Izlēmu. Nebraukšu nekādā Summer University, kas gan būtu lielisks vasaras piedzīvojums neapšaubāmi, bet tā vietā došos pie māšeles uz Angliju, ja vien viņa mani uzņems. Krīzes apstākļos jāmeklē izdevīgākās vietas un cilvēki, pie kuriem gribas vairāk turēties.

Ja ir sajūta, ka kaut kam tur ir jābūt, tad jau šī sajūta nepieviļ, ne tā? Nu tā kā "prātnieki" dzied - pastiepies un dabū! Oj, kā vajag, ļoti vajag pastiepties!!!

вис ир скайсти, вис ир лиэлиски.

Vakar tāds normāls pārbrauciens bija. Un tagad laikam būs katru ceturtdienu. Kāpu ārā Šķirotavā, lai sanāktu lētāk un tā arī ir ar kājām ejot tuvāk Maskavas ielai, lai tiktu uz 15. autobusu ar ko tad tālāk uz Pļavniekiem. Nereāli stulbs pārbrauciens, bet nu laikam vēl stulbāk būtu braukt līdz centram un pēc tam braukt atpakaļ uz Pļavniekiem. Laiks vairāk tik patērēts un nauda arī. No mājām līdz Pļavniekiem tiku tieši stundas laikā. Atpakaļ gan tas prasīja stundu ar pusi. Tas līdz nākošajai ceturtdienai jāsaštuko.

Ā, un vakar viens klients vēlējās "brendīgās" brilles, piemēram, kā "Boss", "Cavalli" un vairāk viņš nespēja nosaukt. Ha. Es viņam tā arī pateicu, ka man plauktā stāvošās "Repley", "Tommy Hilfiger" arī ir "brendi" un vēl pietiekoši labi, ja viņš to nezināja. Biju nedaudz vīlusies. Un šādi izlecēji man krīt uz nerviem.

Rīt jābrauc uz Pļavniekiem. Tur jaunā filiāle. Un tā laikam tagad katru ceturtdienu. Jā, pārmaiņas tad nu tiešām. Bet no rītdienas bail, jo noteikti temats ievirzīsies par algas lietām. Vēl nekas nav nogriezts, bet nu... Manī ir optimisms. Bet tam pāri neliels tumšs mākonis vēlas uzlīst.

Bet vispār es te pēdējās dienās esmu tāda priecīga. Sarunas notika, tagad arī lūrēšana, atbilde uz kādu izteicienu un viss. Bet ir labi tā kā ir. Vismaz liek pasmaidīt. Bet vēl vairāk tas, kuram ceturtdaļa gadsimta pienākusi, ha.:)

Divas poļu gaišreģes brīdinājušas, ka Polijas piekrasti aprīļa vidū varētu applūdināt cunami vilnis, ko izraisītu zemestrīce Baltijas jūrā, vēsta Lietuvas radio korespondente Polijā. Kā stāstījusi viena gaišreģēm, kas ar pareģošanu nodarbojusies jau trīsdesmit gadus, viņas ar kolēģi jau sen "jutušas lielus ūdeņus piejūrā", esot trūcis tikai konkrētāka datuma, bet gada sākumā, būdama baznīcā, viņa sagaidījusi redzējumu, kas ļāvis secināt, ka tas varētu notikt aptuveni 15.aprīlī.

http://www.delfi.lv/news/world/baltics/article.php?id=23589662

Šodien vajadzētu sponsoru piesaisti nomainīt pret ieinteresētību filmā Secret.

Lūk šādas lietas man draugiem.lv portālā ĻOTI krīt uz nerviem!!!

Jau saņemot pirmo ķēdes vēstuli par smagi sakosto sešgadīgo meitenīti Gulbenē, sapratu, ka šī ziņa jau labu laiku atpakaļ te klejoja. Un, jā! Ierakstot Googlē visu vajadzīgo info, atradu rakstu, kas ir precīzi GADU un pāris mēnešus veca ziņa, jo šis negadījums ir noticis 2007. gada 31. decembrī!!!!

Ziņu vari izlasīt te -

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/kriminalzinas/article.php?id=528950

Lūdzu nepārsūtiet man šādas vēstules, ja paši neziniet ap ko lieta grozās. Ja vēstulē ir minēti cilvēka dati,vieta, kur jāsniedz palīdziba un datums, kad noticis kaut kāds negadījuums - jā, tad lūdzu, bet savādāk - cik tad ilgi šādas vēstules klejos un mulsinās līdzcietīgus cilvēkus????

Ļoti, ļoti slikta pašsajūta.:(

Netēlo, jo tā tikai lēta spēle.
Neraudi, jo sāpe nekļūs mazāka.
Nežēlo, jo tas tikai sāpina cietēju.
Neslēpies, jo kas meklēs, atradīs.
Neceri, jo dzīvei patīk skarbi joki.
Nepaļaujies, jo tikai Tevis veiktais ir drošs.
Neatsakies, jo otrreizēju iespēju ir gaužām maz.
Nepadodies, jo tikai caur cīņu nāk uzvara.
Nesēro, jo kas bijis - bijis, aizgājis.
Tas labākais paliek uz mūžu.
Neiemīlies, jo šajā dzīvē nav mūžīgs nekas.
Esi stiprs un seko saviem mērķiem, jo bez galapunkta visi līdzekļi liksies veltīgi..

/Dž.Tomsons/

"Mēness skatās Tavā logā. Iekšējie labirinti būs izstaigāti, tagad būsi gatavs izgriezt savas "iekšas uz āru", lai parādītu pasaulei to daili."

Jā, manas "iekšas" tiešām ir skaistas!!! Sasmējos ļoti, ļoti. Astrologiem sava humora deva piemīt, ha!

Nespēju iztēloties sevi ap Jāņiem runājot 90% tikai angliski un kur nu vēl apstāstot visādas tradīcijas angliski. Jā, pa tuvākajām dienām jāsāk meklēt visa info, jādabū tas viss gatavs angliski un tad tik uz priekšu jāiekaļ visi specifiskie vārdi saistībā ar Jāņu nakti un visām paražām. Oh, yeh, I can do this!!!:))

Nepatīk laist mājās visādus tur santehniķus. Nevar tak zināt kas tie par cilvēkiem. Tagad viens grabinās pa vannas istabu. Un dungo kaut ko. Vai tad tādēļ man tagad jādomā, ka šis ir lādzīgs cilvēks?
Mūsu māja vispār tagad apdraudēta, jau vairāki dzīvokļu uzlaušanas gadījumi.
Tāda riebīga sajūta.

Telefonam izkrita podziņa. Tagad, lai dabūtu kaut ko no taustiņa ar skaitli 4, ir dziļi jābāž pirksts. He, jāpaņem krīze padusē un jādodas beidzot iegādāties jaunu mobilo. Un rītdien santehniķim jāpasaka, ka par to stulbo skaitītāju maiņu ik pēc četriem gadiem nemaksāšu.

Ziema beidzas,
Tā aiziet vēlas.
Arī es tai saku,
Lai ātrāk dodas.
Viņa pārāk auksta, pārāk skarba.
Pārāk kodīga.
Bet visur savs skaistums -
Ziema ir pārāk balta, pārāk koša,
Pārāk pūkaina un mīksta.
Bet tai ir laiks doties.
Laiks pavasarim nākt -
Ar smaržām, krāsām, siltumu
Un prieku.
Drūmajam laikam jāizplēn,
Kā pazūd domas, vēlēšanās, atmiņas -
Tās nepiepildītās, tās lolotās.
Tās, kam lemta nebūtība.
Pavasarim jānes izmaiņas.
Jaukas vēsmas
Atnesīs putni.
Uz spārniem
No saules zemēm.
Arī prieku?
Jā, tas nāk!
Jūti? Dzirdi? Redzi?
Tas ir tepat.
Tas stāv Tev blakus,
Sargā Tevi, mīl un gādā.

Ārā putniņi čivina, saulīte spīd un man tā vien gribas tikt ārā un to visu izbaudīt. Nezin kāds laiciņš Madonas pusē, bet turp es šodien dodos. Tajā pusē laikam pat līdz +6 grādiem šodien solīja:)) Uhh, pavasaris ir klāt:))
Braukšu auklēt mazo ziķeri. Tā teikt - raudzībās!!!:))
Nākošā nedēļa baigi saplānotā.. brīvprātīgās darbības sāk aizņemt labu laiciņu no ikdienas. Tagad vēl jāsaņemas kaut kur iespraust kreļļu, auskaru, gredzenu un brošu ķimerēšana!!:)

Siltas, saulainas brīvdienas jums!:)

"Neuztver dzīvi pārāk nopietni, dzīvs no tās tik un tā neizkulsies."

(Bērnss)

Patiesībā ir tikai divu veidu cilvēki. Tie,kuri ir pārliecināti, ka pasaulē viss iet uz galu, un tie, kas tic, ka labākais vēl tikai būs.

Divus rītus sapņoju par plānajām pankūkām brokastīs. Šorīt, kad beidzot tās uztaisīju un tagad ēdu - nav apetītes. Cepot tā pazuda. Šī sajūta ļoti riebjas. Tādēļ labā ir, ja otrs cep - tad vismaz man vēl ir apetīte.

Nav jau tā, ka būtu galīgi slikti. Bet nekā patīkama jau arī nav tajā lietā, ka tev pašam ir pienākums sev nogriezt algu un parādīt - Redz, cik mēs labiņi un pūkaini!, nevis gaidīt, kad viņi to izdarīs, un vēl tā pa kārtīgo, manā vietā! Nevar jau te nevienam ticēt. Bet šobrīd ir tikai izvēle paņemt tās šķēres. Un, jā, aizmirst par EVS, par savu Radošo darbnīcu, par pasākumu tapšanu utt. Bet labi, šogad dzīvošu, lai izdzīvotu!