Apdzīvotā sala

Cik lieliski ir šis? Visi smaidīgi Rīgā staigā apkārt, viss saulains un sauss. A man, protams, lai tiktu mājās, bez gumijniekiem neiztikt, visi ceļi, kas tieši ved uz māju, ir applūduši, nu tā konkrēti - pāri potītēm. Tādēļ kārtējo reizi esmu neapskaužamā stāvoklī, jo ar gumijniekiem visu dienu staigāt nu nav diez ko ērti. Jā, mati man arī tagad ir vienkārši katastrofāli, jo pagaidām nav līdzekļi krāsas iegādei, laikam tā krāsošana tomēr nebija veiksmīgākais lēmums dzīvē. Vispār būt sievietei izmaksā sasodīti dārgi! Bet neņemot vērā visu šo, vakar man bija kārtējā akadēmiskā uzvara (kas ir vājš mierinājums tam, ka vēl jāuzraksta referāts un kursa darbs). Vispār šodien tikai iedomājos, ka man ir tik daudz interesantu kursabiedru, ka visiem trijiem gadiem pietiks izpētes (sarunu) objektu.
Un jā, jārtējo reizi bezmaz vai esmu iemīlējusies Holdenā Kolfīldā (tas tā gadās ik pa laikam), kas noteikti neliecina neko labu - tajā ziņā, kādi cilvēki man patīk....... man vismaz tā šķiet......... nezinu......
Pavasaris dažkārt tomēr ir ļoti tracinošs!