Es neprātīgi gribu atpūtā uz Madonu. Šogad vairāk par visiem gadiem gribu svinēt Jāņus. Gribu jasmīnu vainadziņu, gribu cept gaļu, taisīt salātus, kārtot smuku galdu ar visiem labumiem. Bet par visu vairāk gribu satikt savus tuviniekus, mīļos cilvēkus. Samīļot, padejot, padziedāt, pasvinēt. Tam visam pa vidu lēkāšana pa pļavu, skraidīšana apkārt, smiešanās, jautrošanās un daudz, daudz kas cits. Zinu, ka Madonā mani tas viss gaida un jau parīt vakarpusē uz turieni došos:)) Beidzot prom no šī bezgaisīgā un bez Jāņu sajūtas dzīvokļa. Ak, kāds prieks un laime:))