Patiesībā jau karojošais feminisms nav nekas, par ko vīriešiem būtu jāiespringst. Gan jau ka matriarhātā vīrietis akurāt tāpat jutās padarīts par nenozīmīgu sievietes piedēkli, kura vienīgā funkcija ir atvilkt mājās mamutu un apaugļot ģimenes galvu.

APOLLO. Aizvadītajā diennaktī ārsti trim cilvēkiem konstatējuši ķermeņa atdzišanu.

zīmēju tipa pašportretu, pirmais uzdevums no drawing on the right side un tā. kā man bija aizmirsies, cik jauki un neiedomājami nomierinoši ir zīmēt!

mana māsa Ieva vispār ir kaut kāds krauklis. KRAUKLIS viņa ir!

nu viesturam PATÌK kā ES braucu, vai jùs arī redziet kā tas apliecina manu lieliskumu? KO TAD LAI ES VELKU UZ TO BALLI? nu uz to dzīves balli, to garīgo izcilnieku klasi kur esmu tik garīga vai gudra un saprāta māksta ka esmu pelnījusi visus cilvēku labos un atzinīgos vārdus un draudzību un visu plašo vectēva atzinību, kamēr mana māsa, nu par manu māsu labāk nerunāsim

es esot riebīga un ar mani nedraudzēsies, jo elektriskajā vilcienā atsakos spēlēt mobīlo katanu, bet solitēru "spēlēju".

note to self: teikas ķīniešos ir jāprasa asums atsevišķi. un kreitni asāks, par oriģinālo "aso".
vakaru izglāba čili eļļa, kas bija uz galda piparu vietā.
haizivs (tipa) asā zupa vienkārši nav atkārtošanas vērta.
vispār tā vieta ir krietni populāra- visu laiku, kamēr tur atradāmies, nebija neviena brīva galdiņa. laiku pa laikam jaunpienācēji pat gaidīja, kamēr kāds atbrīvosies.
vispārējais vērtējums- ir labi, jāiet vēl.

Kura ir skaitliski lielākā cibas komūna?

viss ir bijis shausmiigi.

Bijām japāńu disenē, rīt uz japańu zoo.

Man istabā ir daudz reizes aukstâks par manu Panasonic poduTokijā.

Ata kults.

Par misteru p špana zagadočnaja.

Grafofobija.

Šitas ir labs tā vieta, kurā viņš saka, ka gaida, kad pasaulē nomirs visi cilvēki.

Es jau zinu, ka man smadzenes stipri atmirušas, bet vēlme un tieksme taču ir slavējamas - vai ne? Ja es zinu vidukļa apkārtmēru un vēlamo svārku garumu, tad kāda bija tā formula, lai izrēķinātu, kāds rādiuss (rādiuss to sauca, ja?! - cirkulim to attālumu no adatas līdz zīmulītim?) jāliek?

Iedvesmojoša un lieliska ar ļoti praktiskiem padomiem/uzdevumiem, lai pārbaudītu, cik fantāzijas atbilstošas realitātei. Turklāt kolosāli nograuj klasiskās un novecojušās "vispārzināmās patiesības" par biznesa uzsākšanas un noturēšanas principiem.

Dolbundurba. No soccer team eiblajām meitenēm. O o ko es saku, kamēr no mazākas spoles savēlu lielāku. Vai arī cilvēks zaļajā mētelī vēlētos lietišķi jautāt par aparāta cenu, vai tā zināmais izcenojums atainojas beidzējiem klasē un gastro bankas ievērojamākais lielmeistars spotless of minds.

drausmīga migrēna, sākās aizvakar. vakardienu kaut kā nodzīvoju uz tabletēm, šodien pirmo pusi dienas mēģināju izvemt no rīta iedzerto tēju, otro pusi nogulēju. Agnese pirms stundiņas pamodināja, saridājusi dārzā pikniku (rupjmaizi ar ūdeni). šodien bija brīnišķīga pavasara diena, ap +20. zāle zaļo, narcises zied un putni jūk prātā. T.maina riepas savam auto.

šorītu sagaidījām neatliekamajā palīdzībā, T.likās, ka Agnesei kaut kas ar kāju nav kārtībā, laimīgā kārtā kāja savā vietā, bet pieņemšanā nosēdējām sešas stundas. kamēr sēdējām - Agnese ap deviņiem aizmiga - izlasīju divas trešdaļas no "drawing on the right side of the brain".

Piektdien mani izveda pastaigā, kad ārā, pārmaiņas pēc, nav mīnuss 10 vai 15 un šoreiz varēja iztikt bez siltajām garajām bumbierenēm.
Ostaspriekšas ledus bija pārāk pļurzīgs, tāpēc slidošanu aizstāja apkārtklīšana - Liberty village (kur bija krogs, kurā dabūt izlejamo Leffe, La Chouffe un vēl viskautko), Chinatown ar saviem uguņiem, hieroglifiem, tirgotavām, ēstuvēm, Kensingtonas tirgus galvenās štrāses un Little Italy, kuras durvju priekšā ir latviešu "Nobody writes to the Colonel" (mhm, tas pats).
Jāteic, ka pulkvežbāram trūkst dvēseles un tas atrodas, kā šķiet, identitātes meklējumos ar saviem vienā stūrī iekarinātajiem mini-puzuriem un plašu vākiem ar Raimondu Paulu un Dziesmusvētkiem uz sienas pa ceļam uz tualetēm. Mājīgas lampas, bāra letes sala, dažādu veidu tapetes un kamīns ar tajā iedegtu sveci - hipsteriem, droši vien, patīk.
Ķīniešpilsētiņā nopirku maisiņu ar sveramo tēju - divas lielās ziedpogaļas un riekšu ar minirozītēm un šeit es gribu izcelt to, kā ķīnieši nereti mēdz taisīt biznisu, jo tas, ko viņi itin bieži piekopj, ir izlikšanās, ka viņi ne sūda nesaprot, ko tu viņiem skaidrā angļu valodā saki - vispirms es viņai pajautāju, par kādu (kilo)gramāžu ir uz burkas rakstītā cena un vecā sieva atbild, ka par to var dabūt 38 gramus. Es viņai saku, nu tad iesveriet tos 38 gramus, bet ko dara viņa? Viņa ņem lāpstiņu un ber tās minirozes maisiņā un kad es prasu, vai tur tagad ir tie 38 grami, viņa man prasa "some more?" un ber nākamo riekšu un, loģiski, es nopirku vairāk nekā gribēju. Sneaky, sneaky!

( Krastmalas burinieks )

Falter and spray. Cibas kultūra vēl nav mirusi. Es vēl esmu palicis.

Atbraucu pie vecākiem, tēvs skatās Maskavas ziņas. propaganda unfiltered, es tā kā gribu mazliet pavemt.

Man kaut kāds pavasaris galvā. Ārā spīd saule, puķes zied, bet man gribas pārmaiņas. Nopirku savu pirmo, pirmo (!!!) lūpukrāsu. Spilgtā, košā, koraļļu krāsā. Nopirku tonējošo šampūnu, gribu iemēģināt jaunu matu krāsu, bet negribas sasteigt, tapēc tikai šampūns. Man pēdējā laikā ir apsēstība ar rižiem matiem. Pēkšņi liekas tik skaisti, ka traks var palikt. Uz ielām vien redzu rižas meitenes. Pēdējos gadus esmu blondīne, bet koledžas laikos biju riža, biju sarkanmate un patika. Nezinu kas tas ir man tagad uznācis, zemapziņas ilgas pēc trakajiem gadiem? Nopirku lielos ruļļus, beidzot iemācīšos lietot, taisni mati piegriezušies līdz kaklam, turklāt saskatījos "American Hustle" un iemīlējos Eimijas Adamsas atveidotajā varonē un viņas lokainajos matos. Pavasaris ne tikai iepirkumu groziņā - sporta zālē visu laiku saskrienos ar to trenneri, pie kura bija nodarbība. Meiteņu intuīcija saka, ka viņam patīku - vienmēr nāk papļāpāt, luncinās kaut kur apkārt kamēr es vingroju. Man nav iebildumu, man tikai vēl vairāk motivācija un kaut kas interesants dzīvē notiek. Nekādā protams sliktā nozīmē.
Cilāju svarus jau divas nedēļas, ļoti, ļoti patīk. Nezinu vai ir baigās izmaiņas, jo es sāku, jau esot paliesa un ar muskuļiem, bet forša sajūta, kad cilā svarus un dažreiz ir pat labāk kā dažiem džekiem, pozeriem, kas uz zāli nāk tikai spogulī paskatīties. Patīk pašai skatīties kā viss ķermenis strādā, cik daudz varu no sevis izspiest. Nespēju noticēt, ka kādreiz domāju, ka vingrojumi un svaru celšana ir garlaicīga. Man ir tik interesanti tagad iet uz zāli, negribās nemaz skrejceliņu un riteni atcerēties.
Un nobeidzot uz labas nots, nākamnedēļ man ņems zobu nospiedumus, viss tiek sūtīts uz Ameriku, domāju, pēc kāda mēneša manas neredzamās breketes būs mutē un ceļojums var sākties :)

Eu paga, bet bargais trīs gadus neēda dēļ tās prāvas, jo neviens nepiedāvāja darbu? I am like terrified. In this frame of mind we see different levels of amagilmy, jo patērētais cukurs nav vienīgais gastro labirints.

Labi, man jau kauns paliek. Tas taču izskan pa visu latviju.

Eu, punkts vispār ir reāli rēcīgs. Ar to tu atzīsti grēku, tapalk talk now aibrahim mēs tuvas kaujā labi saprotam, kas ir lielie spēlētāji mēs vienīgi avīžrakstā izlasām par adekvāto prāta spēju rast risinājumu pat situācijā, kad gundega repše ir rēcīga now you need to be very careful the dogs are barking.

Braucu šodien pa Krasteni un vienā vietā tur pilns ar mašīnām! Sastājušies krustu šķērsu. Jau cik gadus tur braucu, bet pirmo reizi ko tādu redzu! Parasti tāds patukšs un tā. Un tad tik sapratu, ka visi laikam kā traki uz tām ziedu bāzēm sabraukuši ;).

Ilgi nespēju noformulēt, kāpēc man riebjas sazvērestības teorijas, un arī šobrīd tie vārdi, kas atnākuši līdz prātam, nav gluži precīzi. Bet, vārdu sakot, man šķiet aplam primitīvi iztēloties lielu cilvēku kopumu kā kaut ko ļoti racionālu un prognozējumu. Tas ir, es neiebilstu, ka ir situācijas, kurās prognozes principā ir iespējamas un dažas no tām var piepildīties, taču galu galā, mīļie, - pat šaha spēle, kurā ir ļoti ierobežots figūru un gājienu skaits, var izrādīties visai grūti paredzama. Taču šahā ir izslēgti gadījumi, kad bandinieks, nenonācis līdz laukuma pretējai malai, sāk piepeši iet kā zirgs, jo ir nedaudz iedzēris, apspriedies ar domubiedriem un saņēmis visu zirga drosmi; ir pilnīgi neiespējami, ka torņa vadītā mašīna visnepiemērotākajā brīdī avarē, jo pār ceļu skrien stirna, bet laidņa plānotā operācija izgāžas, jo viņš todien cieš no gastrīta lēkmes.
Katru dienu neskaitāmas Anniņas izlej uz sliedēm saulespuķu eļļu, bet berliozi turpina klāstīt, kuras revolūcijas uzvarēs un kāpēc.

And here we have washing dishes in the sewers.

šonakt biedrībā izšāva trīs logus ar kādu mazkalibra ieroci... nekāda signalizācija nenostrādāja, tai skaitā arī tā, kas reaģē uz vibrācijām, tāpēc apsardze neatbrauca... kad tika konstatēts notikušais, tika izsaukta policija un uz vakarpusi arī atbrauca... un ilgi mērījās krāniņiem, lamājās, runāja visādas muļķībijas un ilgi minēja ieroča tipu un kalibru... kad policija aizbrauca, Līga izgāja laukā un atrada lodi :D

trallallā, šī gada pirmais simts ir noskriets. ceru, ka būs vēl daudzi. pa mazpilsētas ielām un upmalu šurpu turpu defilē ļaužu masas. ar bērniem, puķēm un suņiem. visi tādi apreibuši no saulītes un pāvasara. melnalkšņi un lazdas ir jaudājuši uzziedēt otrreiz, un dzeltenas spurdzes mirdzinās saulē. pelēkā sūna un kūla vēl vakar bija pavisam pelēka, bet šodien zaļums visur sit cauri.

starp citu, ja nu kāds te cibā plāno braukt uz filmu festivālu tartu, tad šodien un rīt lux express superīgo autōbusu (bezmaksas karstā šokolāde, mwahahaha!) biļetes var dabūt ar 50% atlaidi par godu sieviešu dienai. WIN!

protams viņa nevar iztikt bez šī akūtā sievietidienas sveiciena ^^ uzreiz kad iekāpju mašīnā. tālāk viņa dodas vadīdama savu semi locekleni draudzeni stūri un ik pa brīdim izsaka kādu kotleti izsaka komentāru sakarā ar auto un satiksmes literatūru, kur zem tēmas "degviela" viņa ar drukas kļūdu steigas(iespējams) dēļ blakus sēdošajam nabaga vīrietim iekomentē "pagaidi, tā būšu es, kas ielies degvielu," un viņa raida pasaulei tādu kā smaidu, tālāk iepriekš norādītā persona iekāpj atpakaļ lieliskajos cilvēces sasniegumu augļos mašīnā, ieslidina vazelētā rokā telefonu un atklāti visiem priecīgi paziņo par atzīmējamu humoru "man tikko īsziņā atsūtīja sveicienu sieviešu dienā krievu valodā!" Brīžiem, kad ir satiksmes vaļa vai kāds man nesaprotams uzbudinošs notikums viņai labpatīk sevi izteikt garākā taisnē, taisnē uz kurieni es nezinu, bet viņa zina. viņa zina un viņa ir sieviete un arī to viņa zina, iespējams viņa pat zina, ka ir zinoša sieviete.

Viens no fenomeniem, kas man nav saprotams, ir spēja pļāpāt pa telefõnu. 1/2 stundu, jau. 1/2 STUNDU!

upd: 40 minūtes! Apbrīnojami!

https://www.youtube.com/watch?v=bDpm8wUGPK4

kaut kā tā ;o)))

Ar šo pasludinu velosezonu par atklātu.

Jā, un visām smukajām bučas!

Mākslas darbi rodas mokās... jā. Nu, ne gluži mākslas darbi, bet raksti, kas ir uz robežas ar... īsti pat nemāku pateikt, ar ko. Protams, runa nav par vidusmēra rakstu Latvijas Avīzē. Pārstrādāt un papildināt tekstu ir daudz reižu grūtāk nekā vispirms uzrakstīt melnrakstu. Bet, tā kā šis ir mans pirmais mēģinājums reāli kaut ko tādu darīt, tad ne viss, bet daudz kas ir piedodams (es vismaz tā ceru). Lieliski būtu visu aizsūtīt līdz pirmdienas rītam (agram), lai neesmu galīga bremze, tikai stulbi, ka pieķerties labošanai varēju tikai šodien. Mistiskā kārtā iepriekšējās dienas darbā bija pat ļoti aizņemtas, lai gan parasti var sēdēt un nagus vīlēt (neesmu vīlējusi, bet reiz lakoju gan). Ja ne es atrodu misteru Pēdējo Mirkli, tad Pēdējais Mirklis allaž atrod mani.

Bet vakarpusē laižam pie karbonaade un viņas ''otras pusītes'' Bābu dienu svinēt :D Un ne tikai to, bet arī jaunos matus un vispār - tādu kā novēlotu sālsmaizi.

tikko piezvanīja ilze un teica, ka viņiem ōmiņa atvedusi nelielu, baltu, draudzīgu sunīti, kuram tagad vajag atrast mājas, un es nevaru saprast, vai tā būtu zīme, ka man tādu sunīti vajag paņemt pie sevis.

baigi bēdīgi palika vispār, jo es visu laiku aizmirstu, ka mans sunītis ir beigts. jāpapinkšķ, jāpadomā.

upd: sunītis tomēr brauks uz laukiem. labi vien ir, es laikam neesmu vēl gatava.

Sirsnīgs sveiciens visām cibas sievietēm starptautiskajos svētkos! ( Šeit. )

mani tiešām ļoti sajūsmina un mulsina brīži, kad meitenes man izsaka komplimentus par izskatu.

un es cenšos teikt. mēdzu pieiet arī nepazīstamām dāmām un būt tas krīpīgais skuķis, kas pasaka, ka, manuprāt, viņa ir apburoša.

vēl cenšos nemelot. tas ir, nekad nekomplimentēšu kaut kādus niekus, ko nedomāju. to es taupu vīriešiem, kuri jāpaved, mirkšķinot acis un tverot katru viņa vārdu. sešdesmito kosmopolitēna stilā. nu, tikai gadījumos, kad viņi ir tādi kropļi, ka tikai tā ir nošarmējami, tādi, ak nieki, tādi vīrieši parasti tāpat izstaro sajūtu, ka gribas izdzert viņu vārdus. no lūpām, vēlams.


maz tādu, protams. parasti viņi ir gļēvulīgi, neizlēmīgi, slinki, egoistiski un, bļin, pat to sasodīto tulpīti nemāk iedot. vīriešiem jādāvina sievietēm puķes. pirmkārt, lai viņi iemācītos iznest žestu, kas it kā ir tik muļķīgs, bezjēdzīgs un potenciāli neveikls. otrkārt, lai viņi vairotu skaistumu, visu pasaules skaistumu taču nevar sieviete turēt uz saviem pleciem. treškārt, lai viņas smaidītu. tas, kā sieviete smaida, kad viņai pasniedz ziedus, tas ir viens no burvīgākajiem smaidiem pasaulē.

astotajā vai sešpadsmitajā martā, tas reiz ir gluži vienalga. bet parasti tie, kas nedāvina šodien, nedāvina nekad.

priekā, skaistākā un saprātīgākā cilvēces daļa!

Paldies Au par balli ! Tā bija brīnišķīga!

priecīgu starptautisko toadbeautyju dienu!

August: Osage County (2013)

-- Mūsdienu jaunieši daudzas lietas uzskata par grantētām, -- teica Ezra Jansons, -- piemēram, vietējas nozīmes ceļus Latvijas laukos.