I hear the screaming in my head. It's nice. Yeah.

Es to nebiju izstāstījis, bet pirms nedēļas es redzēju sapnī Getsbiju, tā bija pirmā reize pēc viņa nāves, pirmā reize, kad es viņu redzēju sapnī, bija pagājušas tieši deviņas dienas, es viņu redzēju kādā man nezināmā lauku mājā, viņš no rīta nocieties izskrēja ārā un uzreiz kakāja turpat pie lieveņa, pēc tam vēlreiz un tad arī pačurāja, bet tad aizskrēja priecīgs projām, pēc tam es viņu vairs ne reizi neesmu redzējis.

Patiesība paliek patiesība arī neizdevīgos apstākļos. Ja tā ir beidzot atrasta, tad jāpatur. Visas pārējās lietas salīdzinājumā ir maznozīmīgas. Šķēršļi padodas. Durvis veras vaļā tur, kur iepriekš bija sienas.

Ticība bieži vien ir nomaskējusies par patiesību. Tās darbojas vienādi, tāpēc bieži vien ir grūti atšķiramas.

Loki nenoslēdzas, vītņkāpnes paveras. Mēs skatāmies viens uz otru no pretējām vertikāles pusēm, augstāki/zemāki, nīsti/nicināti, vai ejam līdzās, vai bezkaislīgi zūdam viens otra skatam, sāņus tik brālīgi redzot to pašu no dažādiem stāviem.
Viss ir viena pretējība, Patiesība veras neziņā, Dievs slēpjas tepat aiz muguras, Mīlestība vemj asinis, pat Taisnais spīts pamanās apliekties riņķī un iestūķēt galvu savā Mēbiusa pakaļā. Smaržo rozes. Dur ērkšķi. Mirst lakstīgalas un šķiļas jaunas.
Pizģec, tādi nopietni ģīmji, bet grūstāmies taču tāpēc, lai foršāk. Cik jauki ir nogrūsties, maigi tā sakot, nahuj pa trepēm un kāpt atkal augšup! Ar ragaviņām.
Snieg un dzied putni.
Aizvijas pēdas.

Tā es savācu tās pēdējās mantas, stāvēju un pīpēju un skatījis uz savu skaisto dārzu. Bet Knuts jau sāka vāvuļot, lai vācos, jo viņam jāsteidz uz darbu, jo arbeit macht fei, vai ne? Un es viņam pateicu, ja viņš mani nekomandēs, lai komandē kur citur. Stāvēju, skatījos un klusēju. Es jau zināju, kas te notiks, bet klusēju. Nezināju, ka vandaļi paveiks visu tādos tempos.

Soonish. I will do it...soonish! What a great word!! :o

I will never let go. Nevermind the stupid movie.

Viens no bestākajiem pirkumiem pēdējā laikā,- stikla bļodiņas ar vāciņiem no hopen un? Kas zin, meibì ikeas. Var vientuļas meitenes salātus un pusēstos brìnumus gaumìgi saglabāt vairākas dienas ledusskapī7

Brisele - Monsa - Thuin

Pavārs un oficiants no virtuves vēro klientu:
- Skaties, Robi, viņš to ēd, goda vārds, viņš to ēd!!!
Tieši tāda sajūta man ir dažreiz, kad es stāstu cilvēkiem pilnīgas blēņas. They're eating it up.

Utilelitārisms

Visiem pāriem ir kaut kādas problēmas. Manas problēmas ar dvīņu liesmu gandrīz vienmēr ir šādas: reizēm viņa izdomā, ko es domaju vai dzird, ko es saku (bet es to ne domāju, ne saku) un projicē, ka es dusmojos vai paužu kaut kādu attieksmi un tad dusmojās un pauž tieši šo projicēto attieksmi manā virzienā. Tas mani skumdina un es tad nezinu, kā man būtu vispareizāk reaģēt. Laikam jau citu civēku ilūzijas ir viņu pašu lieta.

Saderam, ka Sturzenbecheri tur visu izkšās un izrakņās, tēlodami, ka viss jāizplēš. Klīst jau joprojām leģendas par pirātu mantu. Tas ka valstij jānodod un atradējam pienākas tikai daļa, par to laikam nav informēti.

'.. Luftwaffel.'

Cilvēkiem ar nepamatoti sliktu pašvērtējumu patiesībā tomēr ir pamats tādam pašvērtējumam. Būt ar zemu pašvērtējumu ir pretīgi un sabojā pašam un citiem dzīves.

Es nepastāstīju, ka vakar bija mans Simpsona vakars. Nedēļa bija tāda pasmagāka. Tāpēc piektdienas vakaru es atzīmēju pagalam smalki - pa ceļam uz mājām nopirku 4 virtuļus (taisni pirms virtuļkioska slēgšanas no Virtuļu Sievietes ar blondo copi, kura vienmēr izskatās dusmīga, bet patiesībā ir zelta sirds, sevišķi,ja paslavē viņas virtuļus). Mājās bija aizķēries viens alus, Miķeļa, ja precīzi. Es pārģērbos rasnačkā un pelēkajās koledžbiksēs. Ieslēdzu televizoru. Dakter, jūs tak pat negribēsiet pat dzirdēt, ko tur rādīja, tomēr nāksies. Tur rādīja Krēslu, dāmas un kungi, pie tam divos dažādos kanālos.
Tā nu es ēdu virtuļus, piedzēru alu un ķiķināju par Krēslu. Tiešām labi atpūtos, sen nebiju tā izpriecājusies, katra kalorija bija tā vērta, rīt svēršu kādus 100 kg, bet man pie kājas.

Sākumā pretojos pārmaiņām, tagad priecājos, ka mazāk sanāks strādāt zoļukā. Kopš maija esmu satikusi tur tieši 3 interesantus klientus, un visi izrādījās skatuves darbinieki. (ļaužu satikšanas ātrums 40-50 darba dienā) Pārsvarā ir trulas sejas, nulle humora izjūtas, greznas drēbes kā uz ouuperu un biezi maki, jo šis taču ir prestižākais lielveikals ar sliktāko apkalpošanu ever. Sky forever. :)) Esnu nogurusi no krievu valodas un nekaunīgā lecīguma, no pareiziem ğimenes tēviem, kuri seko sievu instrukcijām, kliedzošiem bēbjiem un, protams, no sūdīgas mūzikas. Joprojām neticas, ka šī, lūk, tagad ir mana LV izdzīvošanas realitāte. Bet kā Kr teiktu, šis ir tikai mūsu kārtējais antropoloğiskais eksperiments. Nu ko. Braukšu garu ceļu uz sarkandaugavu sr tramvaju. Lasīšu grāmatas un tā.

What's pleasing to the eye
In the delusion of my sight
Is not what I find when I reach into the light
I have lost my mind

I'm walking through time
Deluded as the next guy
Pretending and hoping to find
That distant peace of mind

I don't know
Who does know?
There is no
Where to go

It's not so simple as I try to wish
But then again what is?
There is no other worthy quest
So on I go

I don't know
Who does know?
There is no
Where to go

I don't know
Who does know?
Where to go

I don't know
I don't know
I don't know
I don't know

Mēs vērojam šovu "90 day fiance", kur parasti ir par bābām, kas vēlas dzīvot ASV un tāpēc viņas ir attiecībās ar beta vīriešiem - pielūdzējiem un nodrošinātājiem, ar kuriem viņām 90 dienu laikā jāapprecās, savādāk vajadzēs vien braukt mājās. Sievietes nekad neiemīlas jaukajos zēnos, kas viņām vienmēr cenšas izpatikt. Bet viņas var iemīlēties jauko zēnu naudas makos un pilsonībās.
Un zin kāpēc vīrieši iemïlās sievietēs, ko viņi satiek internetā un kuras ir no Filipīnām vai Krievijas? Jo viņas darīs visu, lai dabūtu zaļo karti, projicējot ideālās sievietes tēlu - katra vīrieša sapni. Tas ir vēl daudz izteiktāk nekā ar vientuļajām mātēm. Un tad tie beta vīrieši, kuri nevar dabūt sievieti savā zemē un bez interneta starpniecības, atrod ideālās sievietes trešās pasaules valstīs, kas nezin kāpēc iemīlas tieši Amerikas pilsoņos (nevis, piemēram, Horvātijas).

es mēģināju atvērt aliņu ar atslēgām.

uzplēsu pirkstus, viss asiņo, beigās aliņu ar citu aliņu atvēra kolēģis.

Es tikai iztēlijos, kā tie mērgļi tur visu posta un dzied: "M~s jaunu pasauli sev celsim, kur valdīs taisnība un darbs" Mans vīrs to katru dzimšanas dienu bija atskaņojis. Tā nu idiņš Knuts uzauga un tad sāka mukt no mājām.

atkal kautko nesaprotu. kāpēc man vispār bija jāpilda e-iesniegums par B-lapas pabalstu, ja viņiem jau ir visi mani dati? tiešām tikai jāļauj piekļūt e-veselības datiem?

man, lūdzu, dažas brīvdienas. vajag. ja šitā vēl, tad baidos, ka novembra ierašanās būs vienkārši spēriens pa olām. mēģinu atcerēties, ko darīju pirms nedēļas - nevaru.

Iepriekš šķita, ka būs smagāk un bēdīgāk, bet nava gan. Ir pat tāda vārga cerībiņa. Manas mūžīgās cerības - dumjas bez gala, bet vārguļo līdz pēdējam un vēl kādu gadu pēc tam. Nupat darbā vienā slotā bija "The Book of Answers" - tāds kā nenopietns orākuls. Kad sanāca tur piestāt, vienmēr paņēmu un atšķīru vienu eksemplāru. Atbildes vispār kā naglai uz galvas - tik ļoti, ka regulāri sasmējos. Viena tāda: "The answer is in your backyard". Well, yeah, it really is. It's rotting away in there, hah. Un viena arī saldētavā... (nē, neviens nav ticis ne nokauts, ne gabalos sadalīts, ne arī atstāts kur sapūt).

In other news - "Dresden Files" izbeidzās, pēdējā "Iron Druid" grāmata ir sūds, apkures nav, plīts virtuvē atkal nedarbojas un overtaima arī nav. Vismaz ir "The Haunting of Hill House", segas un rums ar kolu. Dead kittens.

-Kā Tu jūties?
-Es jūtos seksīgs!

Kā parasti, kad ieslēdz TV (man ļoti patīk radio un TV) - kādā no kanāliem atrodas kkas, kam piesiet aci tā, ka paliek sastindzis kājās stāvot un visu pārraides laiku tā arī nenolaižot roku, kurā pults - Mezzo-Mocarts-Burvju flauta. Beigu titriem rullējoties steigšus jāpaskata, kas tieši tas bija un, hahā - Romeo Kasteluči. Tik glauni uztaisīts, nevienu mirkli nebija garlaicīgi.

Pat labo. Atradu CUBUS krūšturi, kas visu satur un nespiež, B/90. Skaistu, baltu ar puķēm, bitēm.

Divas dienas un prūši bija dārzu nolīdzinājuši. Nu tā kā visu pa tīro. Lai nepaliek nekad no patēva, nu tā kā pilnīgi nekas.

Neēdu, raudāju, prorestēju, staigāju, runāju, klausījos Oulas monologos.

"This feels like a depressing Swedish art film"

Labs vakars!

Kur Rīgā ir liela nokareno/kāpelējošo istabas augu izvēle?

Paldies!

Cilvēkiem liekas, ka fake news ir moderns fenomens. Nē, vienkārši runāt par to ir moderni. Cilvēki vienmēr ir bijuši dumji un viegli manipulējami. Teiksim, šeit supposedly varam redzēt, kā centrālamerikāņi vēlas tikt Trumplandiā. Taču kas lai zina, cik aktuāls ir šis video, kur redzams, kā bēgļi laužas cauri ASV/Meksikas robežai? Varbūt materiāls filmēts pirms 5 gadiem, speciāli glabāts kādam sulīgam brīdim, kad, lai pamatotu kādu argumentu, politiķa/idejas pārstāvji video palaiž plašajās interneta ārēs (labi, tas nav tas labākais piemērs, bet ideja skaidra).

es gribu arī rīgā sarīkot indie ballīti ar vislabākajiem dīdžejiem un grupām, kur uzlūgti tikai garīgi atpalikušie (tikko tādā biju), bet tur būs tikai īstie mākslinieki nevis tie kam interesē tēlot krutos

Kopš septembra sākuma es ļoti rūpīgi piedomāju, lai katru dienu būtu ēdusi kaut ko prātīgu. Vai nu ieplānojot laiku gatavot/nopirkt produktus, vai nu lai man būtu kaut kas jau gatavs (vienalga, no veikala vai pašas gatavots), ko uzsildīt, vai paēst ārpus mājas. Un es tiešām ļoti nopietni jūtu atšķirību savā pašsajūtā. Un tikai tagad apzinos, ka neēšana man ir bijusi reāla problēma, ko es nekad neesmu īsti apzinājusies kā problēmu, jo mana motivācija neēst nav klasiskās bailes no pieņemšanās svarā.

Bet toties tagad, ja nesanāk normāli paēst, es uzreiz jūtu milzīgu pašsajūtas kritienu.

Regulāra ēšana ir vienas no rūpēm par sevi, kas man nākas visgrūtāk. Bet es mēģinu par to domāt kā par matu mazgāšanu, kā par emocionālu robežu novilkšanu - tas vienkārši jādara, cilvēks tā ir uzbūvēts.

viņnakts salna manās dobēs nokoda ko visnotaļ negaidītu, kā jums šķiet, kas tas varētu būt?
Poll #21256
Open to: All, results viewable to: All

ko nokoda?

Izskatās, ka atkal nomira telefons. Ja kādam mani vajag, rakstiet FB.

EDIT: Nē, tikai lādētājs. Atkal.

Pēc Kremļa Vovočkas paziņojuma, ka kodolkara gadījumā mēs (tas ir, Vova & Co) nonāksim paradīzē, bet pārējie vnk nosprāgs, debesīs ir sākusies mērena panika: eņģeļi masveidā stājas debessardzē, brīvprātīgie nostiprina vārtus, bet Pēteris izsaukts uz debesu Ģenerālštābu.

man šitais Faka-yāmama riebās jau politmītolōģijas studiju laikā '92ajā, un riebjas vēl šobaltdien:
https://www.newstatesman.com/culture/observations/2018/10/francis-fukuyama-interview-socialism-ought-come-back

caur ērkšķiem uz... skatīšanās negaidīti beidzās ar tvinpīkas t-kreklu iepirkšanu, jo kāpēc anetei ir, bet mums nav?! sākumā, loģiski, nesarunājuši izvēlējāmies vienādus, bet tad tomēr diferencējāmies, jo nu zb, jau tā regulāri nesarunājuši velkam vienas krāsas drēbes vai nejauši tiekamies, jo izvēlamies identiskus maršrutus.

tāpat tiekam visai bieži noturēti par brāli un māsu (es gan neuzskatu, ka esam līdzīgi; pirmkārt jau, m. ir cmukāks), kas ir creepy, bet nu jā - m., iespējams, ir ietekmējis manu vizuālo tēlu vairāk nekā jebkas cits, jo kāpēc man krāsoties/frizēties/tērpties ne džinsās un t-kreklā, ja mans dzīves un dzīvokļa biedrs to nedara? slikts piemērs, karoče

lūdzu, atbildiet cilvēkiem uz e-pastiem, ja tie ir svarīgi. to nedarīt ir cietsirdīgi. sapratu, ka vienīgie brīži, kuros nejūtos noguris, ir tie, kad esmu sastresojies vai prom no rīgas.

20. oktobris - novācu pēdējās pupas un tomātus no lauka, gurķus siltumnīcā. Savāriju zupu divām dienām un vēl labumu palika atliku likām.

Šnurovs iesvilina ne pa jokam.

Ironiski, ka tas Čoudarijs uzskata, ka tiek pārkāptas viņa cilvēktiesības, kamēr tas, ko viņš prīčo, vistiešākajā manierē pārkāpj cilvēktiesības. Trollis viņš ir. Un es pat nebrīnītos, ka angļu valdība vai nu to nesaskatītu vai vienkārši sevi iegāztu principa pēc.

Tas, kas ir - ir, jo ir tikai tas, kas var būt, ja nevarētu, tad nebūtu un varbūt nevarētu būt savādāk, jo ja varētu būt savādāk tad būtu. Nu lūk un notika, (jo varēja) tā, ka iedomājos elli, kurā esi ieslēgts istabā, kurā uz visām sešām kubika iekšējām virsmām tiek video un audio pārraidīts viss seriāls "Hameleonu rotaļas", loopā, cilvēks lūgtos jebkuru dievu, velnu, elfu dēmonu lai dod cianīda kapsulu pašnāvībai, pat nenojaušot, ka ir tikai pirmajā elles līmenī. Turpinājums ir man nezināms sliktums (kautgan in the short run kumeļu mārītes ir pats par sevi potenciāli nogalinošs elles paveids un kombināvija varētu būt vēl ne otrais līmenis, bet hell: rat shit expansion set)

Indijā vilciens nobrauc 50 cilvēkus. Ko šie cilvēki darīja uz sliedēm? Viņi tur atradās reliğiska pasākuma laikā, jo pūlis tur bija novietojies. Ja pūlis būtu kāpis visur, tikai ne uz sliedēm, tad arī katrs atsevišķais cilvēks būtu centies izvairīties no sliedēm - sekojot citu piemēram. Mūs, cilvēkus, ļoti ietekmē tas, kurp dodas visi pārējie. Mēs nekad nedrīkstam atslēgt domāšanu par to, ko mēs darītu, ja pārējo nebūtu.

Sen nebiju skatījies filmas, pēdējā laikā iznāk seriāli. Sagribējās pēkšņi gaļu paskatīties, noskatījos - https://www.imdb.com/title/tt5834262/?ref_=nv_sr_2 Hotel Artemis un Black '47 https://www.imdb.com/title/tt3208026/?ref_=tt_rec_tti maigi izsakoties biju vīlies, kas mūsdienās normālus šūterus nemāk vairs taisīt. Iesakiet lūdzu kādu dārgie draugi :)

Samežģījās galva. Režisores – režisorju? Vai režisoru? Režisoŗu?

Režisoru, saka Tilde. Un piedāvā uzreiz lietot deminutīviņus, zis peitronaizing naci.

Tik reti sanāk ballītes, ka no rīta ejot mājup gar ostas termināļiem ar metālu ausīs un sauli sejā, bija ļoti īpaša sajūta. Iekš "the feeling" :)

Mini tripam viss izplānots..vēl tik bišķ vairāk par nedēļu! Sasmējāmies, ka manējais tajā laikā lidos uz galvaspilsētu uz viena artista šovu, bet mēs, meitenes, lidosim uz citu valsti padzerties xD

Totāls gan motivācijas trūkums pamosties agrāk, vai pēc darba saņemties sākt kārtot lietas, ko gribu paveikt pirms kāzām. Jā, laiks vēl daudz, bet ehhh...

I SERVE THE FLAMING FIST