"labi, ka tu piedzēries un nosmērējies ar zemi. tu tā varētu darīt ikreiz, kad ej uz krogu, lai atvairītu vīriešus. man mierīgāka sirds, jū nov."

Meklēju vecās pirātiskās/oriģinālās VHS kasetes ar filmām (vēlams krievu tulkojumu)? Kādam ir nojausma, kur tās visas video nomas nogrūda savu preci?

Mums ir tas, kas mums ir. Man ir mandarīnu zupa. Bet es gatavošu spagetti, jo šis vārds šodien tīkami skan. Naivismam noteikti sastāvā ir kautrums, es rakstu savus pēdējos dzejoļus rindiņā, jo stabiņš ir poza, stabiņš ir seja un definīcija. Man nav. Man nav arī jūras, iedomājies, es pat nevaru krieviski pastāstīt, kā tā šalc. Toties nesen, kad beidzās festivāls un visi aizgāja prom, es pusnakti sēdēju un vēroju to trauslo spēku, ar kuru pieceļas zāle. Kaut kad Vija Vētra man lika dejot saulespuķi, kas seko saulei. Bet sekot kaut kam spilgtam ir viegli. Pamēģini vadīties pēc tā, kas pašam iekšā, tumsā piecelties.

"atzimet ar kasiti"

vakardien pēc peldes, slapjiem matiem, mazā kleitē, pagalma šēzlongā uz īsu brīdi bija pat vēsi.

Vēl arī tas, ka tu saproti, ka vienīgā šīs pasaules "problēma", kas neļauj cilvēkiem būt laimīgiem, ir viņu naids pret sevi, bet pašmīlestība pēkšņi visu noliek savās vietās. Tu atzīsti savu dievišķumu un kļūsti par to, kas tu esi, dari to, ko tu jūti. Bailes no citu nosodījuma ir naids pret sevi. Bailes no citu negatīvajiem viedokļiem pret tevi ir naids pret sevi. Bailes izpausties radoši ir naids pret sevi. Bailes iepazīties ar jauniem cilvēkiem ir naids pret sevi. Un tā varētu turpināt. Vismaz 90% baiļu, kas ir, ir naids pret sevi.

Redzēju mašīnu, kuras numurs sākās ar burtiem LSA.

Tagad matemātikas uzdevums:

LSA + 3 = ?

ir vajadzībiņa strauji apstīties dažas disketītes. vai kādam draudziņam gadījumā nava retro datora iekārtas?

Tā viņš ir, jūra un Ķīšezers ir peldami jebkurā diennakts laikā. Jeb, ja strādāsi līz 22iem un pēc tam gribēsi nopirkt skriešanas kedas un apliet kapos stādītos augus, tad ūdenī līdīsi pēc pusnakts. Skaisti. Cabo veras ciet, pēdējie apmeklētāji kavējas, un tu brien ūdenī tālu, tālu un pēkšņi, pašai par pārsteigumu, meties iekšā. Vakar es biju samērā stresains un nemīļš radījums, bet pēc peldes viss kā ar roku atņemts. Paliek tikai nogurums kā bieza vates sega.
Pie ar skrituļslidām braucajajiem rajoniem nu ir pieskaitāms arī Jaunmīlgrāvis.

cilvēks pamodās ap 6. es izdzēru vakar Tabakas namā sagādāto šķīstošās kafijas 1x paciņu un pēc kāda laika atkal aizmigu. cilvēks bija ļoti sadusmots.

http://klab.lv/users/dzeina/2753613.html par šito. tbš, moču man nav bijis, tikai motorolleri, un tie paši īrēti. tomēr nav bijis no tiem neviena, ar kuru kāda meitene nebūtu vesta uz jūru. var jau starplaikos iegāzēt arī vienatnē, bet tas tāds onānisms, pa lielam.

Un nevarēju un nevarēju atcerēties, ko man brālis atbraucot no Norges, un esot sasitis seju atgādināja. No sākuma likās, ka simpsonu krastijs, nē, tad sapratu.

Beetlejuice acis.

autobusā stāvēju un svīdu - no bezgaisa, no savām domām, no blakustāvošo elpām un ķermeņiem, no izlaistiem matiem
darbā pagaidām vēl sēžam pie atrautiem logiem, bet mums ir kodiškas opcija pavisam kritiskiem grādiem - tas pagaidām mierina

Ja jau es te civilizācijā iesaukta pie ātrgaitas interneta un salda š(l)ampanieša plusnaktīs, tad jau jāuzvedas kā Romā pieklājas.
Lai neaizaug zinību urgas mūsujūsuprātos, apkopoju jaunāko jauno mediju mākslās: astro-lolo-ģiskas ievirzes raidījums "Būs tā." . Atļaujos cerēt, ka TĀ tomēr nebūs.


Šajā pašā jauno mediju rubrikā ir jāpiemetina labas un ilgi gaidītas vēstis.
Lasītāju iecienītais blogs "Upene" vairs nebūs jālasa vecās piecgades bloga formātā.
Tagad Upenes redakcija arī izdod žurnālu, protams, ka e-žurnālu, kā jau tas gadsimtam piederas un manāmi spītē Santas Ančas Benjamiņas Mogulas izsviestajai prātulai, ka durkātā prese dzīvos un uzvarēs, jo ar modes/dzīvesstila žurnālu uz poda nepasēdēsi. Drosmīgie rīkojas!


Lai kur nu arī pasēdēdams, lasi, cilēciņ un priecājies un iedvesmojies no citāda smūtija receptēm un uzzini galveno par festivālu Positivus:
"Positivus ir noslēdzies! -interesantas sajūtas, burvīgi mākslinieki, apmeklētāji, kas piedomājuši pie sava izskata- ..ārkārtīgi skaistās gammās, tas viss ir pagājis, izdzīvots un devis jaunu elpu turpināt iesākto! domāju, ka daudzi, kas meklēja beetbox joprojām ir neizpratnē, kādēļ nebijām Positivus teritorijā.. gribēju padalīties par to, kā mums gāja-iesākumā drusku kalnā lejā, bet pēc tam tikai augšā!"

vanavass, vanavakainds, vanavasanavabičs.
kippis/

abba

Piketā piedalījās aptuveni piecdesmit motobraucēji, kuri vēlējās godināt Ukrainā mirušos ar klusuma mirkli.

“Tu no priekšas spraud?”
-“Jā, es vienmēr no priekšas spraužu.”

“Nu, no pakaļas jau arī dažreiz var. Skatoties, cik daudz izdzer."


Kolēģi par USB porta atrašanās vietu.

Man šodien mugurā ir kleita, kuras drēbe ir riktīgs vintāžs - vecāki to nopirka kādā 90.gadā. Kleitu gan es no tās pašuvu vien pirms pāris gadiem. Bet - gods kam gods - audums tiešām ir superīgs - neburzās, ir viegls, patīkams, elpojošss. Un pat krāsa un raksts nav morāli novecojuši - balti - gaiši zila ar diezgan abstraktiem puķu rakstiem.
Bet rīt paredzēts lidojums. Un iepriekšējais mazais caurspīdīgais maisiņš, kur salikt šķidrumus, saplīsa. Jādabū jauns - ceru, ka grāmatnīcā vai drogās ko tādu varēs atrast.

Virtuves grīda gan pēc krāsošanas izskatās dīvaina - it kā uz grīdas būtu izliets kakao ķīselis - drausmīgi spīdīga un brūna.

Jautājums maniem pseidointeliģentajiem dzērājdraudziņiem: tas Čomskis jau nobankrotējis, vai vienkārši ietur "pamestības" stilu? Kādus pārsimt m tālāk man bērniņam angļu valodas kursi - kā reizi nospriedu, ka Čomskis varētu būt gana laba vieta, kur ar grāmatu un bairīti sagaidīt brīdi, kad mazo jāved mājās. Bet, kad vakar garāmejot aci uzmetu, izskatījās, ka "райком закрыт, все ушли на фронт", tb pagalmiņā galdiņu nav, viss noputējis un pamests izskatījās. Durvis neraustīju.

A. Švābe, Latviešu tautas tiesiskie uzskati [Latvieši II, rakstu krājums, V&R, 1932, R.]

ja es kādreiz brauktu uz Indijum es sāktu ar Sākumu

no Dōras Žvingules atziņu pūra

Kaut neliela atgriešanās pie dabas ir kā svaiga elpas šalts šajā šahtā.

Pamanīju sirmumu Rudās bārdā.

Vakar apēdu vienu šokolādes konfekti; neliekas, ka Miķ no tā ciestu. Rīt pamēģināšu mini gabaliņu siera.

mees ar maasu sarunaajaam, ka vajag vizualizeet siikus niekus, lai reizi par visaam reizeem paarliecinaatos, vai quantum entanglement straadaa. es vizualizeeju margrietinjas. divas dienas nekas nenotika, bet treshajaa, seedeeju vilciena stacijaa Jorkaa, un pienaaca klaat sveshs muzhiks, nolika man priekshaa uz galdinja krizanteemu podinju, pasakot 'well done' un nozuda neatgriezdamies. like, it's close enough, jo vinjas ir baltiem daisy-like ziedinjiem.

"a fantastic fear of everything", ko ar brāli tikko noskatījāmies, laikam ir viena no pēdējā laika mīlīgākajām filmu pieredzēm. tematiski tā tieši laikā, kad man atkal persōniskā līmenī aktualizējusies baiļu tēma, forši pasmieties par paranoīdumu un tad padomāt vēlreiz par to, no kā tad īsti patiesībā ir bail tad, kad rausties no visādām it kā konkrētām lietām (e.g. banāniem vai veļas mazgātuvēm, vai no tā, ka kāds tevi noslepkavos, vai no tā, ka cilvēki slepeni grib, lai vācies projām).

mani vispār (starp visādām citām lietām) ļoti fascinē bailes. droši vien tāpēc, ka es pati ar tādām visādām mokos (bet nu - kurš tad nemokās). ja es kādreiz izdomāšu atgriezties akadēmiskajā vidē uz phd, tad labprāt pievērstos baiļu tēmai.

tagad jau īstenībā, liekas, kaut kādā mērā baiļu palielināta aktualitāte ir tāda visaptveroša, visās malās cilvēki domā par to, vai būtu jābaidās ukrainas kontekstā; ja tā padomā, uz šī fōna, protams, visas manas 'profesionālās' un sociālās bailes tādas pupu mizas. bet šis nestrādā, tieši tāpat kā nestrādā "neesi bēdīgs, jo kādam citam taču iet sliktāk!" vai, uzskatāmāk absurdi, "nepriecājies, jo kādam citam taču iet labāk!"

es gan tā arī pagaidām neesmu līdz galam atkodusi, kā varētu izvairīties no tā brīža, kad es sāku baidīties no cilvēkiem, ar ko esmu jau sapazinusies, palieku sevišķi tramīga un neveikla un pati sev visai aktīvi derdzos. tad, kad cilvēki jau ir paspējuši kļūt svarīgi, bet nav nekādas drošības sajūtas, ka tas kontakts ir ilgtspējīgs. un, protams, pirmais mehānisms, pie kura intuitīvi gribas vērsties, ir - tikt vaļā no tā svarīguma, atkāpties, noslēpties, izlikties, ka tā jau nemaz nav, es nemaz neko negribu, sist sev pa pirkstiem ikreiz, kad gribas pastiept roku, lai pabužinātu, nepiesēsties blakus fav bariņam, novērsties tā vietā, lai smaidītu, un visādas citādas disfunkcionālas pašmokošas izvēles. un tad arī, protams, visu laiku šitā sevi cenzējot un šaustot, komplektā ar darbiem, kas jādara, paliek maz kognitīvo kapacitāšu produktīvam kontaktam, un arī parunāt es vairs nespēju, un viss kļūst tikai sliktāk, jo ir skaidrs, ka nu taču ir arī objektīvs iemesls, lai neviens negribētu nekādu ilgtspējīgu kontaktu ar mani. un tad tik uz leju riņķiem vien, riņķiem vien. labi, ka es vismaz šito atpazīstu, gan jau var atrast arī kādu labu stratēģiju, lai ar šito cīnītos.

Derdz tavs seklums. Pat tavs gara radinieks, Liepnieks par tavu sugu teica, ka no sūda pīrādziņu neuzcepsi.

3 Days To Kill. Man patika. Bet man patīk gandrīz visas Besona rakstītās/producētās/režisētās filmas , izņemot Taxi sēriju (kinda ekskjūzs, perdon).

Bērniņš aug, ātri, ļoti ātri.
Uz tās puzles grīdas viņa noturas vien pāris minūtes, līdz jau ir aizjoņojusi aiz tās teritorijas. Būs laikam jāliek pārējie kvadrāti klāt. Lielajā gultā bez barikādēm visapkārt pat uz sekundi vairs nevar atstāt.
Tomēr apnika man sēdus Helmi pa nakti barot (haha, ātri gan), kad vīrs guļ blakus istabā, tad bērns guļ man blakus, kad vīrs ar mums guļ, tad bērns savā gultā guļ. Bet nu es Vilhelmīnes gultai noņēmu redeli vienā sānā un piestūmu pie lielās gultas, naktī pabaroju bērnu un aizripinu atpakaļ uz viņas gultu, kaut kā tā.
Ar velšanos joprojām ir tā, ka skaisti veļas uz abiem sāniem, bet nu tālāk vēl netiek. Uz vēdera var nogulēt ļoti ilgi, uztrenējusies pamatīgi. Ja noliktas priekšā mīļākās mantiņas, tad vispār laime pilnīga un bēbīts pat pusstundu tur tā spēlējas uz vēdera. Ja mantiņas noliktas tālāk, tad dikti centīgi cenšas tikt uz priekšu.
Un siekalas gan šķīst pa visām malām, guļot uz vēdera, vispār peļķe izveidojas. :> Bet tā kopumā viņa man ir ļoti mierīgs bērniņš. Gudra, zinātkāra, apņēmīga un dikti, dikti liels smaidulis. Reizēm šķiet, ka smiešanās ir viņas mīļākā nodarbe. :>

Man piedāvāja darbiņu- es piekritu. Nu tak uz to amēriku jātiek.
Šefi draugi, maksā labi, darba laiks- kā vēlos. Kāpēc nepiekrist?! :)
Mīnusi- jābraukā uz centru (kas ir pluss, jo darba dienās es esmu centā/centrā), esot pilsētā iestājās tēriņi...
Plusi- es pats sev uzstādu režīmu (šobrīd ceļos pirms 9:00iem, darbā pēc stundas, max pusotras, galvenais lai viss rit savu gaitu- esmu es tur vai ne). So far so good- izņemot kaut kādus kretīnus ala rimi un rozi.

Vai jūs prasītu bulanžērijā apelsīnu kruasānus, zinot, ka viņi bija, bet nebūs. Nebūs NEKAD? Asteor- es zinu,ka tu vecītim prasi coctail cassis :)
Nu tagad es esmu tā vecīša vietā!
NAV! Un nebūs...

kā sabojāt vakaru: saņemt dusmīgu epastu no puskolēģes, ka neesmu pabeigusi savu darbu. kas viss, protams, ir taisnība, bet reizēm ir lietas, kuras citi var arī izdarīt, bet acīmredzot gaidīt uz citu darbiem ir bezjēdzīgi. kaitina arī tas, ka it kā varētu atrunāties, bet tas arī ir bezjēdzīgi, jo kuru gan tas interesē un lielos vilcienos un mazos tramvajos tas viss ir diezgan vienalga. šodien vēl ļoti lepna stāstīju savai kolēģei par savām lieliskajām (teju neesošajām, ja) laika plānošanas spējām un teicu, ka if you don't have time, you make time, un tas viss atgādina to, ko kādreiz teica mans fizikas skolotājs pamatskolā, tas ir, ka par centību atzīmi neliek. šņuk šņuk, es laikam tagad ierakšos darbos.

vai arī ir jāiemācās sadzīvot ar to, ka vienmēr būs kāds neapmierināts un nelaimīgs par to, ko un kā es daru, un to jābeidz ņemt pie sirds.

Beidzot biju arī nakts tirgū. Sapirku jāņogas pa eiro kilogramā, taisīšu želeju un atkal lērumu ķiršu, to ievārījums mums ir lielā cieņā. (un biskvīta kūka ar ķiršu ievārījumu+ putukrējums, ir vienkārši debešķīgi garda)
Vakar savārīju melleņu džemu. Šonedēļ arī beidzot jāķeras klāt gurķu marinēšanai. Ir kādas lieliskas receptes? (es šogad vispār pirmo reizi mūžā ķeros klāt šitādām nodarbēm, pagaidām viss ir ar labiem rezultātiem)

Biju šodien uz lekciju par attiecībām. Lekcija tika novadīta tikai sievietēm, un tās galvenā doma patiesībā bija vīriešu absolūtais loģiskais, emocionālais un morālais pārākums visās situācijās.
Vispār viena ziņā pilnīgi piekrītu - nevaru iedomātie, ka 50 mužiki sēdētu pāris stundas no vietas un, pavēruši muti, klausītos, kā viņus vienā baltā gabalā nopeļ un ik pa laikam lielāka efekta vārdā pat izmēda. Un vēl lai viņi par to naudu maksātu, nu, nē... Bet sievietes - jā, lūdzu, lūdzu!
Braucot mājās, no errestības apraudājos. It sevišķi tāpēc, ka pērn biju uz tās pašas lektores lekciju par citu tēmu, un tā bija tik satriecoša, ka nedēļu staigāju, zemei nepieskaroties. Tiešām prīmīga lekcija! Bet tagad...
Atbraukusi mājās, vispirms sabāru Lauvu, kas, mani pārgaidījies, izmētāja kartupeļus pa pusi dzīvokļa, tad paēdu, pabaroju Lauvēnu, apskāvu, sabučoju un apliecināju, ka joprojām izvēlētos viņu no visiem zemeslodes bērniem, un nolēmu rītvakar palikt mājās. Lai ir samaksāts par divām lekcijām - pieņemsim, ka es samaksāju par to pirmo, bezmaksas citas tēmas lekciju, tā patiešām būtu godam nopelnīta nauda. Ommm!

Biju aicinājumā
Sajutos, es pat nezinu, jauna? Gudra? Nu vārdu sakot labi sajutos, un nepavisam ne pieaugusi

inčīgs projekts http://www.beautifulagony.com/

Kā skanētu zviedru pilsētas Bohuslän nosaukums latviešu valodā? Vai Bohuslena (vadoties pēc krievu val. varianta Бохуслен)?

ejiet sestdien Kino sunī skatīties Evanģelionu: https://www.facebook.com/photo.php?fbid=742664705779262&set=a.529475893764812.1073741849.100001072173925&type=1

Poll #20123 mati
Open to: All, results viewable to: All

5 - 7 gadu vecu meiteņu vecākiem

atdodiet man visus miljons dundurus un pat uz to lapseni es neesmu vairs dusmīga, lai arī mazais pirkstiņš ir kā tāds kaučuka puļķītis, un ledusskapis arī jau vakar sāka uzsilt pļaviņā, bet esmu kur esmu nokrāvusies ar malkas pagalēm, slīpējot stiklus un miljons citas lietas, kas jāsaorganizē un jāsataisa pa šo nedēļu. un es nesaprotu kāpēc tieši tagad vajadzēja nosprāgt kondiškai mašīnā...
P.s. full report pie rasbainieka

Jāsaka gan, Burbulis neizdzīvoja, bet toties Ņurbulis ir spara pilns:



( ... tālāk ... )

Grūti iedomāties, ka vēl pirms mēneša viņš bija tāds:

http://klab.lv/users/begemots/tag/anime

Izmantojot pēdējo izdevību mani satikt, kāda sieviete palūdza, vai varu viņai kaut ko iztulkot. Nodomāju, ka gan jau kādu pieklājības frāzi no franču valodas uz latviešu (ko, piemēram, attāliem Latvijas radiem svētkos nosūtīt).

Viņa man atnesa nodzeltējušu, locījuma vietās paņurcītu no burtnīcas izplēstu lapiņu, uz kuras ar zīmuli acīmredzamā steigā rakstīts:
X, mīļā. Visu labiņu, mani un manu ģimeni izsūta... Lai Dievs Tevi sargā. Nezinu, kas būs tālāk

To šo rindu rakstītāja izmetusi pa vilciena logu (vai durvīm, vai spraugu sienā) savai draudzenei, manis satiktās sievietes mammai, jau esot deportācijas vilcienā.

karstums, kā īstenai vasarai pienākas. ziluma dēļ šodien paliku mājās, bračka par mani ierēc, mamma saka, ka varēju ar saulenēm darbā sēdēt, boifrends pārdzīvo, ka visi tagad domās, ka viņš mani mājās klapē, bet man varētu būt kompromāts, ja vien es tik čakli nebūtu jau izstāstījusi, kas ir kas. galnais, ka man nav kārtīga tonālā, bet rītdien noteikti jāiet uz darbu. iztēlē jau redzu, kā man visiem būs jāskaidro, no kurienes man fingāls.

Cibas dāmas! Man jums tāds prasts jautājums. Vai jums arī ir bezgalīgie iepazīties griboši vēstuļu plūdi no visādiem nelatviski runājošiem citzemniekiem FB?
Esmu nočekojusi, ka svešie manā profilā redz tikai lietotājbildi un vārdu, bet tie iepazīties vēlošies vīrieši, aizdomīgi vienādām iezīmēm nerimst sūtīt man vēlmes sadraudzēties. Aizdomīgi man šķiet, ka viņi visi ir atraitņi ar mazām meitām. Pārčekoju visu info par sevi - itkā nekas "neparādās", tad nu domāju, ka varbūt tas tāds vispārizplatīts želojamo tipiņu profilveidošanas princips…..

Nē, man jau netraucē. Es tikai gribu saprast, vai man tomēr nav kkāds "caurums" profila uzstādījumos.