Tikko pārrados no Meža kaķu sevis pārbaudīšanas trasēm pie Siguldas. Re, jau otro reizi tur biju. Man patīk joprojām. Varu teikt, ka tomēr ir palikuši daži Lielās ķēdes posmi, kas nav izdarīti. Un beigās nāca atklāsme, ka trase vienkārši ir jāsāk ar melno trasi un tad ar pārējām, jo melnajai trasei vajag roku spēku, bet zaļajā, zilajā un sarkanajā trasē viss roku spēks pazūd. Bet šoreiz pluss ir tāds, ka ir pilnībā pabeigta sarkanā trase un melnajai izietas pašas beigas ar lielo nobraucienu pār visu Kaķīškalnu!:)) Tas jau ir kaut kas. Un es varu pateikt tikai milzīgu paldies lieliskajam instruktoram, jo viņš tur lejā uzradās īstajā brīdī, lai izstāstītu, kā to vienu posmu iziet vieglāk!:) Par pārējiem instruktoriem - glābējiem man trūkst vārdu, jo viņiem ir svarīga tikai tā tuc tuc mūzika, kas skan austiņās, nevis cilvēku glabšāna, instruktēšana u.c.

Diena bija lieliska. Pēdējo reizi izmantoju savu studentu apliecību, iegūstot tur atlaidi. Rīt jādodas pēdējo reizi uz SZF, jāatdod apgaitas lapas un tad jau ir arī viss. Uz Meža kaķi gan es braukšu vēl, noteikti. Kā nekā - jāpabeidz nepabeigtais, pierādot, ka es to varu. Tagad katru vakaru vajadzētu kaut kur pakarāties un patrenēt roku musīšus, tad jau būs viss kārtībā:))