Netālu no manas mājas ir beķereja ar normālu maizi (liela lieta Japānā!), kura strādā tikai no deviņiem līdz trijiem, tāpēc vienīgā iespēja nopirkt maizi ir darba laikā.
Darba starpbrīdī, normālā darbīgi-īgnā noskaņojumā, eju pa Tokijai tipiskajām beztrotuāru ielām un ar laiku sāku manīt, ka apkārt ir netīrs. Mētājas plastikāta glāzes, kafijas bundžas, cigarešu izsmēķi... Kāds uz gaisa tilta pāri ceļam regulāri utilizē veselus atkritumu maisus, bet zem paša tilta krūmos var saskatīt ledusskapi nomestu no tilta.
Cenšos saprast vai tā ir bijusi mana rozā briļļu eiforija Japānā pirmajā laikā pēc Vladivostokas (ju no kuram nebūs eiforija pēc Vladivostokas), vai arī es dzīvoju cūku rajonā, vai Tokijas ielu tīrības līmenis krītas.
Viens no variantiem varētu būt pareizs, bet varētu būt arī tā, ka neviens nav pareizs un patiesība ir citur.

Once upon a time I was falling in love
Now I'm only falling apart
Nothing I can do
Total eclipse of the heart

ir ļoti liela varbūtība, ka es savus vecvecākus un mammu, nesatikusi jau teju pusgadu, nesatikšu vairs nekad. nē, viņiem veselība puslīdz turas un mamma vnk grasās pārvākties uz vāciju pie vīra.
jā, un tad sākas tas, ka es jau cenšos sadzīvot ar šo situāciju un nogriežu jebkādu komunikāciju. godīgi - es jau sāku aizmirst, kā viņi izskatījās. man ir nenormāli skumji, bet tad es sevi pieķeru pie šīs mentālās dročīšanas, kas ir traģisku scenāriju iztēlošanās. kārtējā paškaitējuma forma.

Paceļas spalvaini dūmi no vīraka kociņa, kā sapresētas govju kakas var tik labi smaržot? Filosofe uzdāvināja, atvestās no Indijas, var būt govs Gangā veldzējusi slāpes un ēdusi ziedotos ābolīšus pie zilonīša ar tūkstoš rokām. Es minu, es jau nezinu. Transformējusi man tādu smaržīgu oglīti. Nevaru pameditēt, smieklīgi, ka sēžu un ostu tos dūmos no zarnām. Paklanos Budam, gan jau tu sapratīsi, esi taču apgaismots. 

https://wattsupwiththat.com/2021/02/11/cmip6-and-ar6-a-preview/

"Genuine science on these matters has long been subsumed into the mire of politics, environmental activism and “trough feeding’ by those who depend on governments to fund their “work”.

Add on top of that, the new enthusiasm of the energy companies to demonize their own products while scooping up subsidies plus financiers’ delight at the opportunity to make vast sums out of unnecessary changes to essential infrastructure.."

austrumeiropa.
mūciet kā žurkas no šīs bedres! vai kā kāmji.
te nekad nebūs ko elpot arvien vairāk. vai palieciet nosmakt atkritumos. šoreiz problēma nav manī

Ja gribat baudīt debešķīgas vakariņas, vajadzēs drusciņ sagatavoties iepriekš.
Ņemam cūkas karbonādi, sagriežam biezās šķēlēs, iemarinējam apmēram tasē ananasu sulas + divas ķiploka daivas + 3 ēdamkarotes brūnā cukura + tikpat sojas mērces.
Vakarā ņemam karbonādi ārā, pagatavojam, kā sanāk.
Kamēr cepas karbonāde (es airfryerī), marinādi ielejam katliņā un pielejam vēl ananasu sulu. Vārām, līdz bišku sabiezē, piekuļam klāt sviesta daudzumu, kas šķiet pareizākais.

It is glorious.

Ā un es šodien uzvarēju turnīrā, tāpēc man uzvaras šampis ribās. Bet zinu, ka arī tāpat ir labi :)

Rausis guļ un klausās šūpuļdziesmu, aijā žūžū... Ieklausās. Un tad kaut ko bubina. Un tad es sapratu, par ko ir bubināšana....

Aijā žūžū, tas tā normāli, skan līdzīgi kā aijā, aijaijā un tamlīdzīgi. Lāču bērni. Lāčus zinu. Bērnus zinu. Lācēni ir grāmatā. Tik tālu viss ir ok.
Pekainām kājiņām. Kādām, kādām? Pekas - kas tas tāds? Pēdas zinu, kājas zinu, bet pekainas?
Tēvs ir persona X. Nav ne jausmas, kas tas ir, jo pierasts ir "tētis". Bišu kāpti. Neaiztiec manu mīļo biti! Nekāp viņai virsū! Kāpti sadomājies!
Māte ir persona Y. Nav ne jausmas, atkal, jo pierasts ir "mamma". Ogu palasīti. Ogas ir gardi, nu, ja vajag, varu ēst arī palasīti ogas.
Persona X atnesa baltu klozetpodu ar kaut kādu mistiku. Bet varbūt, ka puķu podu. Bet jebkurā gadījumā ar mistiku. Ledu zinu. Kas ir medus?
Persona Y atstiepa ogas. Tas ir labi. Bet šitās ir citas ogas. Palasīti man varētu garšot, bet nav ne jausmas vai garšos vācelīti.
Pārējā dziesma gan ir forša, jo viss tiks man! Arlabunakti!

Šite Rafalsons jau sajēdz, ko runā, nevis tikai teksta skanējumu iemācījies... eh... cerēju, ka būs tas pirmizrāžu šarms, kādu izbaudīju dzīvajā :)
https://www.youtube.com/watch?v=-ljIeLrVeIQ

cenšos sev pagatavot ēst, jo neēdis nepastrādāšu. tiešām cenšos

fak, nu. "beidz taisīt drāmu"
vīrs jūtas tik neaizskarams ar savu izslimoto kovidu un biš virs normas antivielu, ka paziņoja, ka rīt ies spēlēt pokeru.
tie kartupeļi, ar ko, to turpinot darīt tāpat kā vienmēr.
stulbi, ka nezinu adresi, noziņotu.

vismaz garastāvokli viņam sabojāju

aizgāja šņakstēdams - inside bill's brain: decoding bill gates.

nu bet kāpēc ar labiem / nekaitīgiem cilvēkiem notiek tik sliktas lietas?

Iegāju jūtūbē tipa "pamācīties vēsturi", paliku pie Ancient Rome: The Rise and Fall of an Empire - Nero un Maikla Šīna, ahhh, tāds guilty pleasure. Gan jau aiz tā visa meikapa kaut kas no vēstures arī bija palicis, khhh.

Man šodien apsolīja salauzt pirkstus par komentāru rakstīšanu. žēl, ka nezinu kādu, bet kopš uzrakstīju komentāru pie ziņas par to, ka VVF is taking the j@b: uzrakstīju, ka viņa pat ūdeni nešpricētu (cenzēju(ļoti)) mans facebook statuss (ahā, zināji, ka tāds ir?) ir "warning" oranžā krāsā, principā identiski Ķīnas sociālā kredīta sistēmai, un man nācās noklikšķināties, ka apzinos (kad viņi (zuckenburgi) apnoružiļi kaitējumu, ko esmu darījis) 4 lapās pēc kārtas, kuras žēl, ka neuztaisīju print screen. Fuckbuk=Čina. Lūk tā. Laikam man komentārus tomēr vairāk nerakstīt.

Kāpēc vienmēr it tā, ka rīta stundai ir zelts mutē, bet līdz ko pulkstenis sāk rāpot pāri diviem, tā knapi vispār pietiek dvašas, lai nostātos kājās.
Un tieši stundai no kādiem 10.00-11.30 ir zelts, mutē. Lai cik agri celtos, viņu nevar īsti atrast pirms tiem desmitiem, un knapi ieraudzīt no divpadsmitiem uz priekšu.
Kā strukturēt dienu tā, lai ja zelts ir zudis, tad var vēl atrast kādu sudrabiņu, safīriņu, kaut varu vai bronzu?

vai domas ārpus ideoloģiju nospraustām takām vēl vispār ir valīdas? es jūtu kā domāt par konkrētiem jautājumiem ir kā mēģināt nogriezties no iebraukta izdangāta ceļa, agri vai vēlu, lai cik uzmanīga arī nebūtu, tu ieslīdi dziļāk izgrauztajās citu viedokļu sliedēs. es nespēju domāt par tādiem vārdiem kā feminisms, kristīgs, homoseksuāls, aborts tā it kā būtu tikai es un šis vārds vai šī doma, kuru man vajadzētu iepazīt. tā vietā es esmu pūļa vidū un visi uz mani kliedz vai velk kaut kur.

Ciemos uz kafiju bija Kerija. Nebijām tikušies jau sen. Viņa vēlas uzsākt savu yt kanālu par tamborēšanu, pieteicos palīdzēt. Kerijai vienmēr ir tālejoši plāni, kas izklausās ļoti labi. Cenšos viņu piezemēt, mēs spersim vismazāko solīti, bet nekavējoties. Viņai vienkārši vajag kādu, kurš paklausās un atbalsta.
Viņa jau sen grib izveidot pati savu cilvēku kopienu, jo pati nejūtās īpaši piederīga nevienai esošajai. Man aizķērās tas, kā viņa aprakstīja cilvēkus, kuri runā par mīlestību un gaismu, ka tie visbiežāk ir vislielākie nelieši. Vienojāmies, ka par to labāk ir nevis runāt, bet darīt.
Pirmdien ar Deividu runājām par reliģiju. Nezinu kāpēc, bet es aizstāvēju reliģiju, argumentējot par labumu, ko tā nesusi cilvēkiem. Viņš tic tikai zinātnei. Es mēģināju viņu pārliecināt, ka bez smadzeņu impulsiem ir arī kaut kas cits, bet mana sludināšana man pašam nešķita pārliecinoša un autentiska, kaut arī es par to nešaubos. Varbūt, ka viņš pats kaut kā līdz tam nonāks. Vienā brīdī uzķēru, ka reliģija viņam ir ļoti eksplozīva ideja. Viņš atzinās, ka jā, viņam ir bijusi pieredze ar nosodošiem, cietsirdīgiem reliģijas pārstāvjiem, jo viņš jaunībā gandrīz kļuva par mācītāju. Priecājos, ka viņš to atzina, jo kāds prikols nosodīt kādu, kurš nosodījis tevi. Tu vienkārši nodod impulsu tālāk pa ķēdi.

no rīta it kā normāli sportoju sportoju savu sportiņu, bet pa galvu riņķī apkārt maisās "3. vilnis", "kara medicīna", "jaunais paveids", "situācija", vnk vienā stiepienā atveru atvilktni, paņemu papīra skalpeli un iegriežu rokā. nomierinos

Es nez... bet manuprāt viss ir nedaudz šķērsām.

"Viss" ir vispārinājums ja pareizi atceros.

Un vispārinājums ļoti labi attiecas uz šo sasodīto situāciju


Mazie uzņēmēji krīt un bankrotē visapkārt (Es tai skaitā)

Korporācijas uzzied un plaukst un globalizācijai un legālai paverdzināšanai urrā (zinu jo mana sieviete strādā iekš vienas no tām)

iespējams, ka neko nesaprotu, bet kā outsaiders visam korporāciju plānam (cenšos uzturēt savu dzīvošanu pelnot pats un godīgi maksājot nodokļus iekš valsts kur šobrīd dzīvoju) esmu ļoti nikns


Sensenos laikos mēģināju studēt žurnālistiku (un tai pat laikā strādāju kādā no Latvijas avīzēm deviņdesmitajos) un ļoti ātri sapratu, ka nedrīkst rakstīt visu ko grib

Žurnālists ir cilvēks kam jānomaksā rēķini bāra, īre dzīvoklim un meitene, laiku pa laikam, jāaizved uz kafetēriju ielakt konjaku.


Tas bij 23 gadus senā pagātnē bet deru ka nekas iekš tā visa nav mainījies - žurnālistam ir jānopelna sava ikdenas (IZ)dzīvošana.

Ja es šodien strādātu kādā no masu mēdiju flagmaņiem tad noteikti COVID izvēlētos kā galveno tematu maniem rakstiem, analīzēm, intervijām

Kādēļ?

To var pārdot.

Ļoti viegla produkta (katra žurnālista darbs ir produkts) pārdošana.


Manuprāt, tas viss kas ar mums un ap mums šobrīd notiek ir tikvien kā uzpūsts bubulis un agrāk vai vēlāk visi tie kam bija jānomirst nomirs tā vai tā, bet cietīsim visi tie kam imūnsistēma izturēs COVID, bet tā vai tā nomirsim, jo nav ko likt uz galda...

Turās!

izmisis sauciens no mācību kambara: "ko nozīmē "gatis"?"

Vairs nav 16, uz manām perfektajām kājām ir celulīts, nevis tikai tad, kad saspiežu, bet arī vienkārši sēžot nedaudz saspiestā pozā vai guļot ar salocītām kājām nokarājas, nekad neesmu savu ķermeni uzskatījusi par ideālu bet reāli nebiju rēķinājusies ka šāda 'problēma' sevi pieteiks. Es lasīju, ka celulītu nevar dabūt nost, tikai novērst attīstību, ka tas vispār ir iekaisums kaut kāda veida :o, un galvenais cēlonis esot pusfabrikātu un cukura patēriņš, tā kā ēdiet sabalansētu diētu, bērni!

Twinkies.

Twinkies. Twinkies.

Twinkies. Twinkies. Twinkies. Twinkies. Twinkies. Twinkies.

Twinkies.

Pundurtapetes

draudziņš bija paņēmis brīvu nedēļu no darba un, kamēr es strādāju, viendien bija pieslēdzis mikrofōnu un pie blakus kompja rīkoja normālu diskotēku, no smiekliem nevarēju pastrādāt. atgriezies pie virpas, viņš tagad ir darba laptopam uzmetis ūdens pudeli, lai laptops neaizmieg, un pats aizgājis uz guļamistabu diendusiņā. employee of the month :)) es tikmēr, raķešu degvielu sadzērusies, nespēju noticēt, ka nav vēl 11 - tik drudžaini [un galnais, efficiently] hujārīju pa klaviatūru, ka jūtos kādas 4h pastrādājusi vismaz.

Atdusies mīzalos, patiesība.

Es senāk un pavisam nesen vēl domāju, ka filozofija ir esības death star, ar ko iznīcināt universālas patiesības un maigi atdoties simtupirmajā istabā žurkām. Bet kurš to būtu domājis!

Filozofija ir ideāls, pats labākais rīks, ar ko satriekt pīšļos jūsu parazītiskās domiņas un iedibināt patiesu Klusumu. Un mēs jau visi zinām, ka Klusums = Dievs.

Filozofija ir matemātika! Un jo postmodernāka un un dekonstruktējošāka jo labāk! Filozofija ir vienīgais veids, kā neatļaut jūsu parazītiskās domiņas.

Un atkal un atkal cilvēki cietīs no vēstures zināšanu trūkuma. To, ka jūsu universālās patiesības un vērtības dāvināja Jēzus - jūs nezināt. Un to, ka jūsu grēkus un maldus banalizē to tētuks Ludvigs un dekonstruē tētuks Derrida - jūs arī nenojaušat.

Ja nekas nav patiess un īsts, tad arī jūsu maldi ir solaris pirdieni. Kad iestājas Klusums, patiesība liks drebēt izmisumā un svētlaimē, tāpēc gatavojieties un stiprinieties, jo abos gadījumos tas būs satriecoši.

Man nekas nesagādā tādu svētlaimi, kā uz lietām skatīties filozofiski. Jo Dievam nevajag vārdus un skaidrojumus; bet maldi pļurkstēs un svīdīs izmisumā līdz pasaules galam.

Old Gainax.

garajā režīmā izmazgātās austiņas strādā btw
(atšķirībā no Reiņa telefona "ar kuru var filmēt zem ūdens")

Ja nu kāds var atbalstīt šo fantastisko projektu neredzīgiem bērniem: viņiem vēl 8 dienas laika, lai savāktu 1700 EUR.

https://projektubanka.lv/projects/blind-abc

Kad dzīvoju Daugavpilī, Omes mājas atradās vecā sarkanā kieģeļa ēkā, kurai virs ieejas bija 1947 datums.
Ja pastaigā pa Daugavpili, arī citur var atrast daudz māju ar līdzīgiem skaitļiem, bet visi apmēram tajā pašā laika posmā.

Kāds radinieks Daugavpilī dzīvoja citā mājā, visai glaunā divstāvu ēkā centrā, arī ar to pašu datumu: 1947.
Kādu gadu pirms viņa nāves viņš sarūgtināts stāstīja, ka esot uzradušies ēkas bijušie saimnieku bērni no Izraēlas, ēku privatizējuši un tagad visus dzīšot ārā.

Neatceros vietnes vārdu, bet kāds vēstures entuziasts no Anglijas ievieto 20. gs. karu laiku attēlus augstā izšķirtspējā, tai skaitā aerobildes no vācu lidmašīnām dažādos laika posmos.
Pirmās vācu okupācijas laika bildēs var papētīt kā izskatījās Daugavpils un kā tā izskatījās pēc bumbošanas reidiem...

Lieta ir tāda, ka tās ēkas, uz kurām tagad ir 1947 visos attēlos ir tādā pašā formā un izskatā.
Man šķiet, ka esmu atklājis padomju sazvērestību un noslēpumu ar koda numuru "1947", kurš vienkārši nobālēja un pazuda uz citu noziegumu fona.

J frontaalajaa logopeedijaa tiesjsaistee eed sushi

Kventins Krisps par kādas slavenas pianistes performances stilu pirms koncerta sākuma: Then she bowed, I think, first to the conductor. And she gave him a grave look as though music was a friend the both of them had known and who's now dead."

Šorīt lasu Vanaga rakstu (starp citu, diez kādēļ tā, ka lielputna sacerējumu var lasīt jebkurš, kamēr ceha daiļrade-daiļdare jāpērk, abi taču aizpilda joku nišu.)
Bet tie citāti taču reāli ieies vēsturē:
Iespējams, Elīna Didrihsone šobrīd sabiedrības veselībai ir tikpat nozīmīga kā Uga Dumpis vai Jurijs Perevoščikovs. Viņa ir tests, ar kuru katrs varam pārbaudīt sava prāta veselību.
Īstenībā šī ir Elīnas kristīgās dzīves virsotne. Šajās dienās viņa ļoti personīgi piedalās Kristus dzīvē.
(Un to raksta cilvēks, kurš nespēja atbalstīt un glābt pats savu bērnu... Cik īsa ir pūļa atmiņa.)

Čau, dienasgrāmatiņ!
Tagad es dzīvoju vienpadsmitajā stāvā. No mana loga var redzēt skursteņus, kuri atvemj nepāraujamas mākoņu straumes, VID ēku un Ķīšezera nepieradināto krastu.
Baušķenieks mums atdeva lielu koka galdu, kas piešķir mūsu studio dzīvoklītim īstu Skandināvu šiku, turklāt palīdz iedalīt istabu vairākās mazākās teritorijās.
---
Man aizvien nav darba, bet man ir "Tvērums". Tas šobrīd ir manas dzīves centrā. Žēl, ka ar darba prieku nevar apmaksāt rēķinus.
Viss mans laiks ir aizpildīts, aizpildīts ar kaut ko, ko man patīk darīt, ko es saskatu kā dzīves piepildījumu, bet fonā drūmi glūn nepieciešamība-pēc-ienākumiem
tiš-tiš, doma. Gan jau nauda atnāks. Naudai taču patīk, ka to glauda (es saku, un iztērēju simts eiro rimi - jo tagad, kad dzīvojam dzīvoklī, atklājas, ka mums nepieder pulka fundamentālu ierīču - tādu kā tējkannas, pannas, šaufeles, veļaspulvera.........

Šodien pirmo reizi mūžā biju radio. Kultūras Ūnijas laikā. Ar Sofiju. Kaut kad būs ieraksts. Padalīšos.
Bet rīt mēs pie kapiem filmēsimies televīzijas kultūras ziņām. Vilkšu savu faux kažokādas mici, tādu kā sofija. Žēl, ka nav atnākusi pasūtītā kleita - pasūtīju tādu pašu, kā viņa. Nekas. Cerams, ka pietiks ar cepurēm, lai iekustinātu kādu modes trendu.

Brr. Vajadzēja gandrīz nedēļu lai atietu no pārvākšanās. Tik daudz spēka tas prasa. Aizvien jūtos vāja. Bet ir labi. Vakar bijām pastaigā, aizgājām līdz Bābelītim. Nekad vēl, apzinātā vecumā, neesmu dzīvojusi tik tuvu dabai. Ir jauki.

Ata

sāku domāt, ka varbūt vajadzētu tomēr beidzot reizi par visām reizēm nopirkt normālu datorkrēslu

bet būtu tiešām ļoti dīvaini, ja manā dzīvoklī būtu vairāk par vienu krēslu, tā nav bijis gadiem

Es zinu, ka visu vajadzētu ņemt vieglāk.
Bet es nemāku.

Sakiet, Columbia zābaku nēsātāji, vai izmēri atbilst faktiskajiem, vai 37 ir 37 vai drīzāk kāds 38 2/3, kā tas parasti ir sporta apaviem?

Intervija ar cibiņu, kas uzņēmies "kampaņot" par homofobiju: https://youtu.be/GfaVaTcrr8c

1:24 ir raksturīgs kopumam. Vēlamies referendumu, tas liekas demokrātisks, pret to ir argumenti, kādi tie ir? 🤷 Nedemokrātiski, bet nekas nav jāpaskaidro, nekā nav jāapliecina, ka tos uztvertu un saprastu, bet tūliņ pēc tam jāpiemin, ka pretējā puse ir par nedemokrātisku, lai pat pacenstos tevi saprast.

manu māti sauc Diāna un viņai šodien ir vārda diena, bet vecmāmiņa atzina, ka gribējusi viņai likt vārdu Lolita. tomēr viņu ir atturējis tas, ka esot iznākusi kāda amorāla filma ar nosaukumu 'Lolita', tādēļ arī ar vectēvu tomēr vienojušies par Diānu. šodien ir arī Tvinpīkas diena, jo Deils Kūpers iebrauca Tvinpīkā tieši 24. februārī, turklāt savus ierakstus kasetēs Deils arī sūta kādai FBI aģentei Diānai. lūk, sakritības.

mēs jau 2 h klausāmies, kā veļasmašīnā klaudz bezvada austiņas tas palaikam vēl piekonektējas telefonam

Dienas plānošana "vispirms nozūmēt bērnu, tad doties" ir kļuvusi pavisam normāla

Ok, bet tas actually IR pretty mindblowing (es atvainojos, ja šis jums ir common knowledge, man līdz šodienai nebija): 24. februārī Kūpers ieradās Tvinpīkā un DIĀNAI par to pastāstīja diktofonā.

Uzminiet, kam šajā dienā Latvijā ir vārdadiena.

BAAAAMMM, LINČ, DID NOT SEE THIS COMING