Man ir uznakusi rudens/dzimšanas dienas depresija.man ir apnicis braukāt pie sava puiša turp/atpakaļ, taja paša laikā viņs ir tikai pāris reizes atbraucis uz galvaspilsētu. Lēnam sāku sevi pieradināt pie domas,ka dzīvošu mazpilsētiņā. Un vispār es gribu mierīgu dzīvi, lai par neko nav jāuztraucas (nevis par darbiem,par kuriem es esmu atbildīga,bet kurus nav izdarījuši mani kolēģi).Lai nav kolēģu intrigu, ātri ātri darāmu darbu.Lai varu katrā laikā ieritināties mīļotajam līkumiņā, sabučot un sabužināt.Lai varu iziet dārzā, apsesties un priecāties par ziedošu ceriņu krūmu.