Jau otro diennakti pēc kārtas krāmēju savu garderobi... kāda jēga no visām tām lupatām, ja ikdienā valkāju tikai 2 džinsus, 2 džemperus un apakšveļu?

Protams, lielāko un labāko laiku es pavadu halātā, sociālo tīklu ieskauta. Un lepnā vientulībā :)

Vai kāds man reiz ir ļāvis arī vienatnē šo to nosvinēt? - nemūžam. Kaut jel vienu reizi es varētu savu dz.d. pasvinēt ar sevi divatā - aprunāties kārtīgi, ievēlēties kādu tiešām nozīmīgi vēlēšanos (nevis kā iepriekšējā reizē - bieži uzvarēt Scrabble spēlē - starp citu, pēc šīs vēlēšanās mans reitings ģimenes punktu lapā ir strauji uzlabojies - uzvaru katru otro, trešo partiju).

Njā, saule mani vienkārši atkal izceps kā jēlu olu šogad. Es gribu atpakaļ savu sejas ādu!!! Pašlaik tā izskatās apmēram kā caurumots fotoattēls, no kura glancētā kārtiņa nodiluma rezultātā sāk lobīties nost un paliek tikai tāds jocīgs, tā kā izmērcēts fotopapīrs.

Ā, un ko tad vispār varētu tādu labu padarīt ap pl.5:30 Klusajā sestdienas rītā? - ja nu vienīgi sakrāsot olas visai saimei (12 paipalu un 10 nezināmas izcelsmes lauku olas) - cik labi, ka pieklājības pēc varēšu apēst apmēram tieši 1/4 :D Bērnībā man bija klīņiski pierādīta alerģija pret olām, tāpēc attiecīgi ēdienkarte bija tāda drusku interesantāka nekā citiem bērniem. Tagad man vairs nav šādas alerģijas (kas arī ir ar analīzēm apstiprināts fakts), tomēr pie sirds man neiet gandrīz jebkādi olu ēdieni. "Mazie cālīši, lidojiet brīvībā!" - reiz multenē "Cow and Chicken" sacīja govs un meta zemē no ledusskapja jēlas olas. Tomēr cālīši tajās pat nebija "aizmetušies".

Pēc ļoti rumīgā un colīgā janvāra (kopumā izdzēru 1l ruma un 10l kolas) pienāca pavasara atskārsme, ka alkohols mani padara ļoti mīkstu (tīri fiziski). Pateicoties gripai, kas man uzklupa precīzi 1.februārī, samērā strauji no manis nokrita pirmie trīs liekie kilogrami. Vēlāk es apjautu, ka ar otru dabīgo "peldriņķi ap jostas vietu" es vairs neielīdīšu savā mīļajā peldkostīmā, un tad nāca nopietna apņemšanās atgūt tādu normālsvaru, ar kuru var viegli uzmīt smago velo Vanšu tiltā bez apstāšanās un aizelšanās. Esmu tuvu mērķim - vēl 5kg un es lidošu kā spalviņa pa vējam.

Varbūt šoreiz pat izdosies atkal ielīmēties 32.izmēra biksēs, kurās es pavadīju teju visu 2014.gada vasaru, jo pēkšņi - pilnigi visas citas bikses krita nost tik burtiski, ka apsēžoties uz zemāka krēsliņa, tās pārslīdēja pār gūžas kaulu augšējo robežu un tad attapās pie ceļgaliem, kad cēlos augšā.

Ja kāds te uztraucas par kaut kādu briesmīgu ķermeņa spīdzinašanu ar diētām un tādām lietām, tad man ir tikai viens paņēmies tievēšanā - es tikai to, ko gribas un tikai tad, kad gribas. Nekad neko neēst tikai tāpēc, ka citi tā dara. Un nedzert arī kompānijas pēc. Pārsvarā dzeru tikai ūdeni un 1 kafijas tasīti no rīta. Lai arī tas kādam, kurš sver ap 150kg, -7kg rezultāts būtu kā pīlei ūdens, manā gadījumā tie ir 10% no sākotnējā maksimālā svara, kurš uz maniem kauliem bija uzkrājies stresa, mazkustības un totālas vienaldzības rezultātā.

Līdz ar to, es eju radoši izpausties ar vistu un paipalu olām - kāds tās gribēs nest svētīt, kāds tās gribēs daudzīt pret visādām virsmām, bet es gribēšu, lai tās visas tiek apēstas pēc iespējas ātrāk un lai tas nebūtu jādara man.


Un par tām biksēm - šobrīd jau pusstundu sēžu savās laša krāsas biksēs, kurās mani jau divas reizes atlaida no diviem dažādiem darbiem. Es ceru, ka šoreiz kāds uzņemsies veikt vismaz daļu svarīgo pienākumu svētku sagatavošanā manā vietā, un ka varbūt es pati sevi atlaidīšu no "Made by Ilka" zīmolvedes pienākumu pildīšanas. Tas ir tik sooo over, ka es pat nespēju iedomāties labāku brīdi, ka 21.gadu pēc šūšanas karjeras uzsākšanas mest pilnti krūmos un nekad nafig neko virs nešūt - ir taču veikali, ir taču citi šuvēji, ejiet pie tiem un daboniet visu, ko sirds kāro, tikai lūdzu, lūdzu, lūdzu, vairs nelūdziet man šūt kaut kādas kāzu kleitas, uzvalkus vai vestes - jā, vestes es ienīstu visvairāk!


Tikko pamanīju, ka pēc vannas esmu aizmirsusi izžāvēt savas garās matu cirtas, kas šogad mistiskā kārtā pašas no sevis ir kļuvušas daudz rudākas un kuplākas. 33 gadi un katru gadu notiek kaut kas jauns. Lai nu tā būtu.

Prikiņ, ir tāda meitene Laura Kosmoss. No Kokneses (kāda sakritība!!!!). Mēs strādājām kopā. Rupji runājot, viņa ir delīsneka padauza, kura piš manu kopīraitu. Nezinu, kad viņa pieņēma šo vārdu, bet tas reāli iegriež manam PR. Vajag viņu noķert kaut kur internetā. Nu, varbūt viņa ir fane. Bet kāpēc vajag man par viņu atgādināt? Viss, kas viņai galvā, ir kaut kādas pupu mizas par maziem zēniem, ar kuriem viņa iepazīstas, ballītēs lepdensojot.

Vēl bija arī cosmo_shiva, bet tā jau ir veca un iesauku čista no manis paņēma, jo iepazināmies agrāk. Tā arī bija tādas pavieglas uzvedības. Brīnījos, kas šai ar to šivu, bet ir tāds prāta stāvoklis, kad šiva sāk materializēties. Nu, tur jāēd narkotikas vai jāsāk mirt. Vēl pastāv iespēja, ka viņai to kāds pateica.

Tik dīvaini ir pēkšņi saprast, ka es kādam varu dot mājas.

viena lieta, kas mums ar dzīvokļabiedreni kopīga, ir ka mēs abi pirms doties tautās kontrolējam garīgo ar mūziku

tulīt būs jauna vasara. akmansdies cik šis ir bijis smags gads. ja varētu sevi sagrauto sabūvēt atpakaļ. tas galīgi nebija stilīgi, cibas dievs.

ak, vai kāds par mani iedomāsies un manu aiz vientulības partenoģenētisko dzeju

diezgan smieklīgi, kā vegāni uz lieldienām taisa mākslīgās olas. esi takš godīgs, ja neēd olas, tad neēd. kas tur tik sarežğīts?

A simple little mind game called "The Scrambler" that has the power to make a girl chase you- even if she wasn't attracted to you to begin with. You can use this to get out of the friend zone, finally date that hard to get girl, or even win back "the girl who got away." The Scrambler taps into a secret desire that all girls have. And allows you to use this desire to your advantage.

The Scrambler was created by two normal guys, Rob Judge and Bobby Rio, who were tired of girls choosing other guys over them. Rather than accept their fate, the two men hacked into the female mind, and uncovered "seduction weapons" that can women are almost powerless against.

"Labāko palaidi garām." Cik vecišķīgi, ko tādu minēt. Bet nu viņam jau virs 70-it, nav brīnums, ka tik tuklas, seklas, aklas, švakas nepavisam trakas lietas, domas saka. Sūdīgi, bēdīgi un nožēlojami, ka rados ir tādi cilvēki, kas tā runā, tākā lelle no automāta : "mani, mani, es esmu vissvarīgākā"", bet, nē, nav nozīmes nekādas, cykac nekķeras, bet, laivaikā tas nebija viņš, kas to teica. Tas biju es. Viņš naivi piekrita, kaut īsti noteikti negribēja. Kautgan īsti dīvainā kārtā man pat šoreiz vajadzēja būt taisnībai, lai vai kā mačs bija labs un mēs tā vai tā tikko netieši netīšām izlīgām. Atkārtojums gan man vienmēr ir riebies. xxx varbūt tāpēc es nekad neko neesmu redzējis. smiekli nāk, un aiziet, tālumā. Aij, nāve, nāve, tu dvēselīte mana.ē.ē.ē under my umberellāāā

Simona bieds ir Datums. bailes no Datuma patiesībā ir vienas no sliktākajām, kas var būt. tās nav kā bailes no spoka, dusmīgā vilka vai gremliniem koridorā, kuru nemaz nav. vai zirnekļiem, pelēm, augstuma, lifta utt., no kā var izvairīties. pat no saules gaismas var izvairīties, bet no Datuma nevar. un nabaga bērns ir panikā, prasa 'kāds šodien datums' un baidās.
sodien nevarēju noturēt istabā, pateicu, ka Datums ir virtuvē. un viņš man saka, nē, virtuvē ir Vecums!! "kad ir Datums, tad bļauj, kad Vecums - tad raud"

un tad, kad es kaut ko saku, tad vajag dubultā, jo citādāk laikam neskaitās

nekas daudz jau nav mainījies
'-1'
'+1' (vispār jau esmu pārstājusi arī runāt)
'par īstiem draugiem'

A to Žižeku un JP kaut kur pa brīvo var skatīties?

Nu nopietni? Jau darbā sāku justies jancīgi un tiklīdz tiku mājās toč skaidrs - slima... Tieši, kad jāsāk ņemties ar max atdevi! :@

Tipa cilvēks nav dabūjis gribēto :D

https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/278231-jauniete-riga-aiziet-pie-astrologes-un-pamatigi-to-nozelo/?utm_source=inboxlv&utm_campaign=inboxlvNews&utm_medium=button

Pamet tik naglas, lai var iedzīt naidu.

Ir jārēķinās, ka paliela/lielākā Kijevas daļa atsit Centrāltirgu, bet tualetes tirdzniecības centros maksā 5 grivnas un ir caurums grīdā. Un prezidentu debates, tas tik ir kaut kas

Man patīk skaitīt. Un 1959 saskaitīti vitrāžas gabaliņi Anglikāņu baznīcas vitrāžā neliecina par to, ka biju garlaikots. Esmu pacietīgs un mērķtiecīgs. Pat, ja pēc šaubu plūdiem nākas to sev atgādināt atkal un atkal.

Lai būtu daudz sēņu, iepriekšējā gada sēnes ir jāapēd.

Vīrs nupat mani TĀ aizskāra vietās, ka gribu ne tikai šķirties, izšķaidīt pannu pret, bet arī nebraukt nekādā atvaļināju

Tagad nevaru saprast, is that me, vai tomēr pilnmēness un pienākošās mēnešreizes, bet kamēr nesaprotu, esmu nokaukusies līdz mongoloīdam

un vispār. man tūlīt būs dzimšanas diena. tas ir tik forši!!!
:))

man patīk jaunais sunn o))), beidzot to grupu ir iespējams paklausīties

Offf.

man nezkāpēc liekas, viņš ir sapratis, ka viņu filmē

..izskatās, ka svētku depresija noķēra tomēr.visi tie atgādinātāji par to, ka kaut kur pasaulē ir ğimeniska sajūta...t.i.ğimenes. sajūta ir man pašai. tikai tāda sērīga.

Zēns taujāja nākt par mani rūpēties, tāpēc man tagad vajag ar vienu kāju sakārtot māju, bet es vēlaizvien nespēju noticēt, ka viņš te nāks, tāpēc impotenti sēžu gultā ar sarauktu pieri, dzerot nātru tēju un aizdomīgi klausos kā neremdināmi čivina putns.

Taču viņš nāks! Un man māja ir jāsakārto, because I hadn't had that much fun since Girl Scouts. So I just said, 'Alabama, come clean. Let him know, what's what, and if he tells you to go fuck yourself then go back to Drexl and fuck yourself.'

Protams, es konkrēti minstinos, jo man ir salūzis krāns un krāsns un divi gāzes riņķi, plauktos ir pārāk daudz Jēzus bilžu, kuru negribas particularly slēpt, duša arī salūzusi un tek, ledusskapis ir eklektiski nabadzīgs, istaba although aestetic and romantic ir weird and uncomfortable, te ir pārāk kluss un nav ko darīt, jo man pat nav televizora, man arī nav īsta skapja, plus I have zero enertainment in my store, jo viss ko es gribu darīt ir ieķerties viņa rokā un smaržot viņa kaklu. Vismaz viņa mājās es varu dreifēt uz pirkstgaliem kā Lana del Rey with sole purpose to just be there pretty for him, ik pa laikam noglāstot viņam deniņus, kamēr viņš šiverējas un taisa man ēst vai dod dzert vai rāda filmu. Bet šeit es nevaru ne dreifēt, pat ne īsti staigāt, un ja godīgi, es vienkārši sev te nepatīku. Man nepatīk tā melanholiskā meitene, ar savām simts grāmatām un bildēm un istabas augiem. Viņa ir garlaicīga un izdilusi un putekļaina, viņa māk tikai raudāt un šaubīties un atrunāties.

I guess either I or she will have to fuck off for good.

Gribēju iet ārā ar velo, bet negribēju iet viens, beigās atradu Ievu. Bet tagad klausīšos, ko dvīņu liesma man lika noklausīties.

Apsēdos uz balkona kā tāda saules baterija. Aizklīdu meditācijā līdz pašai Saulei. Sasmēlos gaismu un siltumu.

Blūziņš fonā un Olas jau krāsojas. Zīda kaklasaites ārdās ārā, sūnu pilns maiss, kur tās sasēdināt, mizas-mizas visur sīpolu mizas.
Kaķis priecīgs par olu dekoriem, kas šūpojas pūpolos.
Liela Piektdiena.

U know, one of the worst things that have changed over time is the goth subculture. I do not even know, what is wrong with these youngsters these days, but I cannot even start a convo with them, without being judged as a poser, yet all they know is witch house and emo.
Another thing is horrible, horrible touch-screen-based operational systems for computers. Seriously, why did this happen? What have we done to make this happen?
All of this will one day be included in my one-person stand-up spectacles. Well, not all of it. I will, most likely, pretend it's another genre of performing, 'cause things like "Feminist Stand-up" do not satisfy much, merely provoke.
I think, witch house will be completely gone in a few years, max.

"This is a truly remarkable video, so telling, starting from the mere geometry of the scene:

-- Thiel is flanked on either side by two aging, name-brand professors. On the right C. West, a visual self-caricature with his tired 3-piece suit+pocketwatch and hyperbolic Afro, a look that is not aging well. The talk starts with some mumbled reference to "intimate little tableside chit chat". Hmm I see how convenient, that means honored guest PT is literally boxed in.
-- On the left, R. Unger, nervously fidgeting in his swivel-chair, impatient to get his words in, looking like a little boy uncomfortable his first suit.
-- On the right, C. West very soon moves in even closer, PT clearly taken aback by the personal space violation, shifting a little in response to C. West's intrusion. C. West spends nearly the entire talk crouched, elbows on knees, angled in and insinuating that he's ready to pounce.

The old leftists demonstrate their decrepit ideologies with two favorite tactics on full display. C. West attempts to ape the 60s Black oratory tradition with his "brothers and sisters" and exaggerated (and well-timed) African American Vernacular to his enthralled audience in the audience. R. Unger in a truly amazing display of ivory-towerism combined incoherent long-winded diatribe with multiple references to his own Marxist ideas that presumably got him tenure 50 years ago and were seemingly being taught to the students in the class as 2019-relevant (yes PT I wanted to know as well, WTF is "the new vanguardism"??) in the form of "questions" designed specifically to NOT genuinely understand what the class GUEST thought about the subject at hand.

Settled behind the immovable desk, with no means of escape and so close to his new friends that from either side he gets hit by the hot air exhaled by both old men's bloviations, PT then gets barraged with questions from an UN-MIC'd (!!) audience. We can barely comprehend their specific questions, they won't be left for the record, no matter, they took the lead from their professors so very well and with an esteemed guest in their midst somehow managed to make every question about themselves, trying to catch PT in a "gotcha" moment where he might stumble and inadvertently cause insult. Or they launched into soft-polite tirades upbraiding PT for something or another via the way only the ignorant+arrogant can.

Physically trapped in an old mildewing institution and literally between two of the old mildewing academics it enables, PT faces the firing squad and respectfully engaged these student-footsoldiers and thankfully THIS TIME nobody dies. But don't miss the geometry here, it's really key, and it's dead serious. This is a classic YT video in both content and form, visually and aurally. It encapsulates PT's thinking so well, and then the video ITSELF proves him right, irrefutably, in real time, for all of us to see."

https://www.youtube.com/watch?v=h2TrRWAkbr8

Pašķirstīju zviedru meinstrīma presi, un radās jautājums - kad atnāks latviešiem tie laiki, kad laikrakstu pirmās lapas rotās virsraksti par to, ka latviešu 'baltās varas' vīri to un šo, un latvieši to turpinās pirkt un lasīt?

Es tik maz esmu zinājis par pievilcības likumiem! Varētu teikt, ka gandrīz neko. Es tagad trenēšos pielietot jauniegūtās zināšanas uz savas sievas/dvīņu liesmas. Vakar es pieļāvu vienu kļūdu.
Pievilcības likumus arī var uzskatīt par garīgo ceļu - sevis mīlestību.

Apskauties un vienkārši stāvēt. Ar mīļiem draugiem. Tas ir tik labi. Paldies, rasbainieks

Man jau kādu nedēļu ir strutas kreisajā apakšējā smaganā. Šodien, braucot trolejbusā, netā salasījos, ka tas ir ļoti kaitīgi- neiet pie stomatologa, bet dzīvot ar šīm strutām, jo tām nav, kur likties. Un tā, šķiet, 1.reizi mūžā norāvu panikas lēkmi. Nācās izkāpt no trolejbusa un apgulties zālītē. Protams, tajā mirklī man šķita, ka mirstu savu strutaino smaganu dēļ. Piezvanīju 113, sāku stāstīt, kur esmu, tante otrpus līnijas teica, lai nomierinos, un es arī nomierinājos. Visa ķermeņa tirpoņa un elpas trūkums izgaisa sekundes laikā. Jāazīst, šī panika bija relatīvi mierīga (iztēlojoties "paniku", domāju par spilgtākām emocijām). Trivial Death.

Dzēriens 777 litriga tetrapaka.

Meitene ukraiņu armijas formā pilnā ekipējumā ar metru garām mākslīgām skropstām

Miskastes neeksistē, šodien mūs gandrīz nosita puķu veikala pārdevēja, kad kautri mēģinājām savu maisu atstāt viņas konteinerī

Musulmaņu kafe ir pilns, bet mēs esam gandrīz vienīgie nesmēķētāju zonā

she thought, that being wounded is how the world is supposed to be, she thought it is her own fault, that she cannot shine, so she pretended she can. standing with her mother who does not love her and above all is also dead, she were wondering why this stunningly clever and blissful woman cannot feel anything for her, but guilt. maybe new skin will do the job, maybe she needs something borrowed, something old and something new

4 dating struggles of a highly intelligent man: 1. He's so used to being right about everything in life that he can't see how it could be possible for him to be wrong about women in any way. 2. He usually takes what women say literally, when it comes to the subject of attraction. 3. He often thinks that small talk is for stupid people. 4. He usually doesn't like to be seen as a beginner at anything.

Bērniem nemaz neliek palīdzēt darbos lauķi? Bail ka piezvanīs par eksplotāciju? Staro citu meitenes spēlējoties pieņēma izdomātus vārdus. Vienai bija manas meitas vārds, kura plivinās, otra kaut kāda Judin, kura strādā smagi. Es aiziešu tagad pie kaimiņiem un kaut ko paprasīšu tieši, lai nosarkst un sāk stomīties. Neko nezinam, mēs jau tikai ļa, ļa, ļa. Bērni ir patiesi, vecāki, garlaikoti darba rūķi, kuriem laikam nav īsti savas, interesantās dzīves.

NO COLLUSION - NO OBSTRUCTION, NO COLLUSION - NO OBSTRUCTION, NO COLLUSION - NO OBSTRUCTION, NO COLLUSION - NO OBSTRUCTION, NO COLLUSION - NO OBSTRUCTION, NO COLLUSION - NO OBSTRUCTION, NO COLLUSION - NO OBSTRUCTION, NO COLLUSION - NO OBSTRUCTION, NO COLLUSION - NO OBSTRUCTION! 

Kāzu lietas diezgan raiti notiek, bet jau ar šaizēm un pārplānošanām. Tomēr vēl ir stabila cerība, ka līdz galvenajai dienai sagatavosimies pietiekami labi :)

Vakar pēc atlidošanas secinājām, ka pārtikas veikali jau svin lieldienas un vaļā bija tikai Āzijas preču tipa veikals, kuram es vnm metu līkumu, jo biedēja tur apkārt esošo cilv klāsts... Nebija nemaz tik traki. Veikals izrādījās daaaudz lielāks nekā izskatījās no ārpuses un milzīgs preču piedāvājums. Vakar visvairāk priecājos par sienu, kas bija nosēta ar tējām, bet kādu dienu iešu vēlreiz kārtīgāk pačekot.

Lai arī atlidojot bija sajūta, ka gribās kko darīt, darīt un darīt, bet visu vakaru tikai skatījāmies filmas un iekavētos seriālus.
Btw "Ralph Breaks the Internet" ir the best multene, ko pa ilgiem laikiem esmu skatījusies. Protams, vairāk jau bērniem, bet arī pieaugušie šo to no turienes var likt aiz auss :) Un tā Shank čiksa...uhhhhh! ^_^

Pagaidām noskaņojos uz došanos uz darbu, bet tā plānu pilna galva un ideja vienu no viesistabas sienām nosēt ar plānošanas grafiku un to-do lapiņām.

Un un un...nākamā mēneša 19. datumā būs pēdējā darba diena šajā iestādē...burvīga sajūta!

YouTube
Spotify

Dziesmā spēlē mūzikas un vārdu autors Oskars Jansons (elektriskā ģitāra un balss)
Edgars Šubrovskis (basģitāra)
Sniedze Prauliņa (flauta)
Dina Skreitule (vijole)
Raitis Viļumovs (bungas)
Ieraksts veikts pie Ingus Baušķenieka studijā Bicycle systems. Māsterējis Edgars Skrāģis.
JUUK albums šī gada jūnijā.
Seko grupai te: https://www.facebook.com/grupajuuk/

Slims

Vakar sabiju Galerija Birkenfelds Čārlzs Bukowskis ''pirmie simts''. Ulvis Alberts ar turpat, te latviski, te angliski (pārsvarā) sirsnīgi čalo ar viesiem par mūziku, kamēr fonā skan Bob Dylan. Apkārt leģendārās viņa fotogrāfijas kopā ar ievērojamiem cilvēkiem. Un te viena - Bukowska īrētā dzīvokļa draņķīgajā virtuvē - kopā ar pašu vārdu virtuozu. Skaisti. 

Kā izrādās, uz Bukaresti nav tiešo reisu. Turp apmēram 11h, atpakaļ bik mazāk.

Lei samainīt nepaspēju un arī īsti negribēju - ir taču 21.gs., priekš kam skaidra nauda?
Jau lidostā to nācās nožēlot - takši tikai skaidrā naudā, taxify busy, bet, kad sagaidīju, kad nav busy, čibriks izrādās nerunāt angliski.

Taxify ir labs, bet sameklēt savu mašīnu lidostā vienmēr ir kaitinoši. Zvanu:
- where are you?
- parking!
(Asprātis - lidostā visur, kur nav skrejceļš, ir parkings)
-Which one?
-no ingliš!
-what color is a car?
-Dacia!
!@#$%^&*
Te 99,9% mašīnu ir Dacia, nemaz nerunājot par to, ka to es redzu arī aplikācijā...
Atradu lidostas darbinieci, palūdzu parunāt ar savu šoferi. Pēc tam sapratu, ka viņa laikam organizēja parasto takšu satiksmi, kuri necieš uberus un boltus tāpat kā visā citā pasaulē. Neveikli, bet izmisuši laiki prasa izmisušus soļus.
Pēcāk vēl 4x lietoju taxify pilsētas ietvaros, VISI runāja angliski. Ko šim bija jājājas uz lidostu nerunājot neviena vārda, nav skaidrs.

Kopumā Bukareste šķiet kā Roma, kurai pāri pārgājis komunisms - liela, plaša, augstas ēkas, cilvēku pilns, bet infrastruktūra drausmīga, ielas diži neatšķiras no Nila ielām un cilvēki grib prom.
Korķu mums Rīgā nav, tas nu ir pilnīgi droši. Turklāt tur tie ir kalnup :>
STUNDU braucām no mūsu ofisa uz otru, sešos vakarā atpakaļceļš mēdzot būt 2h.

Relocētie letiņi īsina laiku, mācot rumāņiem latviešu valodu, priecīgi demonstrēja veikumu:
-How do you say Santa Claus?
-zēēmas svetku vēcits!
-And Easter rabbit?
-Lēēlden zakis!
-And what do you say at Riga airport?
-Ēēzskatīga čēpa!

Humoriņš pamelns - abas puses stipri balansē uz naža asmens.
Tipa - "ko tāds bēdīgs, nav ko nozagt?"
vai "ja vēl trīs latvieši atbrauks uz Bukaresti, Latvija paliks tukša?"
(Pat pārbaudīju, Bukarestē pēc 2016.g. datiem ir 1,8mio. Tātad visa mūsu Dievzemīte mierīgi salien.)

No to lietu viedokļa, kāpēc tiešām tur braucu, izskatās visnotaļ interesanti.
B slimības lapu maksā darba devējs, bet valsts atdod darbadevējam naudu (līdzīgi kā igauņi). Tikai viena nianse - likumā nav pateikts - KAD. Stāv 50k, gaida atmaksu otro gadu. Īstā māksla ir dabūt kādus kontaktus, lai paprasītu, kad varētu sagaidīt... cilvēki dalās ar pieredzi, kā ir tikuši pie sava inspektora telefona nr.
Raksti vēstules. Bet ne pārāk bieži. Un ne pārāk dusmīgas. Vispār labāk neraksti.
Ilgi cīnījāmies par kukuļiem. Personāldaļa trako, ka es neko nesaprotot, ka te nevar bez kukuļiem, es psihoju, ka nemaksāsim.
Darīsim Rumāniju tīrāku no korupcijas... (skabarga/dēlis/acis).

Mūsu Izdevīgais Ieguldījums ir iekārtojies skaistās telpās pilsētas otrā galā un uzskaiti ved rūtiņu burtnīcā. Neskatoties uz to, ka "Tavā dzīvē tas neko vēl gadu nemainīs", pagājušajā nedēļā Jākobs histērijā zvanīja, lai savācu viņus pie sevis. Protams, konsolidēt rūtiņu burtnīcu nav viegli. Jo mums ir līniju :>
2h mēģinājām noskaidrot, kā ko kas, otrpus galdam cilvēki ar gana līkiem deguniem, grāmatvedi parādīja tikai tik daudz, lai pateiktu "labdien" un ārpakalpojumu cilvēku - nemaz. Labāk prasiet man, es paprasīšu viņai. Nemaz nav aizdomīgi, nē.

Toties Madalina nebeidza atkārtot, ka es esot pirmais cilvēks, kas brauc tieši pie viņas un viņa esot bezgalīgi priecīga un pateicīga.
Šis ir tāds neliels feils un ēnas puse mūsu globalizācijai - nedomāju, ka, teiksim, Kanādu reiz satikšu. Bizness maziņš, cilvēks man tur viens, ekonomiskā pamata gāzties pāri okeānam īsti nav...Bet cilvēks tur jūtas kā viens vienīgs vientulis un mani iknedēļas laifsaizi tomēr nav īsta klātbūtne.

Viesnīca tak sebe. Brokastis vēl vājākas. Bez standarta sulām ieliets kaut kas spilgti zaļš. Kas tas bija, tā arī nesapratu, bet dzert to nevar. Varbūt lapsenes pievilināt un noslīcināt. 90-tajos, kad cilvēki, izslāpuši pēc krāsām, pirka visu spilgto, bija limpenes bundžiņās - spilgti oranžā un zaļā krāsā. Pēc garšas šī sula mazliet atgādināja to zaļo, tikai vēl saldāka un negaršīgāka.

Madalina (pirmie divi "a" esot jāizrunā ar plato "e"...) aizveda uz tradicionālu Rumāņu krogu - sajutos tā, it kā mani būtu nozadzis tabors - troksnis, mūzika un burzma. Ēka esot vecākais restorāns Bukarestē - vitrāžas, vecas spirāļveida kāpnes, oficianti zaļās biksēs. Kolosāli!!!
Frikadeļu zupu šamējie ēd sarkanu un ar visiem citiem dārzeņiem, tikai ne kartupeļiem (mā/mimmes zupa daudz garšīgāka...). Mič (mici) ir kaut kas starp kupātiem un kotleti (tīri ok) un papanaš (papanasi) ir liels virtulis, ar krējumu, karameļu mērci un (manā gadījumā) skābajiem ķiršiem (bomba):
( bildītes )

Viņi neredz, kas nāk, bet mēs redzam. Viņi domāja, ka Tramps nebūs prezidents - kļūdījās. Viņi domāja, ka Mueller atradīs Trampa sazvērestību ar Krieviju - kļūdījās. Es varu pateikt priekšā, kas tagad nāks, ko viņi NEREDZ - viņu varoņi tiks saukti pie kriminālatbildības un būs liela vaimanāšana un kognitīvā disonance. Ballīte var sākties.

Vispār tehniski un burtiski Trampa izmeklēšanu pasūtīja Hilarija Klintone. Droši vien tāpēc, ka pirmsvēlēšanu debatēs Tramps atklāti pateica, ka, ja viņš būs prezidents, viņa nonāks cietumā - par to, kā viņa attiecās pret valstiski slepenu informāciju. Klintonei bija par katru cenu jātiek vaļā no Trampa un viņa nopirka safabricētu dokumentu, kas bija pamats izmeklēšanai, cerot kaut ko atrast (pat pie visgodīgākā cilvēka varētu kaut ko cerēt atrast, ja viņu izmeklētu 10 izmeklētāji ar neierobežotiem resursiem) vai cerot radīt obstruction of justice lamatas. Un viņiem tik un tā tas neizdevās. Spēle beigusies, mēs ieejam patiesības un atklāsmju laikmetā! Tas ir klāt!

Es bērnībā arī neesot varējusi r izrunāt. Tad reiz, mamma esot atbraukusi no Rīgas mācībām un es esot skrējusi pretī un saukusi Rīga, Rīga! Kaut kā laikam pati ierubījos.