Es nesaprotu, kas ir Jāņi?

Šodien esmu samērā nesatraukts - pulss 51 sitiens minūtē.

Pagājušajā nedēļā mani aizkustināja filma The Room, viens no tiem "so bad its good" veida šedevriem, kas apgāž visus labas kinomākslas likumus un (neapzināti) parodē žanra konvencijas. The Room piesaista ar savu eagerness un pilnīgu pašironijas trūkumu, gluži kā Krišjānim sviesta cibā, kas komplektā ar tās pilnīgo nekompetenci rada absurda humora iespaidu. Pie tam filmas sižets ir tik vienkāršs un klasisks, ka līdzinās gluži vai grieķu traģēdijai vai Šekspīram, līdz ar to padara The Room viegli skatāmu un savā ziņā dziļu. Es vēl teiktu, ka The Room daudz labāk nekā citas, konvencionālās filmas attēlo dzīvi - dzīve ir pilna ar epizodēm, kuras nekur nenoved, dzīve ir pilna ar dialogiem, kas atkārtojas (kurš gan nav saskāries ar vecākiem, kuri vienmēr grib runāt vienu un to pašu un risināt bērnu problēmas, gluži kā Līzas māte), dzīve ir pilna ar neloģiskām rīcībām, ar ne līdz galam izdomātām scēnām un emocijām, teksta, kas tavā prātā izklausās traģisks, bet izrunāts kļūst smieklīgs, dzīve ir pilna ar sliktiem aktieriem un grūti saprotamiem akcentiem, dzīve ir pilna ar sekundāriem personāžiem, kuri sižeta attīstībai neko nedod. Varbūt tas viss ir Tomija pretreakcija uz kādā dramaturgu iesācēju seminārā saņemtajām pārlieku shematiskajām pamācībām, "fuck the rules!" tipa ņirgāšanās.

Vēl vairāk par filmu man patīk tās gluži neticamais aktieris / režisors / producents Tommy Wiseau, garmataina vampīra un barbaru karavīra salikums ar amizantu akcentu, kura pirmsākumi meklējami nezināmā austrumeiropas valstī. Tomijs ir iedvesmojošs tēls, varbūt tāpēc, ka viņa negatīvajās (?) īpašībās atpazīstu sevi. Varbūt tāpēc, ka apskaužu pārcilvēciskā optimisma dēļ - tāds optimisms ir raksturīgs noteikta veida startupu dibinātājiem / entrepreneuriem, rokzvaigznēm un citiem egomaniakiem.

Kindle nopirku grāmatu The Disaster Artist (autors ir Gregs, aktieris, kurš spēlē Marku). Tomijam un Gregam šobrīd klājas labi, pēc Disaster Artist tiek uzņemta lielbudžeta filma. Komplektā ar Wiseau optimismu tas kļūst par visnotaļ pozitīvu stāstu - tā teikt, lai cik arī nekompetents un visu izsmiets tu nebūtu, turpini vien tik savu lietu, beigās tevi gaida panākumi, pat ne gluži tādā veidā, kā sagaidīji.

shodien mani nobiedeeja totaali negaidiita, sirsniiga saruna ar priekshnieku, kursh pastaastiija, ka ir taada lieta kaa depresijas stupors. mees saakaam runaaties par gjimeneem un attieciibu probleemaam. uzzinaaju, ka arii vinja un vinja sievas gjimenee passive agressive, nepasaciitu lietu, izlikshanaas ka viss ir labi rutiina ir norma. izraadaas deelj shiem psihologjiskajiem biedriem, vinja mammai saakaas smaga depresija, kas izveertaas iepriekshmineetajaa stuporaa. es ljoti shokeejos, jo priekshnieks ir tipisks bagaatais torijs, kura gjimenei ir sulainis un visiem ir viss ko vien var veeleeties (obviously iznjemot Jungu par chomu). depresijas stupors ir tad, kad tu esi tik depresiivs, ka tavs kjermenis vienkaarshi atsakaas darboties un viss ko tu iespeej dariit ir klusi seedeet taa it kaa tu buutu viistoshs daarzenis bljodaa uz galda. varbuut tas notiek tad, kad depresijas rezultaataa dramatiski saruuk prefrontal cortex, saviist taa kaa daarzenis bljodaa uz galda, un cilveeks pat gribeedams neko nevar padariit. es nesen naakot kaajaam maajaas paari tiltam par to klausiijos un shokeejos, un tagad man tieshi to no zila gaisa pastaastiija pashas priekshnieks. un es nobijos, jo man shodien mazliet taa bija metro. es seedeeju mazliet stuporiigi un man viss bija vienalga, kameer parasti esmu anxiously alert un juutu pasaules durstiigo uzmaniibu no visaam puseem, funktiereeju, ko par mani domaa zeeni kas ir metro un vai man labi izskataas mati, vai zekjubiksei nav atiris diedzinjsh, vai muuziku neklausos par skalju, vai kaads nelasa manas domas un tamliidziigas lietas.

esot atklaatai, es zinu ka par manu pashreizeejo muddy waters omu ir atbildiigi: pms, cold crispy brewskies, stress darbaa, love triggers. un ja visas shiis aarishkjiibas aizvaaktu vai izrunaatu, tad es atkal buutu galaktiskaakais taureniitis. i don't even mind uncertainty too much as it can also be intoxicating, gentle and soothing, bet visas iepriekshmineetaas lietas maigo uncertainty balansu saviljnjo un bad infinities arrive collapsing into bad probability functions and resurrecting ancient patterns that come barging in on me producing a flux of ever creative plethora of same old nasty triggers.

bet es juutos, kaa es varu izdziivot, ka arvien stipraak es izjuutu ka i have an obligation to my sanity. and it feels less of an obligation, but more like a past time while i'm doing life=time. man vispaar dazhreiz shkjiet, ka dziive ir vieta, kur meerkjis is panaakt maksimaalo iespeejamo sanity. sanity being a quality, where you minimise the conflict within yourself and with others while remaining engaged in the world and preferably contributing to lessening the overall suffering. no shaada skatpunkta, jaaatziist, ka shkjiet diezgan komiski vispaar jautaat, kaapeec mana dziive nav perfekta un prieciiga un gatava. un lai arii man izskataas, ka visiem citiem dziives ir prieciigaakas un gatavaakas, taa arii ir komiski un neinformeeti domaat.

*

shis vispaar ir epilogs tam, ka es vakar spontaani izdomaaju, ka i need to up my sanity. taapeec es pierakstiijos pie new-agey astrologjes, kad buushu Latvijaa. un veel uz savu dzimshanas dienu treshdien pierakstiijos pie psihoterapeites. paldies visaam damochkaam, you know who you are, kas sheit mani meegjinaaja pielauzt, juusu boreeshana shkjiet ir nesusi augljus. jaa, es savaa dzimshanas dienaa ieshu pie terapeites, es ceru, ka man shii daavana pashai sev buus praktiski un esteetiski noderiiga.

*

tagad tikai atliek svineet liigo un jaanjus. ja es dziivotu savu prieciigo, perfekto, gatavo dziivi, tad es tagad atrastos dziljos Latgales laukos, man buutu maza guljbaljkju maajinja, jasmiinu, cerinju un liepu ieskauta, ar peoniju, matiolu, naktsvijolju, flokshu daarzu. es ceptu piiraadzinjus un plaatsmaizes, vaariitu kjiiseljus un ievaariijumus, kameer mana lielaa, saticiigaa gjimene aaraa klaatu galdu, dzedzinaatu ugunskuru, dziedaatu dainas un dietu. tad mees visi pulceetos, taisiitu uguns ritu, liiksmotu un kosmoss par mums buutu prieciigs. veel mees visi neesaatu autentiskas latvju dreebes, un klausiitos forshu folklorisku vaibiigu spotify pleilisti.

bet es kaa parasti esmu viena pati istabaa, un svinu liigo ar pushkji peoniju un pashtaisiitu vegaanu rosolu (idk). vakaraa ieshu skraideleet un lekt paari sprunguljiem parkaa.

Peldsezona atklāta. Also, pirms 7 gadiem šai dienā iepazinu savu labāko draugu. Cheers and love to all.

"Jesus saw some babies nursing. He said to his disciples, "These nursing babies are like those who enter the (Father's) kingdom."
They said to him, "Then shall we enter the (Father's) kingdom as babies?"
Jesus said to them, "When you make the two into one, and when you make the inner like the outer and the outer like the inner, and the upper like the lower, and when you make male and female into a single one, so that the male will not be male nor the female be female, when you make eyes in place of an eye, a hand in place of a hand, a foot in place of a foot, an image in place of an image, then you will enter [the kingdom]."
(Gospel of Thomas 22)

ar katru gadu ignorēt svētkus (to tradicionālajā izpratnē) kļūst arvien vieglāk. ja agrāk bija tāda kā drusku skaudība, drusku vainas sajūta, tad tagad viens vienīgs prieks par papildus brīvu dienu
tāpat ikdienā nav laika un spēka tiem pašiem serikiem, tā ka - līgo! līgo! - svinēsim ar serikiem un semuškām

Ir labi būt Rīgā. Ja nejauši neiemaldies krastmalā. Vēl labāk rīt no rīta.

Ir kāds automehāniķis, sociotips: džeks, kā jau daudziem no viņiem, pretty much parasts automehāniķis, kas savā darbā visu laiku klausās kaut kādu populāro radio ar daudzajām reklāmām un topu dziesmām. Kurš daudz smēķē, ir jautrs džeks un labi saprot mehānismus. Un šodien es uzzināju, ka šāds cilvēks regulāri ar savu apziņu ceļojot uz nākotni un runājot ar "saviem dieviem" (par ko viņš nevarot stāstīt savējiem, jo tie padomāšot, ka viņš ir jucis).

brīnišķīga diena. gandrīz nevienas mašīnas, tā dēļ vien ir vērts palikt pilsētā.
atbraucām pirmo reizi ar Simoniņu ar riteni uz Zolitūdi. viņš izrādās ņerkst, kad ir par lēnu vai jāstāv, ātrumā viņam nav iebildumu pret krēsliņa šaurību.
šašliks arī nevainojams. labākie Jāņi mūžā.

Ja Līgo rītā stīvi kauli, būs karsta vasara.

Mazliet par jaunākajām kultūras aktivitātēm.
makes me wonder...
Var nestīties visu. Galvenais ir pats jautājums.

Ir samērā grūti izkrist no sabiedrības. It īpaši man nemaz negribas.

kalnam pāri veļas biezi, vatīgi mākoņi, kopumā viegli apmācies un pēc sarunas ar Ilonu dzimusi vēl viena lieliska, sus-pointīga jūlja ideja. divas kafijas, zemenes un restarts ir sācies. vī.

Šogad Jāņos skan Fantomas.

pirms brīža sākām skatīties sister wives un aš žēl palika mormoņus - i jādzemdē pārsvarā mājās, lai nepaņem pie dziesmas par daudzsievību, i jāmācās pašiem savās skolās, lai parastie bērni no poligāmām ģimenēm nākušos neizsmej (bet mormoņu skolas nav akreditētas n šit), un jāseko līdzi tam, lai piektā sieva labi satiek ar pirmo, un nauda kaut kā jāpelna un un un

Žanrā "normālas, ikdienišķas sarunas pie alus"

kakjux: Visa mana dzīve ir castle.gif.
vistu_zaglis: *castle.gif*

----

Kratām pačkas pie Mobija "Erupt and Matter"

K-x: Revolūciju! Es pieprasu revolūciju!
VZ: Nē nu – mēs jau varam iet ielās un sākt, bet nav līdz galam skaidrs, ko tieši darīt. Varētu apgāzt ceļazīmi, bet viņa jau ir nokritusi.
K-x: Es viņu pacelšu un nogāzīšu, tad jūs visi, bļaģ, redzēsiet!

----

K-x: (ar drūmu jebaļņiku) I'm fucking excited.
VZ: Aha, izskatās.
K-x: Es pieprasu kaut kādu empātiju!
VZ: Awwww
K-x: Bļaģ, ok, labāk nē!
VZ: Nu atvaino, tas sākas uz burtu A un bija pirmais rezultāts manā feels tabulā.

Nav entuziasma šiem svētkiem.
Velk uz miegu vai vannu. Lai gan noskaņojums ir OK.
Trīs dienas ceļot ar taboru ir darījušas savu.

eat, sleep, rave, repeat.

teicu VZ, ka man pohiņa. viņš teica, ka +/- piekrīt. sašutu un atbildēju, ka I don't need you to validate my need for validation. VZ viss tāds, a ko tad? es saku, ka pohiņu ta, jo, ja nu tā tikai manā galvā... oh wait.

citās ziņās gribu pierakstīt, ka šovakar satikšos ar meiteni, kura nemāk flirtēt. mums lieliski sanāk neflirtēt. no kopīgiem draugiem uzzināju, ka viņa traka. un vispār viss tāds... nu. a ko nu?

ak jā, Terēze Maijs laikam apžēlojusies par mums nabaga dirty imigrantiem un, ja nu esam uk ilgāk par 5 gadiem, tad ļaus palikt.

ha!
Viņa izvilka telefonu, jo gribēja ieiet internetā un atverot pārlūku viņai ielādējās mans klabs :D

Mazliet klusuma brīdis un abi stāvējām kā apstulbuši un nobijušies - viņa, jo meloja, ka nelasa, es - jo sāku domāt cik daudz viņa ir izlasījusi :D

...Viņa teica, ka vairāk nekad nelasīs...
es savukārt, laikam, biežāk likšu šo to zem actiņas :D

p.s.
Joprojām nesmēķēju, ar diētu iet forši, es jūtu, ka esmu bišk pat kko nometis...Nu pēc biksēm un drēbēm var pateikt, kaut kā viss tāds brīvāks paliek... vispār esmu baigais malacītis palicies.

drogainings

Labdien! Nereāli, bet ja nu- vai kāds vakarā nevar mani pa ceļam/vai vienkārši aizvest uz Tukuma pusi, Zentenes pagastu? Vai arī rīt no rīta ? Atlīdzība un tā tālāk (:
kāds ar auto, ANYONE ?

I mean, I don't know, maybe Jeb is doing great, maybe Jeb is looking for Trump, maybe Jeb is saying - Jeb 2020

A mēs šodien uz kapiem.

Kā no rīta uzzinu sociālajos tīklos, neesmu bijis vienīgais, kuram šonakt bijusi darīšana ar Hitleru. Izrādījās, ka Hitlers tomēr ir pamanījies nodzīvot līdz sirmam vecumam un nomiris tikai tagad. Man viņš bija jāsapoš bērēšana, bet nekā stīvajās kājās nevarēju uzdabūt cietas melnas ādas kurpes. Bet Hitlers izskatījās kā jau Hitlers, tikai krietni vecāks - frizūra, ūsas ierastajā fasonā, bet viss pavisam sirms. Jāpiebilst, tas viss notika manos sapņos jau bieži sastopamajā "Āfrikas" valstī. Krita arī lidmašīnas, satiksmes autobusi ripoja okeānā (traktori tos atkal vilka laukā, un satiksme varēja turpināties), pūtēju orķestris armijas bāzē atskaņoja "Bolero", bija jācenšas nofotografēt saulrietu un cilvēka sejai līdzīgu klinti jūrā, vēl bija arī kaut kāds muzejs utt. Bet tas Hitlers, Hitlers!

Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Ar kaunu jāatzīst, ka tikai šorīt, moduma īgnumā uzzināju, kas ir slavenais Dallesa plāns.
A, neko. Ārā smuki spīd saulīte, jāņem suns un reptīļu ķeramais tīkliņš, jāiet pie dabas.
No passaran!

http://www.medicaldaily.com/cry-it-out-6-surprising-health-benefits-shedding-few-tears-333952

pateicības:
vakar ap septiņiem, kad man jau likās, ka izlaidīšu garu, palika vēss. visi guļam,
melns kaķītis atnāca ciemos, viņš katru nedēļu mazliet paplašina teritoriju,
labi paraudāju (nav smieklīgi),
sāpošais kakls nahrenizējis runāšanu, reizēm ir labi paklusēt un paklausīties -
visi dzīvžogi zied - kā atver āra durvis, pilna māja saldas, dullas smaržas


man liekas, kaķītis mums bez visa cita ir atstiepis blusas. viņš/a tāds smieklīgs, vispirms nāca līdz dīķim, ziemā un pavasarī, tad līdz terases trepēm, tad vasaras sākumā pabāza purniņu atvērtajās āra durvīs. tad izstaigāja zem galda un nu jau ticis līdz otrajam stāvam, ievieš kārtību guļamistabās un vannasistabā. liekas, sācis apgūt arī bēniņus. ziņkārīgs kaķītis, melns kā ogle. varētu arī iekāpt klēpī un pamīļoties, bet, gan jau. dzīvotu mājās, pieradinātu -

Tik tuvu, ka faktiski spēju sajust smaržu savos sejas caurumos... Lūdzu, Latvija, attopies. Gandžas tirgus vēl ir svaigs, pagaidām vien veidojas lielie spēlētāji un konglomerāti. Tā ir izcila iespēja nopelnīt uz "miljardu biznesu". Taču, ticu, savu stulbo aizspriedumu dēļ mēs nekur tālu, nu, vismaz ne tālāk par interneta balss vākšanām un moš arī kādai publiskai sanākšanai vai divām, netiksim. Sauc mani par depresīvo, pašnīstošo latvieti, taču es tevi saukšu par savu mincīti. 

šito laikam es gribētu tomēr piezīmēt, kā mums pazuda Phu quoc fish sauce suvenīra izmēra pudelīte, kas bija domāta zin, kas tur uz plauktiņa stāvēja pusgadu, un tad pēkšņi, kad es nosaulcīju putekļus tās tur vairs nebija, un es zinu cik ļoti ir mums bardaks dzīvoklī, bet es tik ļoti labi orientējos savā bardakā un zinu precīzi kur es ko varu atrast

Man ir izkapts! Es esmu spēcīgs cilvēks.

1)Teiciens "izlietu ūdeni nesasmelsi" īsti neatbilst patiesībai. Nezinu, cik tur bija izlijis, bet kādus deviņus litrus sasmēlu. Ar krūzīti un rokām.

2)Sāk zust jebkāda cerība, ka šajās mājās tikšu pie iespējas mazgāt savas padauzas drēbes savā veļasmašīnā.

Šajā kustīgajā foto redzams, kā es bieži jūtos un rīkojos publskos pasākumos, aizejot ar kādu konkrētu peronu, taču sastopot daudz citus atvērtus cilvēkus. Beigās gan kauno par to. Taču tas redzams purniņā.

Kvalitīšit materiāls, neticami, atrasts cita cilvēka cibā

biezpilota lidaparāts

Amatieru porno Anālais sekss Apakšveļa Aziātes BDSM Bijušās draudzenes Biksītes Biseksuāļi Blondīnes Brunetes Divos caurumos Emo Erotika Fistings Fitness Grupveida sekss Indietes Jauniņās Joki Kājiņas Karstie Kostīmos Kulakā raušana Latīnietes Lesbietes Lielās pakaļas Lieli locekļi Lieli pupi Masturbācija MILF Nēģerietes Orālais sekss Orgasmi Orģijas Pieaugušās Porno multfilmas Porno saieti Porno sievietēm Porno video Pornozvaigznes Publiskais sekss Resnās Retro porno Rudās Sekss mantiņas Sekss trijatā Selfiji Shemale Skaistas meitenes Skvirtings Slavenības Smagais porno Spalvainās pežiņas Sperma Spermas šļakatas Starprasu sekss Studentes Tieviņās Tuvplānā Sex foto Sex video

Starp citu, zinājāt šādu cietuma likumu? Zinu, man arī tas šķita paradoksāls, jo sieviete tomēr ir sieviete - you can fuck her anyway you like (tas pats gan attiecas uz vīrieti no siev.skatu punkta; vismaz tā būtu jābūt soc.taisnīguma vārdā). Proti, ka es vai jebkurš cits cietumā būtu apuščenijs jeb zemākās kastas pilsonis tikai tāpēc, ka IRL'ā ir piekopis un piekopj sieviešu orālo samīļošanu. Smejos par so fucking obvious gif animāciju, tipa "mammu, a kas ir orālā samīļošana?". Enīvei, tāpēc you don't go bragging in da prison about you eating a lot of puss puss in the free world (same as sucking dicks, but that's too obvious to note). 

es dievinu šīs gaišās naktis

"- Kas jauns, antikvār?
- Viss ir ļoti slikti, Aleksandr...
- Tik slikti, ka tev ir palikusi neuzticīga pat tava dabiskā jautrība?
- Kā? Nē ne, dabiskā jautrība, haha, nē! Viss ir ļoti slikti, haha, Aleksandr! Un kļūst aizvien sliktāk un sliktāk - grēmas kuņģī, pigmenta plankumi no liesas, seksuālā ne pie tie ka mī ba, atmiņu bedres, hehe, turklāt es vēl stāvu pašā bankrota malā... Aleksandr, tu man esi tik vajadzīgs...
- Laipni lūdzu, vecīt!
- Atnācu Tev pajautāt, vai tev varbūt nav revolvera un vai tu nevarētu viņu man aizdot? hi hi
- Bet lūdzu!
(pasniedz no kabatas)
- Ne, es nevaru, man ir pilnas rokas (ar vijolītēm)...
- Paklausies, Leon, tā jau nu nevar - ja reiz prasi, tad jāņem pretī!
- Neko teikt, tu droši vien sajuktu prātā, ka es tā ņemtu un aizlaistos uz viņpasauli!
- Nemaz ne. Ja tas tev nāk par labu...
- ...Šī tava draudzība sniedzas pārāk tālu!
- Tā sniedzas tik tālu, cik tālu tu to vēlies!
- Man ir aizņemtas rokas, Aleksandr... Vai tu neizdarītu man to pakalpojumu un nenospiestu revorvera mēlīti?
- Ar lielāko prieku!
(tēmē)
-Neesi taču idiots,,, tas verķis tak tev droši vien nemaz nav pieladēts?!
(Puf)
-Pat, ja šis verķis ir pielādēts ar tukšām patrōnām, tad - tomēr...
- Nospiest?
- Nē! Tu parāk labi spēlē, gandrīz tik labi kā blēdīgs kāršu spēlmanis!
- Labāk, nekā blēdīgs kāršu spēlmanis!
(pif pif pif pa vijolīšu pušķi)
- Redzi,es nekad nepielādēju ar tukšām!
- Vai tev visi nav mājās vai? Ko tu te trako, laikam esi galīgi jucis?! Vai tu saproti...
- Neuztraucies, vecīt, man nekad nav bijis padomā darīt kaut ko tādu, ko tu pats no manis nebūtu lūdzis un tu pats esi tam dzīvs pierādījums!
- Bet ja nu es būtu lūdzis šaut?
- Tad pasaulē būtu par vienu stulbeni mazak, no tā visi butu tikai ieguvuši!
- Tas viss taču nav taisnība? Tu taču nešautu? Tev nav tiesību, tev nav tiesību, līgumā tas nav minēts! Tas viss ir ķinītis, nekas vairāk kā ķinītis, ķinītis ragnesim!
- Jā, Leon, kaut kas tamlīdzigs!
- Bet neaizmirsti, ragnesi, drīz tas ķinītis beigsies..
- Protams, protams, bet pagaidām es maksāju. Tātad, antikvār, kas jauns?
- Viss ir ļoti slikti, Aleksandr...
- Kas Tev noticis?
- Man vajadzīga tava palīdzība!
- Ak tu, muļķīti, nebēdājies, vēl taču es esmu pie tevis!
- Protams, tu esi pie manis, turklāt tik tuvu... Uzsit man uz pleca kā tu to proti, sirsnīgi un uzmundrinoši!
(plop plop plop)
-Ak tu, manu veco zēn, Leon,
-Mīļais dievs, cik gan tu spēj būt tuvs, ja tu to gribi!"


(Hamilkāra kungs, 1983., pierakstīts speciāli 2 draugiem, kas šodien staigājuši apkārt, smējušies un runājuši muļķības.
Man notirpa kāja, pulkstens 22:57)

LA. “Rešetins nav pietiekami drosmīgs cilvēks, jo viņš nepateica, tieši kuras izrādes viņš uzskata par nominācijas necienīgām. Viņš šādā veidā ir apdirsis visus nominētos kolēģus,” teātra zinātniece Silvija Radzobe apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā “Rampas Ugunis”, komentējot aktiera Intara Rešetina izteikto viedokli par to, ka “Spēlmaņu naktij” nominētās izrādes nav pelnījušas šo nomināciju.

Teātra zinātniece raidījumā norādīja, ka ir Rešetinam jautājusi, kuras izrādes, viņš uzskata par necienīgām. “Atbilde nesekoja. Pirmkārt, es secinu, ka Rešetins nav pietiekami drosmīgs cilvēks. Otrkārt, nesniedzot atbildi, viņš ir apdirsis visus nominētos kolēģus, jo viņš nav pateicis, kuri ir tie necienīgie nominanti,” savu viedokli izteica Radzobe.

Bija plānots, ka šodien īsā un priecīgā pieskrējienā pabeigšu darba lietas, pēc tam došos romantiskā pēcpusdienas randiņā, un varbūt pat vakarā pagūšu uz lekciju "Bolderājā". Tā vietā esmu gandrīz visu dienu blenzusi monitorā uz jaunievēlēto Rīgas Domi, astoņos vakarā beigusi darbadienu un atgriezusies mājās - nogurusi, bet neapmierināta. Sieru netaisīšu, rīšu čipsus, kad jau, tad jau.
Līgo, ja!

i just want something nice ontological to happen. kaut viena vismazaakaa lietinja, kas man dotu iedvesmu un ticiibu, ka i can do life. tas var buut jebkas, un ja tas notiks, es tam uzklupshu kaa ravenous harpija un smagi, brutaali, vardarbiigi ticeeshu against all reason and against da police. citaadaak visa eksistence ir kaa sliideeshana uz leju, dazhreiz tev paliek zheel tas aatrums ar kaadu tu sliidi uz leju, taapeec tu sasprindzini savu vaajo mazo rocinju, un ar peedeejiem speeka krikuminjiem nedaudz piebremzee sliideeshanu un vienkaarshi turies, turies, turies. bet agri vai veelu rocinja atkal savaargst un tu palaid valjaa un atkal sliidi lejup sejai braukoties gar dubljiem un maziem paarmetumu, vilshanaas, vainiiguma oljiem birstot uz paura. bet ja paraadiitos kaut viens mazinjsh vadziitis, aiz kura rocinja aizkjertos, tad vaigi paliktu saarti un acis spozhas, un es vareetu ne tikai tureeties, bet varbuut eforijas iespaidaa pat uzvilkt sevi augshaa uz taa vadziisha un tur patupeet kaadu briiksninju, varbuut tieshi sagadiitos, ka ir saulriets un buutu uz ko skatiities, atvilkt elpu skaisti kaa cilveekam. bet es tur vairs netupeetu kaa vaargonis, es buutu paarpasauliigs eerglis ar zelta spalvu, dimanta nagiem, uguns opaala aciim un dziesmu kas shkjelj laiktelpu, bet arii miiliigs, taads kas piepilda visu paareejo cilveeku sirds veeleeshanaas.

kaapeec nevar notikt kaut kaads ontologjisks vadziitis? vai arii, kaapeec man nepietiek apzinjas, ja ontologjiski vadziishi notiek, bet es esmu oblivious of their magical occurrences.

es sho visu rakstu tukshumaa. es pilniigi izteelojos, kaa manu vaardu burtinji atdalaas un pa vienam kaa sniegpaarslinjas izput auksta, vienaldziiga kosmosa dziilees

ieva tikko teica, ka man nav draugu, jo es vislaik bļaustoties, ka neesot. citiem arī neesot, bet vismaz esot decency neaurot, ka nav.

nepatiik taas dienas, kad eju pa ielu un izmisiigi domaaju plaaninju, ko seciibaa dariishu, ja mani atlaidiis no darba

nepatiik taas dienas, kad eju pa ielu un izmisiigi domaaju plaaninju, ko dariishu ja mani nekad neatlaidiis no darba

sweet magical trap
no human helping hands
total annihilation of direction, hope, desire, possibility
life somehow continues
some sort of lazy, terrible flux
constant and raw emotional-pain-body experience
means to what end?

Šodien, lasot Ir, vienu brīdi sajutu, ka man tīri fiziski sāk nākt vēmiens.

"-Tu gan esi labi iekārtojies, vienā dzīvoklī tev sieviete, ar kuru vairs neesi precējies, otrā - ar kuru vēl neesi precējies...
- Vispār, Vīnē vēl ir daudzi dzīvokļi, pilni ar sievietēm, ar kurām vēl neesmu precējies... piedot, irēn, šodien esmu nervozs"

Teleizrāde 2 lotiņas, 1989.gads