ingaleja

Reizem cilveki mēdz izbesīt.Pat it kā tie, kas skaitās draugi.Un labāk ir tā-satikties retāk,jo tad var saglabāt draudzību,jo ikdienā nevar izturēt mūžīgo pļāpāšanu vai sūdzēšanos par savam likstam. Vispār man nepatīk cilveki, kuru sarunas galvenā tēma ir es es un vēlreiz es - kā man šodien gāja darbā un kā mani kolēģe nokaitināja, kā es sastrīdējos ar brāli un kā mani draugos apskatījās nepazīstams cilvēks, kā darbā E.ir slikta, S.slinka un neko nesaprot bet K.iet prom.Lieki piebilst, ka ne E., ne S. un vel jo vairāk K.nepazīstu un nezinu, ko viņas ziemā ēd.
Nu tās ir tikai manas pārdomas,ka reizēm draugi arī spēj nokaitināt.Un ja Tu neesi cilvēks, kas pats uzrasīsies lai pstāstītu,kā iet, tad otrs jau nu nepajautās.
Vispār mani kaitina cilvēki, kuri visu laiku čīkst un pēc danas ir pesimisti-man jau neiet, nevienam neesmu vajadzīgs.