Atvēru PocketBook, cerībā ielādēt grāmatu ar iespēju to lasīt autobusā, kad apniks sarunas... fcuk, tāds raustīgs lūznis, ka noteikti nerelaksēsies pie teksta, bet izmetīsi nafig to mēslu pa autobusa logu kaut kur Lietuvas - Polijas robežā.

darba dāmistabā mums nav kabīnītes, bet tādas kā istabiņas drīzāk. es aiz sevis aizcirtu durvis ar tādu švunku, ka manējā pēkšņi iedegās spuldze, kas tur nekad nav strādājusi - vismaz visu šo gadu kopš esam konkrētajā birojā. pastāstīju pārējām biroja čiepiņām un dabūju priecīgus jēj un hāj fājv. lai top gaisma :)

"What people really believe doesn't feel like a belief, it feels like the way the world is."

Man interesētu druka uz stinga matreāla kartona šādos izmēros. (citāta beigas)

„Ar zobenu izpildīju nāvessodu Ģertrūdei Hufnerei – 6 markas, izpildīju nāvessodu zemniekam Tomam – 6 markas, nogriezu ausi un izlauzu locekļus zaglim Henriham – 2 markas, izlauzu locekļus zaglim Mincam – 1 marka, izpildīju nāvessodu zaglim Henriham – 6 markas, pakāru zagli Martingu – 5 markas, sadedzināju noziedznieku par neprecīzu malkas svaru – 1 marka 4 šiliņi.[...] Gatavs pakalpot, Martins Guklevens, Rīgas bende. A.D. 1594.”

(No šejienes: https://www.riga.lv/lv/news/kur-un-ka-viduslaiku-riga-tika-izpilditi-navessodi?11311)

Ir cilvēki, kas domā, ka garīgums nozīmē ar prāta argumentiem uzvarēt savus un citu prāta ticējumus un aizspriedumus, bet prātu nevar uzvarēt ar prātu. Faktiski varētu teikt, ka prāta argumenti garīgumā ir gandrīz pilnīgi bezjēdzīgi.

Ārā ir silti, viss ietinies miglā, mikls, smaržo pēc zemes, un ir priecīgi.

Sveiciens.

Es tagad domāju, ka jādabū maģistrs šajā jomā. Pētot vietējos piedāvājumus, mani nekas neuzrunā, jo viss šķiet pārāk akadēmiski, sausi un formāli bez hands-on pieredzes un gudriem pasniedzējiem, kas saprot, kas patiesībā ir svarīgākais psihoterapijā.

Ārzemēs esmu atradis sev piemērotas programmas, kā piemēram šo: https://www.medcollege.edu.gr/en/courses/msc-integrative-counselling-psychotherapy/
Bet, godīgi sakot, nekur tālu negribu braukt. Varbūt jūs kaut ko varat ieteikt kaut ko Latvijā vai netālu (ja tā ir programma, kur braukāt pa weekendiem, piemēram).

Īsta mīlestība ir nevis starp ķermeņiem, bet gan dvēselēm.

Eju tātad tūlīt pie psihiatra. Turiet īkšķus. Man ir ļoti bail - un arī lielas cerības. Kā uz transplanta operāciju varbūt. Jums varbūt šķiet - ko tā mamzele tur koķeti vēcinās ar savu psiha vēdeklīti. Bet, zinieti, cilvēki no tādām lietām mirst. Citi mirst un nenomirst, citi mirst un nomirst. Es negribu mirt. Pastāvīgi, visu laiku - bet nenomirt, un arī ne nomirt. Es gribu dzīvot.

Pierunāju sevi būt prātīgam un skriet lēnām, un pirmo reizi pēc skriešanas sirds neleca pa muti un nebija gluži vai jāvemj, un nākamajā dienā, kāds brīnums, var normāli uzkāpt un nokāpt pa trepēm.

Katrs otrais vārds ir rukola

microwave me indefinitely

tā dziesma tvinpīkas 14.sērijas beigās, man tirpas bija.

Vispirms

un pēc tam


♥ ♥ ♥ ^_^ ♥ ♥ ♥

P.S. Sanāk, ka pēc 10 gadiem būs Mėnuo Juodaragis XXX, jo šogad ir MJR XX :-)

Vai kāds, kuram mašīnā brīva vieta līdzbraucējam, piektdienas pēcpusdienā brauc uz Menuo Juodaragis? Dod ziņu!

DELFI. Pēc mīklainas zemūdenes nogrimšanas jūrā Dānijā atrod žurnālistes līķi bez galvas

āaaaaa uztraukums

visi tie kompetentie, svarīgie eksperti, ufff, ko es te vispār daru, bļe

Shelly sen nav neko rakstījusi.

ā starp citu es esmu ļoti uzmanīgs ar tiem kuriem pat dibens ir nosauļots

tāds caurais miegs. nevaru sagaidīt pabalstiņu, gribas patērēt naudiņu un papirkt kaut ko mazajam pilsonim. vairs jau nav daudz atlicis, bet ātri paskrējis laiks. es ceru, ka man būs viegli un patīkami, ka abi ar vīra kungu esam tam gatavi un spēsm visu laiku kā ierasts caur smiekliem visu atrisināt.

Es sapratu kādas sievietes man patīk - lepnas. Tam nav sakara ar augstprātību, es domāju milzīgu pašvērtību un garīgumu. Kas staigā princešu kleitās ar augsti paceltu galvu. Vēl es sapratu, ka baigi fanoju par biodeju un, ja dzīvotu Rīgā, apmeklētu nodarbības. Tas ir ļoti spēcīgi. Tā ir pati garīgā ceļa esence. Organiskā ceļa. Ir cilvēki, kas nošķir Zemi no garīguma un tas ir nepareizi. Fraktāļvīruss dzīvi uz Zemes ir padarījis tik nepanesamu, ka cilvēki garīgumu uztver kā bēgšanu un patvērumu, kur viņus jau sagaida fraktāļvīrusa dievs demiurgs un reliģiju paradigma. Vai arī - ja tu uzskati sevi par budistu vai jogu, tad varētu teikt vienkāršāk - paradigma, ka garīgums un Zeme ir nošķirti. Kad es sāku iet laukā no reliģijas paradigmas, man tas bija vislielākais jautājums - ja ne reliģija, tad kas? Vai pasaulē ir tik daudz mīlestības? Cilvēkam vajag kaut ko augstāku un ideālu, utopiju. Jā, tāda utopija eksistē un to sauc par biodeju. :D Mēs, cilvēki, varam būt pilnībā laimīgi kaut vai uz Zemes, kaut vai 3d, tam pat tiešām nav nozīmes, kurā d. Ja cilvēki ir atvērti, ar brīvi plūstošu enerģiju, ar atvērtu sirds čakru, bez bailēm.

Es personīgi gribētu, lai kāds topošais jurists (vai topošo juristu grupa, jo materiāls ir ļoti apjomīgs) papēta tiesas sēžu atlikšanas iemeslus. Mani tīri ziņkārība sāka mākt - kā var tiesu atlikt 18 reizes? 6 reizes - tā ir tāda vispārpieņemta prakse, cik skatos. Rodas iespaids, ka vienkārši vēlas tiesu un prokurorus nokausēt. Un pēc tam sūdzēties par to, ka tiesvedība nav notikusi saprātīgos termiņos, tāpēc jāpiespriež sods, kas ir mazāks par likumā noteikto mazāko sodu.

"Gāju pagalmā uzpīpēt. Gatis jau bija ienācis atpakaļ, jau uzsmēķējis. Bet atkal otrreiz nāk laukā pīpēt. Domāju, kas tad nu? Abi stāvējām. Un es sapratu, ka te kaut kas notiks.. Mūsu starpā vēl nekā nebija, bet zināju, ka tomēr ir, jo kaut kas svarīgs šeit risinās. Ka esmu nevis notikuma veidotājs, bet notikuma objekts - ar mani notiks kaut kas ārpus manas gribas. Man nebija ne jausmas, kas tas būs. Bet bija intuitīva sajūta, ka par tevi jau ir izlemts.
Dzīvē ir brīži, kuri nav racionāli izskaidrojami. Un ir svarīgi nevis saprast, kas notiek, bet nepretoties. Dzīvei nevajag pretoties. Neļauties priekšstatiem par sevi vai iedomātiem attiecību scenārijiem."

no rīta atnācu no treniņa, tikmēr m. piecīgs raksta īsziņas, ka peldas ezerā plus fakin desmit grādos. lai vai kā gribēdama, netieku viņam līdzi. šitās laikam ir tās tradicionālās dzimumlomas.

Pagātnes idealizēšana ir grābeklis uz kura cilvēki šķiet nekad nebeigs kāpt.

A silti, ja es pareizi saprotu, vairs nebūs.

DELFI. Makaks Taizemē sadraudzējies ar kaķīti.

triecienvienības agregāts izskatās šāds, ar ausaini koriandru pudurī trīs mazi putni dēj olu as sick as that bija vienam autoram galvu reibinošs stāsts par vielu ietekmi uz organismu, tajā tika minētas vairākas mērķu grupas, kurās var trāpīt ar agrāro reformu un man bija tad ausī tā rezignētā pincete, kuru par piecām ceptām olām biju iegādājies rundāles pilī, jo tur tobrīd notika restaurācija un vienam ilgviļņu licējam bija pietrūkusies smāde un viņš tāds kā pomādas speciālists būdams lūdza man novilkt taisnu līniju no rīgas līdz promenādei, pa kuru pastaigājies ludviķis četrpadsmitais, kamēr izmežģījis kāju uz līdzenas vietas kā neveikla porcelāna figūriņa marķīza un santropēnas bulvāra krustojumā iestiegot piromānu atstātajās ļerpatās no tās skolotās dienas, kad pie limozīna bija piebraucis kvadricikls, ietriecis dūri rokā un paņēmis, kas savējais un laidies galvu reibinošā pakaļdzīšanā, kamēr ietriecies stabā, kura galā viņam esot bijis piesiets helikopters, ar kuru tas kā mācēdams esot līkumus mesdams aizlaidies pāri policejiskās valsts iekārtai, metot tai lejā apsveikuma kartiņas un laba vēlējumus, jo tikai ar klasisko velosipēdu var laist tādus lokus, kādus laida viņa klasesbiedrs bernards šloks un viņam arī bija mazs pisuārs pie gultas un norītiem liels kruasāns un arī viņa bibi bija staigājis pa gultas valstību un atradis vienā vietā blusu cilindrīti un ielīdis tajā iekšā, iekārtojies un sasalis kā tādā ledus mājiņā un no rīta viņu atradušu saspiedušos kopā ar trim māsiņām un laiski runājam radio viļņos par gaidāmo laiku, kurš nekad tā arī nepienākšot, jo laiks esot jāatceras, nevis pie viņa jādodas vai jāgaida kad tas atnāks pats it kā palu laikā tu skolā sēžot varētu sagaidīt, ka tev pie sola piepeldēs tieši tāds ledus gabals uz kura var patverties ronis, kad vaļi viņu grib nošļakstīt nost, lai apēstu ar saviem garajiem armatūras zobiem tie caurdur viņa sirdi un ronis jau nav nekāds klinšu kāpējs, viņš tiešām ieskatās manā somā, ir tur piena pudele, ir, un es viņu uzcienāju ar roltonu un viņš man paskatās acīs, gudrs tāds, saprotošs, gluži kā lsd kārbiņa ar pills de funkc un viņam arī bija kronis bet kam vai tad te ir kāds pārdevējs šajā tukšajā veikalā vai atvēršanas laiks jau pagājis kur ir piens kur siers kur kefīrs kur gāzēts ūdens es esmu pilns ar guts un mēs te liekam vitrīnu tik plašu kā stikla pērle no manis paša pažobeles atveldzēta un izklaidus nolikta žāvēties mālpils graustos un turkmenistānas pīlādžogu klātbūtnē un kefīrs ir manis paša raudzēts augs, es to izcēlu no gultiņas, kad vēl bija agrs, tāds kā a-g-r-e-s, lai nestu uz vilcienu, jo bija jābrauc uz mākslas skolu un uz noliktavu, kur notika saimnieciskā darbība un man bija kažoks un zem tā žogs un es viņu likvidēju to vidusauss iekaisumu, jo tā vidusauss bija sausa kā govs rudenī, kad pienes pienu pie gultas un iešļāc tev uz sakarsētā vēdera, jo tu nevīžo piecelties avīzes kad nes un nevīžo ar savu elektrisko skrejriteni aizbraukt uz pastu pēc avīzēm un pēc vēstulēm un pēc jogurta jolorta un mēs tajā mēnesī arī bijām lieli bērni mums bija savas gultas un šalles un mēs skrējām slīpajā vilcienā un mēs bijām draugi no dažādām avīzēm un mēs bijām ilustrēti un mums bija savs sakāmais slejā mēs lējām jogurtu jolortu un mēness mums piepalīdzēja, kur zināšanu pašiem mums piepatrūka un piparkūku graustiņš nāca līdzi kā māja uz riteņiem visu laiku bija nopakaļ un mēs varējām vārīt rīsus, kad ieslēdzās sarkanā gaisma un virpināt cd kad bija jāšķērso krosa iela un mēs bijām rezingēti, kad mūs nopratināja liepa un mēs bijām jauki, kad bija jāspicē ausis uz viendieņu pārtijas jumta un tad mums arī piemetās klepus un tādas kakla dzīslu sāpes, ka nevarēja ne ar kādu pīpēšanu vairs aizdzīt smieklīgos simptomus, kas mūs bija mocījuši kopš morija laikiem un tad vēl tā egletjēru ģimene tā dzimta kurā bija sekojuma likums iedibināts par visu nopīpēto ir jāmaksā ar lustru un tad tu arī pierodi pie pīpēšanas kā pie zīmēšanas un tad tu arī atrodies aortas slazdā, jo mēs ar mikimausi meklējām izeju no šīs situācijas, bet viss ko atradām bija jau atrasts pirms mums un to varēja uzskatīt par pieslīpēšanu, bet oriģinālā prieka nebija vairs mūsu platuma grādos šaurībā audzis stiegrains vīrietis iznāca uz lieveņa un aizpīpēja vakar uztītu tabakas smēķējamo gaismu un tur jau tas nāca atpestīšanas prieks pie rīta kafijas viņam piepilināja klāt baldirjāni un bajāra cepurē viņš iepilināja to jāni avotiņu un viņš bija no stiklai taisīts tas dzīpars un viņš bija tik likvīds, ka izvandīja fondu biržu un paņēma tikai vienu smalku pavedienu, kuru turēja tuvu sirdij un knābāja alegorijas kā rozīnes vai kā aroniju pilnās dienas.

Tehniskas problēmas risināt sanāk, bet cilvēciskas ne.

bet ad hominem tomēr ir tiiiik nepelnīti nopelts. nevajadzētu izlikties, ka mūsu pieredzei un visam, kas ar to saistīts, nav ne mazākā sakara ar mūsu darbiem un vārdiem, ka tie planē izplatījumā paši par sevi. lembergs arī tagad varētu kļūt par cēlāko [ievieto savu kaujas karogu] aizstāvi, visticamāk, tas raisītu skepsi vien. mani daudz vairāk interesē, kas to saka un kāpēc nez, saturs ir otršķirīgs.

Džeks par kuru actually bija visa Harija Potera sāga.
Interesantākais un komplicētākais tēls. At early age lasot grāmatas jau piedūros.. And who new it would be very adored Alan Rickman at Potter movies.

Ok, time for some real talk - man liekas, ka seksoties ar dzīvniekiem ir morāli pieņemamāk kā tos ēst un slepkavot. Bet ja tev paliek slikti par to domājot un tu gribi iznīcināt mani par šādu vārdu rakstīšanu, es gribu pateikt, ka es negribu lai kāds uz šīs planētas maina savus ēšanas paradumus, es gribu tikai un vienīgi, lai kāds sadzird to, ko saku.

disclaimer:
personīgi es nedz ēdu dzīvniekus, nedz tos apzināti slepkavoju un mans pimpītis ir paredzēts ekskluzīvi cilvēkiem. :)

red & white vēl ir?

The company lost 539 million euros last year despite its growth. It pays out more than 80 percent of revenue in royalties to music rights holders and streaming-delivery costs, leaving little margin for investments in technology and new staff.

- https://www.bloomberg.com/news/articles/2017-08-21/sec-is-said-to-study-spotify-plan-to-bypass-ipo-in-nyse-listing

Jā smejies vesela pasaule, ka es te vēlaizvien mīcos, smejies uz savu dārgo veselību, jo es pati smejos, tiesa sērīgi, bet ļoti sirdelīgi.

Jo intensīvāk es domāju par Izvēli, jo skaidrāk es redzu, ka jebkas, ko jebakd esmu darījusi, ir bijis likumsakarīgi. Un tad es ar šausmām secinu, ka atkal esmu staigājusi pa riņķi, mēģinot atrast laiku, kamēr laiks vienmēr mani atrod no mugurpuses, un es apmetos apkārt un zvērojoši redzu, ka viņš tur vienmēr ir stāvējis un smaidījis un pat smējies, par mani, un to kā es viņu projicēju. Cik reizes es par šo jau esmu domājusi? Cik reizes es esmu atradusies uz šīs takas? Lai tikai kārtējo reizi saprastu, ka laiks mani atkal apmānīja, bet piedod laiks, protams, es sevi pati apmānīju, jeb aizmirsu, ka tu esi nevis man priekšā, bet aizmugurē. Aizmiršana ir tik savāda lieta.. vai tā palīdz vai kaitē?

Un tad es domāju, par Izvēli un notikumu ķēdēm, un par to kā viss ir izlemts un savā ziņā jau noticis, pat bijis, nu kā gan citādāk. Parādi man kaut vienu lietu, kas nebūtu likumsakarīga? Es domāju par to kā es visu laiku ierodos likumsakarības punktā kas ir izvēles beigas nevis sākums. Cīnoties pret likumsakarību, es tikai piepildu kārtējo likumsakarību. Necīnoties pret likumsakarību, es arī to piepildu.

Un viss, ko es spēju secināt, ka no manis pieprasa izdzīvot izvēles, ko esmu jau izdarījusi, vai drīzāk, kas ir izdarītas priekš manis, vai vēl precīzāk, jo manis nav, izvēles, kas pašas dzīvo un konstruē savu legacy, pierāda savu godību. Jo intensīvāk, kā visu visu sevi veltošs aktieris, es tēlošu, jo trāpīgāk. Šādi atklāsies paļāvība. Jo kaismīgāk es izvēles izdzīvošu, izlikdamās, ka tajās nav nekas laiktelpīgi, atpakaļgaitīgi šaubīgs, jo man un pasaulei sanāks trāpīgāk.

Bet tad, kādēļ man vispār radās iespēja uz šo visu noskatīties no malas? Ja tas tikai traucē. Bet vai traucē.. es nezinu, varbūt pat nomierina. Pat tas, pat tas, iespējams nav nevis jautājums bet atbilde.

Visu laiku jāstaigā apmulsušam, paļāvīgam, pacietīgam, pateicīgam, pazemīgam.

Norvēģija, 1204.gads*. Norvēģijā jau n-tos gadus valda pilsoņu kara bardaks starp  Birkebeineru (labie puikas, pozitīvie tēli) un Bagleru (Dānijas, garīdzniecības un citu svoloču prieks un acuraugs) partijām. Jauno karali Haakonu (Birkebeiners), ietekmīga augstmaņa Gisles (latentais Baglers) uzkūdīta, noindē viņa tēva atraitne Margarēta, pati pēc tam fiksi aizšmaucot prom. Pirms nāves karalis Gislem un viņa brālim Ingem (Birkebeiners) atklāj, ka viņam kaut kur dziļi laukos slepeni tiek izmitināts viņa mazgadīgais ārlaulības dēls (arī) Haakons, kurš būšot troņmantinieks un kuram viņš ir nosūtījis pakaļ Birkebeineru  vienību, lai atvestu troņmantinieku uz galvaspilsētu. Īsi pēc tam Gisle apvaino Ingi karaļa slepkavībā un ieliek aiz restēm. Arī Bagleri sāk attiecīgajā krajā visu postīt un slaktēt nahuj, kā rezultātā Birkebeineri mazuli-troņmantinieku un viņa māti sastop jau bēgļu gaitās no Bagleru izpostītā ciemata. Un  ekšens ar troņmantinieka nogādāšanu līdz galvaspilsētai var sākties. Filmā protams ir Norvēģijas dabas skati a la Revenant, kā arī "Game of the Thrones" faniem ir iespēja beigt uz viena no galvenajiem filmas varoņiem. Bet visādi citādi tīri neslikts (nedaudz izvaroti) vēsturisks action gabals. Plus režisors, acīmredzami just for lulz, ir atkārtoti iekļāvis filmā dialogu starp filmas galvenajiem varoņiem:
- Mēs visi reiz mirsim.
- Bet mūsu slava paliks.

*Vispār, filmā īsā laika periodā ir samiksēti 1204. un 1206.gada notikumi.

(c) Indāns

Pirms došanās izlasīju intervijas ar abiem kolekcionāriem. Likās sekli, bet es apzinos savu subjektīvo, emocionālo spriestspēju. Aizdevos uz izstādi. Likās sīkumaini, jo manas ekspektācijas bija grandiozākas. Ne par mākslu pašu, bet par tām visām apkārt uzkonstruētajām lietām - kategorijām, aplikācijām, teatralitāti un emoji piespraudēm (kas atklāšanā maksāja 5 eur, bet tagad 12). Jāatzīst - nesapratu gaumi. Jūtu zināmu skaudību, ka var nopirk visu, ko vēlies un uzvesties, kā vēlies. Kaut kā šis viss pasākums atgādināja par oligarhu klātbūtni nacionālajās lietās, ņemot vērā azartspēļu biznesu pret LNMM pirktspēju. Vienu dienu sūdiņš pa 5 eur, nākamajā sūds pa 12 eur. Man ļoti patika Baušķenieka Vienpaša emoji piespraude, bet nevarēju to iegādāties savu principu dēļ.

Nevaru nomierināties, kaut kur šī nelaimīgā, Krasta ielā noklīdušā suņuka bilde jāizmanto, laikam jāievieš kā jūzerpikča. ( bilde )

Dž.K.Džeroma "Trīs vīros laivā" bija epizode, kur kāds ēdelīgs vīrišķis bija nopircis "All included" jūras ceļojumu un gandrīz visu laiku tajā pavadījis jūras slimības mocīts, vemjot un nespējot neko ieēst. Kad viņš beidzot atkopās un atguva apetīti, ceļojums bija jau beidzies.
- Un tur tas aizpeld, - viņš skumji sacīja, ar skatienu pavadot kuģi. - Aizpeld ar visu, ko es būtu varējis apēst un neesmu apēdis par savām xxx mārciņām.

Nujā. Tā nu viņa aiziet. Ar visu, ko es, stulbene, būtu varējusi, bet neesmu piedzīvojusi un izdarījusi šajā tik sasodīti ilgi un mokoši gaidītajā gadalaikā.
Ceru, ka uz nāves gultas būs mazliet citāda sajūta.

"Финал был понятен, когда у него изъяли загранпаспорт..."

"Дождь" par Srebreņņikova aizturēšanu

https://tvrain.ru/articles/serebrennikov_ivs-442787/

https://tvrain.ru/articles/reakcia-442742/

Rindā jau stāv vesela spēļu kaudze - vecas - spēlētas un nespēlētas - un jaunas, krājas īgnums, ka tik sen nav sanācis izkārtot sev laiku kaut ko paspēlēt, bet saraksts tikai papildinās. Nupat briesmīgi sagribējās vēlreiz izspēlēt Neverwinternights 2: Mask of the Betrayer, tikai šoreiz pavisam savādāk un galīgi sev netipiski - ne vairs kā draudzīgs šunelis, kas visiem luncina asti un ar visiem lien draudzēties, un cenšas visus bērnus sapulcēt kopīgam jautram dancim ap eglīti, kā intendēts NWN 2 main kampaņā, bet riktīgi atbilstoši EP intendētajai defoltajai darkn'n'skērī izmisuma pilnajai es-tūlīt-nomiršu-ja-tevi-nenožmiegšu-un-neizdzeršu-tavu-dvēseli-sorrynotsorry noskaņai. Aiziet turp vēlreiz un mēģināt izprast un saprast Akači, un visu viņa šausmīgi sarežģīto ievārīto putru.