,izspēlēju kā lugu savā fantāzijā.ar ko gan vēl es varētu lepoties.vienīgi ar to,ka nebaidos teikt,ka man tiešām nav spēka.āmen.Alis?un krūtis? |
|
|
