Šodien braucot ar vilcienu, ejot cauri Operas parciņam, secināju cik viss saplaucis un košs. Izteicu tādu lūgumu, laikam jau visiem Svētajiem, kaut gan man blakām bija kursabiedrene, un viņa to dzirdēja, ka būtu labi, ja viss tagad sastingtu, vairs neplauktu, neziedētu, nesmaržotu - nu tā uz nedēļu, lai iekonservējas pavasaris. Un pēc nedēļas, tad palaistu to brīvībā kā saziedējušu brīnumu.
Bet būtībā, lai jau citiem tiek un, lai citi apjauš un bauda šo skaistumu, burvīgo pavasari, kas katru gadu ir tik pārsteidzoši košs un dāsns ar savu skaistumu, un ņem no tā visu skaisto, ko tas dod!
Un laika ziņas sola pavēsu, vairākas dienas, kas nozīmē, ka viss ziedēšanas process ieilgs. Ak, vai tiešām mana šī brīža labsajūtas vēlēšanās būtu piepildījusies?