ingaleja

Vakar vakarā ar draugiem bijām pie jūras.Tas bija skaists pasākums. Mazliet sniega, mazliet vēja, mazliet skarbuma.Vienkārši tāpat kalejojām, smējāmies, lasījām smieklīgus gliemežvākus. Viens puisis nesen bia atbraucis no komandējuma (ha,baigais komandejums-2 dienas) no Talsiem, tad nu stastīja, kā veicās. Ka pirms prezentācijas sakuma pazudusi elektrība, bet tad parādījusies.Beidzās jau viss labi.
Rudens...Man nepatīk. Diez ko nav, sevišķi, kad sākas šāds laiks-dubļi, lietus, ledusauksts vejš. Koki kaili, kā ar varu izģērbti.Puķītes noliekušas galviņas.
Labi,ka var sasildīties,kaut vai ar tējas glāzi.Vai siltu smaidu, uzmundrinošu teikumu. Un ir vieglāk visu pārciest.

Reizēm cilvēki ir dīvaini. Man nav nekādu tiesību citus kritizēt, katrs veido kārtību, ka māk un ka ir ērtāk, bet vienalga. Lietas būtība-mūsu uzņemums pieņēma darbā jaunu juristi, darba pienakumi-lielakoties rakstīt vēstules fiziskām un juridiskām personām. Iekšējā kārtībā laika gaitā iegājies, ka atteikuma vēstules saglabā un faila nosaukumā raksta lietas numuru, lai vēlāk ir ērti sameklēt nepieciešamo datorā (informācijas apjoms ir liels un dot failiem nosaukumu pēc adresāta nav lietderīgi, jo ir vairāki vienādi nosaukumi, tādēļ figurē lietas). Diemžel nācās šķirties no šīs darbinieces, pārskatot viņas failus (darba,nevis personīgos) ievēroju viena faila nosaukumu-„SIA”. Nu kur vēl izsmeļošāk un precīzāk, lai pats vai kāds vēlāk ātri,ērti un viegli atrastu šo vēstuli! Piezīmēšu, ka gadā ir apmēram 10 000 lietu.

aaa