ingaleja

Esmu saņemusies un izdomāju - gribu bērnu. Tagad tikai jāpārtrauc lietot OK, japagaida 2 mēneši un jāķeras klāt.Arpotencialo bērna tēvu nedzīvojam kopā, bet kaut kā esmu iedomājusies, ka viss būs ok un ka spēsim saprasties.Vai arī es sevi ta tikai mierinu?Negribu palikt veca vecmeita bez bērniem?

Vakar gaju pusdienās-laukā spoža saulīte.Paēdu - lietus gāž ka ar spaiņiem.Gāju atpakaļ ēst saldo. vienalga nav pārgājis. Zvanīju priekšniekam, lai brauc ar mašīnu un glābj.Secinajums-laika apstākļi ļoti ātri mainās.

Hmmm, kas ir labāk-dzīvot dzīvoklī ar kādu kopā vai istabā vienai pašai?

Svētdien gandrīz saku raudāt.Atkal sadomājos par to, ka džeks negrib nākt dzīvot pie manis.Viņam eksistē tikai savas lauku majas.Bet tur nav neviena kaimiņa, sen jau visi aizmukuši uz pilsētām vai ciemiem.Skumji.kaimiņi tomēr vjadzīgi, ja kādreiz vajag pieskatīt bērnu vai palūgt no veikala atnest sali vai vienkārši pavasarī padalīties ar kāpostu stādiem.Un rudenī apspriest kādus salātus labāk likt ziemai.Vienam tomēr ir vientulīgi.
Bet pluss džekam ir-kad šis kārtoja lauku majas un dedzināja skapīšus un citas nevajadzīgas mēbeles, bērnu gultiņu nesadedzināja.:) :) :)

Iesnas.Un sakās tikai tapēc, ka sākās auksts laiks.Majās vēl nekurina.Vienīgais-jāsasedzas ar siltu segu un jālasa skaistas grāmatas.
Un jāsapņo.

Tikko atgriezos no Turcijas.Ek, saule, vējš, pludmale.Un esmu kļuvusi brūna brūna:).Cik labi, ka ir atvaļinājumi....:).
Un vispār šodien ir romantisks noskaņojums.Reizēm jau iet slikti, bet ko tur.Jāceļ snīpis gaisa un būs labi.

es gribu bērnu.Un gribu savu mājokli. Un ilgojos pēc stipra pleca,pret kuru atspiesties, izraudāties,balstīties,justies droša.Hmmmm. (nopūta)

Ārprāts, tas laiks ta skrien!!!!!!!!!!!!!!!!!!un it sevišķi tad,kad daudz kas jāpaspēj padarīt, jau skaties-diena cauri!

Man ir skumji.Jau kādu laiku dzīvoju vienā dzīvoklī ar draudzeni, vispār jau laba meitene, bet mums kaut kā ir atšķirīgi uzskati par dzīvi.Jameklē savs džīvoklis, bet.....viss tik dārgs.Dzīvokļu cenas sakāpušas tik augstu,ak bail. Un es baidos, ja vēl turpināšu ar viņu dzīvot kopā, sākšu viņu ienīst.Neko jau sliktu viņa nedara, tikai mani kaitina, ka pēc mazgāšanās vannā vannas istabas grīda ir slapja (nesaprotu, kā var tā šļakstināties), ka virtuvē deg gaisma, lai gan neviens tur neuzturas, un kā var nesaplānot laiku - vakarā ap 9-iem lasa vai skatās TV, bet ap 11-iem, kad jāiet gulēt, sāk fenot matus vai skaļi uzvesties.
Vienkārši es esmu pārak piekasīga.Un man nepatīk, ja man jauzklausa citu bēdas un prieki, bet mani neuzklausa. vai arī pajauta padomu bet nemaz nealkst to dzirdēt, jo vislabākais ir apstiprināt viņas domas. Kritiku neatzīst.Ir galējības-vai nu balts, vai melns. Pa visu nav.
Palīdziet ar dzīvoklīti:)

Cik grūti izdomāt, ko gribi! Man visu laiku likās, ka gribu bērnu, bet kad džeks pasaka, ka jātaisa augša, tā palika bailes un saku domāt,vai gribu.Vai gribu šeit un tagad.Puisis ir labs, bet vai es viņu mīlu? Kā ir dzīvot ar nemīlamu vīrieti?Reizēm jau gribas raudāt.

Uhhhhhhhhhhh Gribeju rakstīt par vienu,bet sanāks par ko citu. Vakar priekšnieks uzdeva vienu darbu-noskanēt vēstuli un nosūtī™ pa e-pastu.Izdarīju to tikko un saņemu pārmetumu,ka vienmēr visu daru 2 dienu laikā. Bet mums tieši šobrīd ir pārbaude no uzraudzības iestādes, daudz daram,lai tur visu sakārtotu.Tas viņu neinteresē. Mani besī nekompetentni cilvēki.Un tas priekšnkiems(oriekšniece) agrak ir bijusi sekretare, izglītība arī ir filoloģiska. Kā var vadīt lielu sabiedŗību, man nav saprotams. RRRRRRr, sabojāja dienas sakumu.

Esmu laimīga.Pēc tā,ko man ateica mīļotais, sāku arvien vairāk viņam pieķerties.ar prātu saprotu, ka nemīlu viņu,bet grūti novilkt to strīpu starp egoismu un vēlmi sajust otru cilvēku sev blakus no mīlestības. Man bail, ka es ka kāda muļķe skuķe nesabojāju šīs attiecības.

Urā, man beidzot ir atvaļinajums un es braucu nedēļu ceļojumā. Uz Turciju!!:)Varēšu pasildīties saulītē.

Pirms divām dienām mans mīļotais man pateica skaistus vārdus, kurus tagad ik pa laikam atceros un sapņaini pasmaidu. Mēs mīlējāmies, tad viņš pārtrauca, uz mani paskatījās un saldkaislā balsī teica - "Es par Tevi domāju visu laiku" Un atkal tāds vēdera taureņus uzdzenošs klusums kādas 4 sekundes. Viņš nekad nemētajas ar vārdiem, ka mani mīl ir pateicis tikai 1 reizi.Pats jau saka, ka neprotot teikt skaistus vārdus. Tā varētu būt, jo viņš ir noslēgts, dzīvē pats cīnījies un visu sasniedzis. Tādēļ šis teikums man nozīmē ļoti daudz.
Bet manī ir iezagušās arī mazas bailes-ja nu viņš mani bildina? man no ta ir bail.Es zinu,ka esmu maita,bet ko padarīsi-šī pasaule ir skarba,sevišķi sievietēm,kuras cenšas atrast ideālo vīrieti.

Ui, reizem ta dzīve ir grūta. Tik daudz sīkumi japatur galvā, tik daudz kas janokārto, daudz jadara. Sarežģīti, sarežģīti, sarežģīti. Kāpēc cilvēkjo to visu ir izdomajuši? Vai tad ir labāk skriet pa galvu un kaklu???????????????
Jāaiziet uz baznīcu un japalūdz Dieviņš.
es gaidu sarunas ar mīļajiem cilvekiem. Ar mīļoto vīrieti mums lbāk sanāk sarunāties pa telefonu.Tad visu ko izrunājam,pasmejamies.Bet kopā esot kaut kā sarunas nevedas.Žēl.

Cik labi, ka meitenēm ir draudzenes. Tas nozīmē, ka var paplāpāt, izraudāties uz pleca, mierināt, uzklausīt,izkratīt sirdi,saņemt padomu un atbalstu. Var jau arī ar draugu, bet sievietes vairāk izprot viena otru, mēs labāk uztveram cilvēku noskaņojumu un pieskaņojamies tam. vakar ar draudzeni bijām pirtī. Tā vienkārši pasēdējām lauku pirtiņā.Suta, bērza slotiņa, karstumiņš.Un no sirds papļāpājām. Sen tā nebijām darījušas.Bija labi.Un tad Tu secini,ka ne jau tev vienigajm neiet, ka visādi mazi krēņķīši ir visiem.Bet pēc tiem dzīve liekas simtsreiz skaistāka. Un katru saules staru uztver ar lielāku smaidu.Un spēj priecāties par vienkāršākām lietām, piemēram, par tantiņu, kura tirgo tik skaistās rudens puķes!

O, nedēļas nogalē biju Prāgā. jau sen gribējās aizbraukt. labi, ka bija jautru draugu kompānija, tad varējām smieties līdz asarām, dzert aukstu aliņu ielas vidū un ēst saldējumu.Mazliet pārgalvīgi gan tas ir, bet ko lai dara, dzīve ir jābauda. Miegs gan nāk, negulētas naktis, lai pēc iespējas vairāk visu varētu paspēt.

Lietus,lietus, lietus....Cik daudz lietussargu uz ielām.Žēl, ka pārsvarā tie ir drūmās krāsās, vajadzētu krāsainus, lai kaut kā atsvaidzinātu rudeni.

Šodien gaju pirkt teātra biļetes. Nu kapēc Dailes teātris nestrādā? No vienas puses labi, ka tur veic remontu, no otras-nav iespējams aiziet uz teātri, jo tagad uz decembra izradēm viss ir izpārdots, uz JRT vispār nav ko cerēt dabūt:(. tas man nepatīk, jo tur ir tiešam daudzas labas izrādes,ko gribētos redzēt.
Laikam jataisa pašiem savs teātris:).

Šodien riktīgi noskrējos. Ufff, vel tagad kajas nogurušas.Secinajums-personīgais auto reizēm noder.Sabiedriskie reti staiga un ne vienmēr līdz tai vietai, kur vajag nokļūt.