|
[07 Apr 2016|01:15am] |
es vairs neko nesaprotu, esmu tā sapinusies. gribas dzīvot un gribas mazliet piebremzēt. attālināties. pagulēt mājās zem segas.
gribēju ļoti, lai dzīve kūsā, tagad nespēju apstādināt to karuseli. viss notiek tik strauji. miljons cilvēku raksta. visi zina tavu dzīvesstāstu un visiem ir, ko iekomentēt. es negribu dzirdēt. vienkārši ne gri bu. medikamentu iespaidā dzīve ir citāda. jūs to neredzat. lieciet mieru.
|
|
|
[07 Apr 2016|10:38pm] |
šodien ir tā maģiskā diena. līdz piecu gadu kopābūšanas gadadienai neizvilkām piecus mēnešus. Jāsaka, paldies Dievam, agri vai vēlu būtu viens otru nosituši. Vai man sāp? ļoti, bet savādāk. Ar prātu es saprotu, ka tas nedrīkstēja notikt, mēs viens otru žņaudzām. Sievietes ievainotā pašapziņa it is. Kas tik nav noticis, kas tik nav pārdzīvots, cik asaru izraudāts, cik vīna pudeļu izrakts, cik cigarešu izpīpēts... Bet šorīt viņš mani satrieca. Pāvs ar lielu asti. Ap viņu pasaule griežas.
Griezās. Vairs nē. Pietiek. Gana. čau.
|
|